Rīdzinieki grib šķirot

Atkritumu šķirošanas konteineri. Foto: Elvis Dāgs Vīgants, LETA.
Mairita Lūse

Pārvēršot Rīgas atkritumu apsaimniekošanas 2021.gada datus grafikos, jāsecina – rīdzinieki grib šķirot!

Vairāk nekā gadu Rīgas dome un atkritumu apsaimniekotāji kopīgiem spēkiem ir runājuši ar māju apsaimniekotājiem un uzsvēruši atkritumu dalītas vākšanas nepieciešamību. Konteineru skaits ir ievērojami pieaudzis: iepakojuma konteineru par 2400, stikla konteineru – par 1200. Pārmaiņas jūt ne tikai skaitļos – samazinājies arī reižu skaits, kad cilvēki publiski vai privāti jautā, kā pie savas mājas nolikt konteineru iepakojuma šķirošanai. Ar jaunajiem saistošajiem noteikumiem, kas iepakojuma un stikla konteinerus nosaka kā obligātus pie noteiktām daudzdzīvokļu mājām un tirdzniecības vietām, visiem rīdziniekiem būs iespēja šķirot atkritumus.

Man ir prieks par katru iedzīvotāju, kurš, ieraugot pie mājas dzelteno konteineru, izsaucas – beidzot! – un sāk šķirot. Man ir prieks arī par tiem, kuri noburkšķēja, ka tā ir ākstīšanās, bet tik un tā sāka atdalīt iepakojumu, jo – galu galā – tā dara visi. Paskatoties uz datiem par dalīti vākto atkritumu daudzumu, redzams, ka 2020.gadā atsevišķi savācām 19,9% atkritumu, 2021.gadā – jau 24%.

Svarīgi, ka krītas nešķiroto sadzīves atkritumu daudzums – gada laikā tas ir samazinājies par aptuveni 10 000 tonnu.

Joprojām pārlieku bieži saņemu ziņas par citu problēmu – pārpildītiem konteineriem un nepietiekami bieži izvestiem dalīti vāktajiem atkritumiem. Konteineru izvešanas biežumu nosaka nevis pašvaldība vai atkritumu savācējs, bet gan mājas apsaimniekotājs, kuram ir pienākums kontrolēt konteineru piepildīšanās laiku un lūgt atbilstošu izvešanas biežumu.

Pareizi sašķirotu iepakojumu un stikla konteineru saturu izved bez maksas. Tātad, ja mēs visus atkritumus, ko tagad ievietojam iepakojuma un stikla konteineros, izmestu sadzīves atkritumu konteinerā, tie tiktu izvesti kā sadzīves atkritumi par noteikto samaksu, un tas būtu dārgi. Šķirojot iepakojumu un stiklu, gada laikā rīdzinieki ir ietaupījuši 9,5 miljonus eiro.

No dalītās vākšanas apjoma palielināšanās ir radies 1,5 miljonu eiro ietaupījums.

Kopīgiem spēkiem lēnām griežam stūri pareizajā virzienā, bet nešķiroto atkritumu daudzumu varam samazināt vēl vairāk. Patlaban dalīti savācam aptuveni pusi visa iepakojuma. Bioloģiski noārdāmo atkritumu gadījumā iespējas izaugsmei ir vēl lielākas – optimistiski aprēķini liecina, ka dalīti savācam apmēram 4% no visiem bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem.

Tomēr jānorāda, ka sašķirots ne vienmēr nozīmē pārstrādāts. Topošajā Rīgas šķirošanas standartā sacīsim, ka iepakojuma konteinerā var mest visu iepakojumu, lai atvieglotu atkritumu dalīto vākšanu iedzīvotājiem. Ceļvedī norādīsim, kurus no materiāliem var nodot pārstrādei un kuri aiziet enerģijas ieguvei. Lai gan iedzīvotājiem nevar prasīt kļūt par iepakojuma ekspertiem, informācijai par pārstrādes iespējām ir jābūt skaidrai un publiski pieejamai.

Enerģijas ieguvi nevar uzskatīt par līdzvērtīgu pārstrādei.

Lai visi iepakojumi būtu pārstrādājami, ir vajadzīga skaidra vīzija, tieši kādus iepakojumus vēlamies redzēt veikalu plauktos, ekonomiskā motivācija ražotājiem izvēlēties pārstrādājamu iepakojumu un atbalsts pārstrādātu materiālu izmantošanai.

Lai arī ir skaidrs, ka tikai ar konteineriem mūsu radīto atkritumu apjoma problēmas neatrisināsim, jāpriecājas, ka pieaug ne tikai konteineru, bet arī atkritumu šķirotāju skaits. Dati rāda – rīdzinieki pamatoti uzskata, ka atkritumu šķirošana ir norma un nepieciešamība.

Mairita Lūse ir Rīgas domes deputāte frakcijā Par!/Progresīvie.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu