Laikraksta kontrolpaketes turētājs oligarhiem piedāvājis darījumu, solot ievērot “sarkanās līnijas”
Laikraksta “Diena” 51% akciju kontrolpaketes īpašnieks Viesturs Koziols nav bijis patiess savos skaidrojumos trešdien, kam tad īsti pieder avīze. Par to ceturtdien vēsta portāls “pietiek.com”. Tā rīcībā esošā informācija liecina par KNAB izmeklēšanā gūtajiem pierādījumiem – vēl pagājušā gada oktobrī Koziols piedāvājis Šleseram vienošanos, lai visi trīs oligarhi uz viņa vārda pārrakstītu to īpašumā esošās “Dienas” daļas, pretī solot ievērot „sarkanās līnijas” un atdot naudu divu līdz četru gadu laikā.
Jau ziņots, ka oficiāli skaitījās – Koziols jau 2010.gada augustā bija 51% a/s “Diena” akciju īpašnieks.
Jau ziņots, ka “pietiek.com” rīcībā esoša informācija liecina – laikrakstu “Diena” caur Rīgas tirdzniecības ostā (RTO) paslēptām starpniekfirmām, kas varētu piederēt tā sauktajiem trim oligarhiem, Ainārs Šlesers, Andris Šķēle un Aivars Lembergs arī nopirkuši. Viņi bijuši laikraksta patiesie īpašnieki vismaz brīdī, kad par tā kontrolpaketes īpašnieku 2010.gada vasarā formāli kļuva Koziols. Šo informāciju portāls guvis no tā dēvētās “oligarhu lietas” izmeklēšanas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). KNAB redzeslokā laikraksta “Diena” pirkums nonācis, izmeklējot trīs oligarhu patiesās īpašumtiesības citos uzņēmumos, arī RTO.
Trešdien gan avīzes vadība, gan Koziols, kurš 2011.gada feruārī kļuva par a/s “Diena” valdes priekšsēdētāju, noliedza “pietiek.com” informāciju, apgalvojot, ka redakcija ir neatkarīga, bet Koziols “Dienas” portālā demonstrēja viņam piederošās “Dienas” akcijas, fotografējoties ar šo dokumentu kaudzēm papes kastē.
„Esmu brīvs no jebkādām citām saistībām kā tikai biznesa vienošanos par aizdevuma atgriešanu. Man nav nekādas ne rakstiskas, ne daļēji rakstiskas, ne mutiskas vienošanās, kuras varētu apdraudēt mūsu neatkarību vai pastāvēšanu,” trešdien apgalvoja Koziols, naudas aizdevēju laikraksta iegādei neatklājot.
Tikmēr no KNAB sāktās tā dēvētās „oligarhu lietas” izmeklēšanai tuvu stāvošiem drošiem avotiem “pietiek.com” zināms, ka vēl 2010.gada 14.oktobrī, tas ir, divus mēnešus pēc Koziola paziņojuma, ka viņš iegādājies a/s “Diena” kontrolpaketi, šis par Šlesera menedžeri uzskatītais uzņēmējs centies pierunāt Šleseru un caur viņu arī abus pārējos oligarhus uzticēt saimniekošanu laikrakstā viņam. Šī pierunāšana ir arī fiksēta. Vairākas „oligarhu lietā” ietvertās epizodes parāda, ka par laikraksta “Diena” likteni Šlesers vēlāk spriedis ar citiem saviem menedžeriem arī bez Koziola klātbūtnes, faktiski runājot no laikraksta patiesā īpašnieka pozīcijām.
Portāls vēsta, ka 2010.gada 14.oktobrī kādā sarunā viesnīcas “Rīdzene” numuriņā Koziols piedāvājis Šleseram vienošanos, lai Šlesers, Šķēle un Lembergs uzticētu viņam laikraksta “Diena” saimniecisko vadīšanu, bet paši “nodarbotos ar politiku”. Koziols zinājis, ka Šleseram nākamajā dienā paredzēta tikšanās ar Šķēli, kurā plānots pārrunāt kopīgo mediju biznesu, tāpēc Koziols piedāvājis vienošanos, lai trīs faktiskie laikraksta “Diena” īpašnieki pārraksta savas daļas uz viņa vārda ar noteikumu, ka Koziols atdod naudu, līdzko mediju bizness sāk nest peļņu, tas ir pēc diviem līdz četriem gadiem, raksta “pietiek.com”.
Koziols savam draugam Šleseram atzinis, ka labprāt vēlētos iegūt „ekonomisko kontrolpaketi”, pretī apsolot ievērot „sarkanās līnijas”.
Pēc portāla ziņām, nedēļu vēlāk, 22.oktobrī, sarunā ar SIA “Rīgas tirdzniecības osta” oficiālo līdzīpašnieku un valdes priekšsēdētāju Ralfu Kļaviņu viesnīcas “Rīdzene” numuriņā Šlesers viņam izklāstījis nodomu pārdot Koziolam sev piederošās daļas laikrakstā “Diena” tā, lai Koziolam tajā piederētu 36%. Otrs oligarhs Andris Šķēle, pēc Šlesera stāstītā, arī Šķēle izteicies, ka viņam svarīgi, lai laikraksta īpašnieku struktūrā būtu „pēc iespējas mazāks kolhozs”.
Vēlāk – 10.novembrī – kārtējā sarunā ar Kļaviņu turpat “Rīdzenē” Šlesers apspriedis plānu, kā “Dienu” izslēgt no Rīgas tirdzniecības ostas struktūras. Izskanējis priekšlikums šo darījumu paslēpt, noformējot kā aizdevumu īpašniekam – SIA “Piejūras investīcijas”, kas caur Šveicē reģistrēto “Zein Holding AG” formāli pieder Koziolam, bet faktiski, kā rāda “oligarhu lietā” gūtie fakti, Šleseram, vēsta portāls. Šis it kā Koziolam piederošais uzņēmums, iespējams, izveidojot meitasfirmu, tiktu proporcionāli sadalīts starp faktiskajiem laikraksta “Diena” īpašniekiem.
Pēc portāla ziņām, viesnīcas numuriņā apsriests arī Koziola lūgums Šleseram pēc investīcijām tipogrāfijai 2,8 miljonu eiro apmērā. Tiesa, Koziols tagad apgalvo, ka Rīgas tirdzniecības osta nav izsniegusi nevienu aizdevumu AS “Diena”.
Tomēr, kā ziņo “pietiek.com”, Koziols neapjaušot, cik lielā apjomā un cik ilgi viņa un kompanjonu sarunas ir fiksētas.
Komentāri (12)
Aldīna 13.10.2011. 13.14
Te nu viss būtu +/- skaidrs: darbs izmeklētājiem un tiesai. Kapēc neviens nerunā par krievvalodīgajiem Latvijas mēdijiem kuri pēkšņi var vienā dienā un stundā sākt pūst vienu stabuli!? Tas nebūtu iespējams, ja aiz tā nestāvētu vieni un tie paši, neatkarīgi domājoši cilvēki! KNAB, SAB un Drošības policijai ir jābūt uzdevumu augstumos!
1
pavasaris_berzins5 > Aldīna 13.10.2011. 18.42
Tiešām kāpēc neviens necilā Latvijas krievu medijus. Tur pirms vēlēšanām visu laiku iet tikai raksti cik SC Rīgā labi utt
0
dro 13.10.2011. 11.39
Mēs brīnamies par Zatlera sarkanām līnījām, bet izrādās, ka tām ir liela vērtība! Tas ir intelektuālais ieguldījums SIA Slāvlatvija, kas var nest lielu peļņu:)
0
v_laivins 13.10.2011. 14.00
Nelāgi,Viestur, pavisam nelāgi.Tā melošana jau ir asinīs. Sliktākais ir tas, ka Koziols ir bijis ar iniciatīvu apveltīts šajā jautājumā. Ceturtās varas
piejaucētāji un dresētāji.Skumji, ka atrodas žurnālisti, kas parakstās ar nolūku pūst sabiedrībai miglu acīs, tādējādi bremzējot pašas sabiedrības attīstību un ilgtermiņā pazeminot arī savu labklājību, toties īstermiņā nopelnot Jūdasa grašus.
0