Kas 20 gados pēc šķiršanās noticis ar 15 bijušajām «draudzīgajām māsām»?
Divdesmit gadus pēc PSRS sabrukuma demokrātijas aina Centrāleiropā un bijušās PSRS teritorijā krasi atšķiras. Radušies divi atšķirīgi attīstības stāsti – pirmais ir iespaidīgs, lai arī dažkārt nevienmērīgs progress, ko var attiecināt uz Baltijas un Eiropas dienvidaustrumu valstīm; otrs – daudz drūmāks stāsts par gandrīz pilnīgu autoritārās kontroles atgriešanos lielākajā daļā bijušās Padomju Savienības.
No 12 kādreizējām padomju republikām (neskaitot Latviju, Lietuvu un Igauniju) astoņās pašlaik valda konsolidēts jeb pilnībā nostiprinājies autoritārais režīms, kas ignorē cilvēktiesību pamatprincipus, demokrātijas normas un likuma varu. Armēnijā ir daļēji konsolidēta autoritārā sistēma, bet pārējās trīs valstis – Gruzija, Moldova un Ukraina – atzītas par hibrīdsistēmām, kā to klasificē Freedom House ikgadējais demokrātijas attīstības pārskats Valstis pārejas procesā (Nations in Transit).
Gandrīz 80% no visiem bijušās PSRS iedzīvotājiem (aptuveni 221 miljons) jo-projām dzīvo dziļa autoritārisma apstākļos, kur tiem liegtas politiskās pamattiesības. Pretstatā tam visas jaunās ES dalībvalstis ir konsolidētas demokrātijas, izņemot Bulgāriju un Rumāniju, kas nopietnās korupcijas un citu institucionālo nepilnību dēļ novērtētas kā daļēji konsolidētas demokrātijas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.