Tautas paruna par ragavu labošanu vasarā tagad būtu jātulko tā – samaksā apkures parādus! Arvien lielāks skaits iedzīvotāju to nespēj vai negrib. Nesamaksātie rēķini sasnieguši tik draudīgus apmērus, ka pēc nākamā siltuma tarifu lēciena var nākties salt ne tikai parādniekiem, bet arī godīgiem maksātājiem, kas kļuvuši par situācijas ķīlniekiem
Pirms mēneša nokļuvu nepatīkamā situācijā. Meklējot ekonomisku mitekli Rīgas centrā, atradu privatizētu dzīvokli koka namiņā Avotu ielā. Izīrētājs, četrdesmitgadīgs sportiska izskata vīrietis, steidzīgi paģērēja parakstīt līgumu un veikt pirmo iemaksu. Labi saprazdams, ka izīrē mājvietu ģimenei ar piecgadīgu bērnu, viņš noklusēja, ka dzīvoklim ir vairāk nekā 1000 latu komunālo maksājumu parāds, bet nelielās ēkas iemītniekiem kopumā – vairāk nekā 7000 latu. Šā iemesla dēļ pērn Rīgas siltums vilcinājies pieslēgt apkuri, izdarot to tikai pašās novembra beigās. To noskaidrojusi, no dzīvokļa nekavējoties atteicos, kaut arī izīrētājs nesteidzās atdot naudu un optimistiski klāstīja, ka apkures nepieslēgšana rudens sākumā ir pilnīgi normāla lieta. Pēc pirmā aukstuma taču nāk siltuma vilnis. Galu galā valsts nevienam iedzīvotājam nedrīkst liegt siltumu un ūdeni.
Šī nav privāta, bet arī valsts mēroga drāma. Statistika, ko Latvijas pašvaldību savienībai (LPS) iesūtījušas pašvaldības, liecina: siltuma parādi pēc divām bargām ziemām un tarifu kāpuma veido apjomīgāko skaitli atjaunotās Latvijas vēsturē – aptuveni 40 miljonus latu.
Tā ir ne tikai nemaksātāju problēma. Arvien izplatītāka kļūst prakse, ko LPS padomnieks Paulis Barons sauc par cilvēku spīdzināšanu, – cerībā, ka parādnieki sarosīsies, ēku radiatori tiek turēti auksti vēl tad, kad uzkritis pirmais sniegs. Sekmīgie rēķinu maksātāji tā kļūst par nemaksātāju ķīlniekiem, jo ap 70% iedzīvotāju izmanto centrālapkuri. Šādu precedentu skaits vairosies līdz ar augošo parādu nastu. No 1.jūlija būs jauna akcīzes nodokļa likme dabasgāzei, ko izmanto lielākajā daļā termocentrāļu. Ņemot vērā dabasgāzes cenu kāpumu, gāzes tarifi nākamajā sezonā varētu palēkties par 17-22%, lēš LPS.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.