Mums par nelaimi, Amerika pašlaik ir vājāka, nekā tā bija pirms desmit gadiem.
Fotogrāfijas un filmas, kurās redzams, kā lidmašīnas ietriecas Ņujorkas Dvīņu torņos, kā cilvēki lec no debesskrāpju augšējiem stāviem un kā milzīgās ēkas sabrūk, atstājot aiz sevis tikai putekļu mākoņus, vēl aizvien nav zaudējušas savu spēju šokēt un satraukt. Tuvākajās dienās mēs šos attēlus redzēsim bieži, taču to nozīme būs daudz grūtāk nosakāma nekā pirms desmit gadiem, kad šie terora akti šķita kā vēstures pavērsiena punkts, kas būtiski izmainīs pasauli.
Islāma teroristu grupējuma al-Qaeda organizētajos uzbrukumos Ņujorkas finanšu infrastruktūras milžiem Pasaules Tirdzniecības centra torņiem, kā arī Pentagonam Vašingtonā gāja bojā gandrīz 3000 cilvēku, un tas izsauca Amerikas prezidenta Džordža V. Buša «karu pret terorismu». Jau 7.oktobrī ASV gaisa spēki sāka uzlidojumus Afganistānas talibu valdībai, kura bija devusi patvērumu un atbalstu al-Qaeda, un dažu nedēļu laikā, līdzdarbojoties vietējiem sabiedrotajiem, šī islāma fundamentālistu valdība bija gāzta.
Pusotru gadu vēlāk, 2003.gada 20.martā, ASV un Lielbritānija sāka uzbrukumu Sadama Huseina nežēlīgajam režīmam Irākā, un sākotnēji arī šis karš tika pamatots ar nepieciešamību cīnīties ar terorismu un novērst masu iznīcināšanas ieroču nonākšanu teroristu rokās. Arī Huseina režīms ātri vien sabruka, un jau 9.aprīlī diktatora milzīgā statuja Bagdādes centrā tika gāzta no postamenta.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.