Jaunajā latviešu filmā Monsieur Tauriņš aktieris Gundars Āboliņš ir gandrīz pārāks par Misteru Bīnu
Jaunā pilnmetrāžas filma ir simboliska Latvijai vairākās nozīmēs. Vispirms tā ir mazbudžeta filma, un mūsdienās mazs budžets ir kaut kas ļoti pazīstams vislielākajai daļai latviešu. Tomēr mums vienmēr azotē ir simboliska atbilde jebkuriem budžeta žņaugiem: «Vai tādēļ mēs raudāsim, mēs…» Tieši tā arī ir noticis ar šo filmu – tā ir omulīga, asprātīga un šarmanta, precīzi tās īpašības, kuras Latvijā simbolizē filmas galvenā varoņa tēlotājs Gundars Āboliņš.
Tas ir stāsts par bijušo vācu valodas skolotāju Gunāru Tauriņu, kurš pārdevis īpašumu Jūrmalā, gadu baudījis skaistu dzīvi un, izsīkstot lielai naudai, spiests ķerties pie visdažādākajiem darbiem. Filma sākas ar to, kā viņš ierodas Parīzē, lai Francijas laukos atrastu kādam latviešu bagātniekam piemērotu māju. Filmas režisors Aleksandrs Hāns latviešiem ir pazīstams jau ar savu iepriekšējo filmu Jāņu nakts.
Filmas mazais budžets precīzi nodrošina to vieglo garu, kas ierasti raksturīgs mazbudžeta filmām, – aizraujošas improvizācijas, jandalēšanās un joku plēšana. Netrūkst arī mazliet smeldzes, jo Āboliņa tēlotajā «latvietī parastajā» daudzi, iespējams, pazīs kaut ko no sevis vai vismaz kāda laba paziņas. Tā ir reizē smieklīga un arī skumja sajūta, jo galvenais varonis ir viens no mums, kurš pārdzīvojis trekno gadu skurbuli, pazaudējis visu un tagad mēģina kulties, kā nu māk. Filmas dēkas sākas jau ar pirmajiem Tauriņa soļiem Parīzes lidostā, un, jo tālāk Francijā viņš dodas, jo viss kļūst aizvien trakāk.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.