Ja vien nebrien ūdenī, tad cilvēkiem piesārņojums draudus neradot
Mārupes grāvju un Mārupītes piesārņojums ir otrs nopietnākais ekoloģiskais negadījums Rīgā pēdējo gadu laikā, atzīstValsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektors Vilis Avotiņš. Lai arī šis negadījums skars plašāku teritoriju un tā sekas var būt jūtamas ilgāk, nopietnāks negadījums bija 2009.gada 23.jūlija notikumi Kundziņsalā, kad ķīmiska avārija apdraudēja cilvēku dzīvību.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Avotiņš, Mārupītes piesārņojuma gadījumā ir plaši skarta dzīvā daba, tomēr cilvēki, ja vien nedosies peldēt piesārņotajā ūdenī, necietīs. Avotiņš norādīja, ka piesārņotais ūdens turpina ceļu pa Mārupīti uz Daugavu, kur piesārņojums atšķaidīsies un tam būs mazāka koncentrācija. Pagaidām nav skaidrs, kādas vielas nonākušas ūdenī, līdz ar to nav skaidra arī to ietekme uz dzīvo dabu pie mazākas koncentrācijas.
Sestdien pēc ugunsgrēka biroja ēku kompleksa “Baltais vējš” angārā, kas atrodas Rīgā, Ulmaņa gatvē 119, Mārupītē nokļuvušas bīstamas vielas.Ugunsgrēks izcēlās noliktavā ar profesionālo sadzīves ķīmiju – mazgāšanas, dezinfekcijas līdzekļiem un medicīnā izmantotām vielām. Ugunsgrēka laikā kaitīgās vielas kopā ar dzēšanā izmantotu ūdeni ieplūdušas lietus kolektorā, pēc tam grāvī, tad Mārupītē. Ūdenim ir nokrāsa, kā arī jūtama specifiska smaka.Nacionālo bruņoto spēku (NBS) ķīmiķiem pagaidām nav izdevies noteikt, kādas tieši vielas ir nonākušas Mārupes novadgrāvjos un vēlāk arī Mārupītē. Specializētais uzņēmums “Eko osta” turpina sūknēt piesārņotos ūdeņus, ko nogādā uz savām noliktavām. Vakar kopumā izsūknēti 350 kubikmetri netīro ūdeņu. Glābēji aicina iedzīvotājus, kuri dzīvo Mārupītes tuvumā, būt ļoti uzmanīgiem un lietot veikalā pirktu vai pašvaldības sagādātu dzeramo ūdeni. Iespējams, labāk būtu arī neturēt vaļā logus, ja jūtama piesārņojuma smaka, vai pat uz laiku doties prom, ja ir tāda iespēja.
Bīstama situācija izveidojās arī 2009.gada 23.jūlijā Rīgas ostas teritorijā, Kundziņsalā, “Baltijas konteineru terminālī”, kādā cisternā ar bīstamu vielu sākās nekontrolējama ķīmiska reakcija, kuras dēļ tilpnē paaugstinājās temperatūra un spiediens, tāpēc draudēja notikt eksplozija. Vairāku stundu ilgās dzesēšanas rezultātā tilpnē esošā viela kļuva cieta un polimerizējās, tādēļ eksplozijas draudi vairs nepastāvēja. Ja būtu noticis sprādziens un cisternā esošā ķīmiskā viela saskartos ar ūdeni, veidotos zilskābe, kas ir nāvējoša cilvēkam. Pēc nopietniem kompetento dienestu un speciālistu pūliņiem cisterna ar acetona ciānhidrīnu tās pašas dienas vakarā tika nogādāta Olainē.
Komentāri (24)