Jaunā valdība šķiļas negaidīti negribīgi

Ārkārtas vēlēšanas garām, nu top kārtējā valdība. Tā neparasti, taču top. Bija ierasts, ka vispirms izskan, kādi politiskie spēki veidos koalīciju, tikai pēc tam sākas “nomedītā lāča” ādas dalīšana. Šajā reizē “zelta akcijas” turētāji – Zatlera Reformu partija (ZRP) -satapinājuši divas paralēlas politiķu un ekspertu grupas, kas, ņemot vērā to sastāvu, neizbēgami nonāks pie savstarpēji izslēdzošiem secinājumiem. Turklāt jau pirms vēlēšanām, vismaz dažas dienas pirms 17.septembra bija skaidrs, kuras partijas tiks pie Saeimas mandātiem. Tad arī vajadzēja pētīt konkurentu programmas un meklēt “saskares punktus”, kuru atrašanai tagad tiek veidotas darba grupas.

Nomaļus stāv šīs Saeimas “spitālīgie” – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Tāpat ir skaidrs, ka vienā koalīcijā nu nekādi nevar nonākt Nacionālā apvienība (NA) un Saskaņas centrs (SC). Ka pamatnostādnēs vistuvākās ir “Vienotība” un ZRP- to politiķi klāstīja jau pirms vēlēšanām. Jautājums ir pagalam vienkāršs – kas būs trešais?

Divus zābakus varam dēvēt gan par pāri, gan, kā Krievijā, par tandēmu. Tikai mūsu apstākļos fomulējums nekādi netuvina risinājumam. Ir vajadzīga jauna valdība, un tās izveidošanai vajadzīga vairākuma koalīcija Saeimā. Vajadzīga izšķiršanās, lēmums, kuru no diviem eventuālajiem sadarbības partneriem atzīt par “mazāko ļaunumu”.

Ja pieņemam, kā nācies dzirdēt pirms vēlēšanām, ka koalīcijas dabiskais kodols būs ZRP un “Vienotība”, to vajag pateikt pavisam skaidri un nepārprotami. Un atbilstoši rīkoties. ZRP ir vajadzīga koalīcija, kurai Saeimā būtu konstitucionālais (divu trešdaļu) vairākums. Tiesa, tik specifiskam balsojumam (tautas vēlēta prezidenta idejai ir apbrīnojama noturība) atbalstītāji deputātu krēslos varētu atrasties, neatskatoties uz piederību pozīcijai vai opozīcijai.

Nevar nepieminēt vēl kādu scenāriju, kas ir gana nelāgs, taču ne fantastisks. Dabiski, par varītēm mīļš nebūsi, taču SC var nonākt izpildvarā ar brutāla, bet diezgan droša līdzekļa palīdzību. Ķerties pie šantāžas.

SC jaunajā Saeimā būs 31 mandāts, līdz Saeimas darba bloķēšanai, ko pieļauj Satversmes 72.pants, pietrūkst triju. Vēl funkcionējošajā Saeimā SC ir 29 vietas un fiziski nebija “kur raut” līdz skaitlim 34 trūkstošās piecas balsis. Pēc 34 deputātu parakstīta iesnieguma Valsts prezidentam nav tiesību izsludināt Saeimā ar balsu vairākumu pieņemtu likumdošanas aktu.

11.Saeimā ievēlēti 13 ZZS biedri, un vai nu gluži tā būs, ka starp viņiem neatradīdies trīs, kas kaut kādu apsvērumu dēļ būs ar mieru izlīdzēt SC. Variants, ka arī ZZS piepulcina koalīcijai, nav nopietni aplūkojams: ZRP tas nozīmētu pat ne spļaušanu, bet vemšanu akā, no kuras vēl, domājams, būs jādzer.

Faktiski lemtnespējīgs parlaments nozīmē arī rīcībā vājspējīgu valdību, un visas sekas tam var būt grūti prognozējamas, taču pilnīgi noteikti – tikai sliktas. Un var sanākt, ka vispirms balsosim aiznākamās Saeimas vēlēšanās, un tikai pēc tam svinēsim Jāņus.