Līdz šim korporācijai “General Electric” piederošo uzņēmumu nopirkusi banka “Otkritie”
Noslēdzies investora piesaistes process AS “GE Money Bank” – šo finanšu institūciju iegādājusies Krievijas banka “Otkritie”, liecina “GE Money Bank” paziņojums vērtspapīru biržā “NASDAQ OMX Riga”, vēsta aģentūra LETA.
Līdz šim “GE Money Bank” piederēja korporācijai “General Electric” (GE).
Darījuma summa netiek izpausta. Līgums nodots apstiprināšanai Finanšu kapitāla tirgus komisijai, un līgumslēdzēju puses paredz, ka darījums tiks pabeigts dažu turpmāko mēnešu laikā.
“”GE Capital” šis ir patiesi nozīmīgs darījums, kas ir saskaņā ar GE kopējo stratēģiju, kas paredz finanšu pakalpojumu bilances samazinājumu, vienlaikus pilnā apmērā pildot saistības attiecībā uz mazāku un koncentrētāku “GE Capital”. Mēs ticam, ka šis darījums pozitīvi ietekmēs banku, kurai ir lielisks nākotnes attīstības potenciāls,” sacīja “GE Money Latvia” padomes priekšsēdētājs Ričards Nefs.
“GE Capital” saglabās īpašumtiesības patērētāju kreditēšanas un līzinga kompānijā AS “GE Money”, kas turpinās darboties Latvijā un arī turpmāk sniegs pakalpojumus klientiem.
“Otkritie Financial Corporation” ir viena no Krievijas lielākajām finanšu grupām, kas sniedz saviem klientiem un partneriem pilnu investīciju bankas, komercbankas un investīciju pārvaldīšanas pakalpojumu klāstu. Patlaban “Otkritie” kompāniju grupa piedāvā privātpersonām, valsts iestādēm un korporatīvajiem klientiem pilnu finanšu pakalpojumu klāstu, tostarp operācijas lielākajos Krievijas un starptautiskajos investīciju tirgos plašā aktīvu kategoriju klāstā, kā arī tradicionālos banku finanšu pakalpojumus.
“GE Money” Latvijas finanšu tirgū ienāca 2004.gadā, nopērkot patēriņa kreditētāju “RD līzings”. Savukārt banku tirgū “GE Money” ienāca, 2006.gada nogalē iegādājoties “Baltic Trust Bank”. Latvijā darbojas seši “GE Money” uzņēmumi – “GE Money Bank”, “GE Money atklātais pensiju fonds”, “GE Money Asset Management”, AS “GE Money”, SIA “GE Money Latvia Holdings” un SIA “Finstar Baltic”.
2010.gada beigās “GE Money Bank” kopējie aktīvi veidoja 208,845 miljonus latu, no kuriem 104,409 lati bija izsniegti aizdevumos, bet 181,578 miljoni latu bija depozītu portfelis.
“GE Money Bank” šā gada pirmo ceturksni noslēdza ar 1,940 miljonu latu zaudējumiem, kas ir par aptuveni 2,358 miljoniem latu mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, liecina bankas paziņojums par neauditētajiem rezultātiem “NASDAQ OMX Riga” biržā.
Komentāri (20)
lebronj2356 28.06.2011. 23.07
Mazs ieskats tuvākajā nākotnē jeb KF maigās varas dimensija Latvijā, viena ir smadzeņu skalošana caur PBK un vietējām melu lapelēm, bet šī ir vienkārša Latvijas pamazāma nopirkšana….bāleliņi tikmēr varēs paālēties, kam tiek drupačas !
0
oskaar 28.06.2011. 23.08
… un tad, kad arī Swedbank, SEB, Nordea, u.t.t. Latvijas (Baltijas) filiāles būs pārdotas kaut kādiem Krievijas investoriem- mēs varēsim ar nostaļģiju atcerēties tos skaistos laikus, kad bankas bija daudzu līdzcilvēku skatījumā “necilvēcīgo skandināvu” īpašumā.
Maza piezīme virsraksta autoriem- pārdota nav “GE Money Bank”, bet “GE Money Bank Latvia”! Ir taču atšķirība, vai ne?
0
Kinskis 29.06.2011. 01.09
Ja tiek pārdota banka ar tirgus daļu ap 1%, tad šobrīd būtu pāragri satraukties par Latvijas nopirkšanu. Drīzāk ir signāls uz priekšdienām.
Bet tiem, kas gribētu ar nostaļģiju atcerēties skandināvu laikus, derētu aizdomāties, kurš uzpūta NĪ un kredītu burbuli, kas sagrāva normālu ekonomikas struktūru, no kā Latvijai tagad palikuši kredīti un bezdarbs.
5
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@Janis > Kinskis 29.06.2011. 09.08
Tipisks zaudētājs – ja notiek kas slikts, vainīgi ir visi, tikai ne pats.
0
Kinskis > Kinskis 29.06.2011. 10.40
Ja atskatās nedaudz vēsturē, tad kādreiz (ap 2006.gadu) bija stāsts par to, ka LV ir sliktākais tekošā konta deficīts Eiropā, kuram līdzīgs rādītājs bija tikai Islandei (laikam esat lietas kursā, kā Islandei pēc tam gāja). Ilgstošs un liels TK deficīts parasti nozīmē to, ka valsts importē vairāk nekā eksportē, kas var notikt uz ārēja finansējuma rēķina. Kad ārvalstu organizācijas aicināja mūsu valdībai kaut kā rīkoties, tad Kalvīša atbilde bija apmēram, ka “viņi nepārzina mūsu specifiku”. Bet mūsu specifika bija, ka ieplūda nesamērīgi liela kredītu masa no ārzemēm, kura pārsvarā nosēdās NĪ, būvniecības un tirdzniecības nozarēs, no kā savs labums bija arī pie varas esošajiem, jo varēja operēt ar lielākām naudām, ko no tā visa maksāja nodokļos. Pat, ja cilvēki rūpīgi pārlasītu savus kredītlīgumus, viņi tik un tā nesaskatītu to, ka liela daļa no valsts tiek pieradināta pie šādas īslaicīgas naudas plūsmas, kurai kādreiz jābeidzas. Ir bijuši LB mēģinājumi kaut kā rīkoties (ierobežojot kredītus latos vai aicinot valdību nepalielināt budžetu), bet kredīti eur tika dalīti un ņemti uz nebēdu, bet budžetu audzēja no gada uz gadu. Tāpēc liela daļa problēmas ir nesamērīgo kredītu ņēmēju nezināšana / vieglprātība un valsts nespēja to kontrolēt. Otra daļa ir tie, kas dalīja šos nesamērīgi lielos kredītus. Bet vismazāk vainīgi ir tie, kuriem grieza algas, pabalstus vai cēla nodokļus, lai valsts sektors atkal spētu dzīvot atbilstoši ienākumiem un iztiktu bez aizņemtas naudas.
0
Kinskis > Kinskis 29.06.2011. 14.47
loģika ir ļoti skaidra un vienkārša. kā jau minēju, kredīti tika dalīti lielos mērogos. tātad veidojās sistēmas mēroga riski, kas bija jāredz profesionāļiem un atbildīgajām iestādēm, bet kurus ierindas aizņēmējs nebija spējīgs saskatīt. Auto industrijā būtu tā: ja kādai mašīnu partijai konstatē defektu (par ko klienti varbūt pat nenojauš), tad attiecīgo partiju atsauc, bet pārdotos auto uz sava rēķina salabo. Pareizi tika norādīts uz iespēju nolikt atslēgas – ja pie mums ko tādu varētu izdarīt ātri un vienkārši, tad defektus drīz vien salabotu, bet jauniem cilvēkiem nebūtu jāmūk no valsts.
0
oskaar > Kinskis 29.06.2011. 01.53
Ja ļaudis, kuri ņēma kredītus, būtu rūpīgi lasījuši kredītlīgumu nosacījumus- varbūt nekāda burbuļa nebūtu bijis?
Vispār man nav skaidrs- vai bankām vajadzēja brīdināt klientus par savu naudaskāri, vai Latvijas valstij uzspiest bankām noteikumus, ka kredītlīguma nosacījumos nedrīkst paģērēt no klienta neko vairāk, kā ieķīlāto īpašumu, vai medijiem ļoti skaļi stāstīt par to- cik ļaunas mēdz būt bankas? Cik saprotu- ASV kredītņēmējs varēja aiznest uz banku un nodot sava “bijušā” mājokļa atslēgas, un līdz ar to viņa kredītsaistības bija beigušās. Pie mums tas viss, cik noprotu, ir savādāk.
Vai Jūs, cien. svītrkods, varat nosaukt konkrētus vaininiekus NĪ burbuļa uzpūšanā?
0
Ieva > Kinskis 29.06.2011. 13.52
Vai tas, ka naudu varēja viegli aizņemties, padara vainīgu aizdevēju? Vai, ja naudu būtu bijis grūtāk aizņemties, tad vaina būtu mazāka? Kaut kāda ačgārna loģika sanāk…
0