Infografika: Ražotāju un pakalpojumu sniedzēju vitalitātes mērījums 28

Print Friendly, PDF & Email

Nordea vitametrs: 36% Latvijas ražotāju eksportē vairāk nekā pusi savas produkcijas

Vairāk nekā pusi no savas produkcijas eksportē 36% Latvijas ražotāju, tādējādi eksporta apjomu ziņā vairākkārt apsteidzot neražojošos uzņēmumus. Turklāt ražotāji daudz mērķtiecīgāk fokusējas uz pārdošanas apjomu palielināšanu ārvalstu tirgos.

To kā uzņēmējdarbības prioritāti ražotāji novērtējuši vidēji par 33% augstāk nekā citu nozaru uzņēmēji, liecina Nordea bankas un Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) veiktais Latvijas biznesa vitalitātes mērījums jeb Nordea vitametrs.

Tikpat svarīgi kā nostiprināt pozīcijas eksporta tirgos, ražotājiem ir paaugstināt rentabilitāti un peļņu. Ražotāji, mazāk nekā pārējie uzņēmumi, norūpējušies par uzņēmuma “izdzīvošanu”. Taču izmaksu samazināšana ir nozīmīga kā ražotājiem, tā visiem pārējiem. Starp nozīmīgākajām prioritātēm uzņēmēji, jo īpaši ražotāji, min arī nepieciešamību uzlabot produktu vai servisa kvalitāti un ieviest izmaiņas tehnoloģijā.

Nordea vitametrs liecina, ka kopumā Latvijas ražotāji savu konkurētspēju vērtē augstāk nekā pakalpojumu sniedzēji un tirgotāji. Ražotāju konkurētspēja balstīta galvenokārt sekmīgākā biznesa stratēģiju izvēlē. Ražotājiem ir vairāk pastāvīgo klientu, diversificēts produktu klāsts, arī savu inovāciju līmeni ražotāji novērtējuši par 23% augstāk, nekā pārējie uzņēmumi. Ražotāji apliecinājuši lielāku gatavību uzņemties risku un pielikt pūles, lai apsteigtu savus konkurentus.

Nordea vitametrs ir Latvijas biznesa vitalitātes mērījums, ko veido Nordea banka un Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga). Tā pirmais pētījums par uzņēmumu konkurētspēju veikts 2011.gada maijā un jūnija sākumā, aptaujājot 591 nejauši izvēlētu uzņēmumu vadītāju un īpašnieku.

Komentāri (28)

Dmitry 19.10.2011. 14.37

Vērtigi! Paldies!

+1
0
Atbildēt

0

เว็บแทงบอล 16.01.2020. 07.42

… [Trackback]

[…] Find More to that Topic: ir.lv/2011/10/19/infografika-razotaju-un-pakalpojumu-sniedzeju-vitalitates-merijums/ […]

0
0
Atbildēt

0

Ilziiiic 19.10.2011. 15.54

Negribās atvēzēties gluži pret universitātes/bankas pētījumu, kuram šie veltījuši gana daudz laika un droši vien varētu precīzāk paskaidrot.
tomēr īsti neredzu jēgu salīdzināt ražošanu ar “Pārējiem”. Tas gluži tāpat kā salīdzināt metalurga un tramvaja vadītājas darbu, i mēģināt pierādīt, ka metalurgi ir “labāki” par tramvaju vadītājiem.

Dīvaini šķiet, ka darbinieku produktivitāte tiek minēts kā viena no stiprajām ražotāju konkurētspējas aspektiem, tostarp visi uzņēmēji sūkstās par rentabilitātes/efektivitātes trūkumu visos iespējamos griezumos. šie jēdzieni ir saistīti.
vai ar produktivitāti nav saprasta pieaugoša saražotā pārdošanas vērtība pret darbaspēka krītošām izmaksām? tad tas būtu jocīgs piegājiens, bet smukiem cipariem der. jo ražošanā daudzos uzņēmumos strādā par minimumu un pat mazāk.
bet nu….ar cipariem arī jāmāk manipulēt.
What Does Labor Productivity Mean?
A measurement of economic growth of a country. Labor productivity measures the amount of goods and services produced by one hour of labor. More specifically, labor productivity measures the amount of real GDP produced by an hour of labor. Growing labor productivity depends on three main factors: investment and saving in physical capital, new technology and human capital.

No pētījuma tad izriet, ka mūsu kopprodukts skrien debesīs…..

——————-
atceros kādu talantīgu skandināvu, kuram bija jāprezentē savai tā krasta vadībai gada performaces. tajā laikā, kad ekonomika strauji auga, auga arī auto skaits valstī un vienlaikus arī viņa pārstāvēto preču apjomi. tomēr auga arī konkurence un bija tikai loģiski, ka kādā brīdī viņa iepriekšējos gados tirgum mega neadekvātajiem pārdošanas apjomiem bija jākrītās.
bet ko viņš izdomāja, lai līkne arvien ietu uz augšu. atrada, ka tieši tajā gadā notika transporta līdzekļu pārreģistrācija un pēkšņi to oficiālais skaits samazinājās par kaut kādiem 30%. Šis pielīdzināja pārdošanas apjomus transporta līdzekļu skaitam valstī….un….voila!…seiļi atkal iet tajos pašos griestos, kur iepriekšējos gados.
nu pārējos slaidus tur kaut kā piemaskēja, lai nav jāliek galdā absolūtie pārdošanas cipari. galvenais, lai uzstāšanās ir spoža. pēc tam jau kaut kā…

Vispār jau mūsu no varas atkarīgajiem ekonomistiem arī piemīt šī ciparu manipulēšanas kaite, sajūsminātajam skatītājam par prieku.
Brīžiem tas atgādina uzpirksteņa bīdīšanu, bet mēs tik klapē ar ausīm un sit plaukstas

0
0
Atbildēt

2

    Ilziiiic > Ilziiiic 19.10.2011. 17.15

    -> Normunds
    nu pēc definīcijas darbaspēka produktivitāte netiek saprasta kā algas/saražotā attiecība, bet gan absolūtā labumu vērtība, ko laika vienībā rada viens darbinieks. runa par absolūtiem cipariem, ne par attiecību.
    un te nu LV nekā nebūs izcilnieks, ņemot vērā mūsu arvien, vidēji mērot, dramatisko atpalicību tehnoloģijās un niecīgo pievienoto vērtību.

    bet nu ai, negribu uzmenties par ekonomistu. tomēr būtu interesanti dzirdēt kāda gudrāka šajā jomā komentāru, kādēļ i tā.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    zauls > Ilziiiic 19.10.2011. 16.55

    vai tikai par vienu eur neto algas, latvietis nesaražo vairāk, kā vācietis?

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu