Oligarhu reitingi krīt

ZZS straujais reitingu kritums rāda, ka tauta ir gatava atvadīties no oligarhiem

Tieši pirms Jāņiem nāca klajā pirmie partiju reitingi, kuros atspoguļojas prezidenta Valda Zatlera slavenā “Rīkojuma Nr.2” – lēmuma ierosināt referendumu par Saeimas atlaišanu – ietekme uz vēlētāju politisko noskaņojumu. Izrādās, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs, pret kuru Zatlera paziņojums bija vislielākā mērā vērsts, tā potenciālos draudus savai varai ir novērtējis daudz labāk nekā virkne politisko komentētāju, kuri, sapinušies polittehnoloģiskajos tīmekļos, ierasti miegainajā pesimismā centās radīt iespaidu, ka kara pieteikums oligarhiem kaut kādā paradoksālā kārtā nāks par sliktu “Vienotībai” un uz līdzšinējiem oligarhisko partiju atbalstītājiem neatstās nekādu iespaidu.

Lembergs gan neļāvās tādam pašapmānam un jau nākamajā dienā pēc prezidenta rīkojuma izlaida paziņojumu – atbildi Zatleram -, kurā jaušama pat histērijas nots: “Jūs varat ielikt mani cietumā, zākāt, apsmiet un pat fiziski iznīcināt, bet jūs nevarat mani salauzt!” Tagad viņš sācis pirkt televīzijā raidlaiku, lai varētu bez jebkādiem filtriem apsaukāt Zatleru par meli un sūkstīties, ka viss notiekošais ir patiesībā starptautisku oligarhu sazvērestība. Diemžēl tas, ka Lembergs ir apsēsts ar Ņujorkas un Londonas miljardieriem, nebūt nenozīmē, ka tiem viņš šķistu pat minimāli interesants vai svarīgs, pat ja viņi zinātu, kas viņš tāds ir.

Kurš balsos par oligarhu?

Lembergs nekļūdījās, saprotot, ka pēc Zatlera paziņojuma ir jāsāk rosīties, jo “Latvijas Faktu” 22.jūnijā publiskotie reitingi rāda, ka ZZS piedzīvojusi reti strauju popularitātes kritumu. Ja vēl maijā par Lemberga pārstāvjiem Saeimā bija gatavi balsot 15,1% vēlētāju, tad jūnijā tādu bija palicis vairs tikai 10,6%, tātad atbalsts krities gandrīz par trešo daļu.

Acīmredzot pat ZZS vēlētājam rodas nopietnas pārdomas, ja viņam uzdod jautājumu: vai esi gatavs balsot par valsts nozagšanu, par demokrātijas privatizāciju, par korupciju, par mūsu naudas nosūknēšanu uz ofšoriem un par visiem citiem pasākumiem, kuri noplicina valsti, izkropļo tās politiku un tieši izriet no šauras politisko bosu izrīkošanās ar Latviju kā ar savu privātmuižu?

Vēl sliktāk iet oligarhu trijjūga otrajam un trešajam kleperim. Andra Šķēles Tautas partiju gatavi atbalstīt vairs tikai 1% no vēlētājiem, bet Aināra Šlesera Pirmo partiju – 0,8%. Abas šīs savulaik varenās partijas tagad nīkuļo vienā līmenī ar tādām politiski marginālām parādībām kā Pēdēja partija (1,2%) un Ražots Latvijā (1%).

Ieguvēji – “Vienotība”, VL-TB/LNNK

Savukārt “Vienotībai”, kurai reitingi jau kopš gada sākuma lēni slīdēja uz leju, Zatlera paziņojums ir devis pozitīvu impulsu, un tās reitings pieaudzis no 11,7% maijā līdz 14,7% jūnijā. Gaidāmās vēlēšanas septembrī būs par vienu jautājumu – par oligarhu varu -, un šajā kontekstā “Vienotība” ar visām tās iekšējām nesaskaņām un neveiklībām tomēr daudziem vēlētājiem šķiet dabiskā izvēle, ja ir runa par tiesiskumu un godīgu politiku.

Savukārt Visu Latvijai!/TB/LNNK šajā jautājumā paspējusi pozicionēties gaišo spēku pusē, gan atbalstīdama kratīšanu Šlesera īpašumos, gan ierazdamās kuplā skaitā ar maijpuķītēm pie Rīgas Pils pēc Zatlera paziņojuma, un līdz ar to arī piedzīvojusi atbalsta pieaugumu – no 5,4% maijā līdz 8,8% jūnijā. Ir gan pamats šaubīties, cik lielā mērā viņi tiešām pieskaitāmi šai nometnei. Jaunais censonis Raivis Dzintars nemaz neslēpj savas saites ar Latvijas čečenu kopienas līderi Beslanu Abdulmuslimovu, kurš vienlaikus gan sadarbojas ar Putina režīma svētīto Čečenijas valdību, gan sniedz padomus “taktiskajos jautājumos” jaunajam latviešu nacionālistam. Turklāt visai partijai vēl aizvien velkas līdzi TB “veco blēžu” slava, par kuru pirms 10.Saeimas vēlēšanām sūdzējās arī VL! atbalsta portāls nacionlisti.lv.

Savukārt bažas par Saskaņas centra ieguvumiem pēc Zatlera paziņojuma pagaidām nav piepildījušās. Tā reitings palicis praktiski nemainīgs – nedaudz virs 18% -, kas ir zemāks, nekā tas bija tieši pirms 10.Saeimas vēlēšanām (21,2%).

Baltais kumeļš un tumšie zirdziņi

Protams, šī aina varētu mainīties, ja Zatleram izdotos izveidot pašam savu politisku spēku, kas startētu vēlēšanās atsevišķi. Atbalsts viņam ir ļoti augsts – 79% vērtē viņu pozitīvi un 44% uzskata, ka viņam būtu jādibina pašam sava partija. Tomēr šāda jauna spēka veidošanai atlicis pavisam maz laika, un, neskatoties uz Zatlera aktīvo meklēšanu, neviens sabiedrībā redzams cilvēks nav pateicis, ka būtu gatavs tādā iesaistīties.

Zatlers noteikti saprot, ka sasteigta jauna politiska spēka veidošana drīzāk apdraudētu, nevis veicinātu viņa paša izvirzīto mērķu sasniegšanu. Pirmkārt, tas saskaldītu pret oligarhiem noskaņoto elektorātu. Otrkārt, līdz vēlēšanām septembrī nebūtu iespējams nopietni izvērtēt tos daudzos cilvēkus, kuri steigtos pieteikties uz iespēju tikt ievēlētiem Saeimā, un tā aiz Zatlera baltā kumeļa Saeimā varētu iejāt vesels tumšo zirdziņu pulks, kuru patiesie uzskati, saistības un slēptie skandāli atbilstoši Mērfija likumam ne tikai atklātos, bet tas obligāti notiktu visneizdevīgākajā brīdī.

Uz jaunām partijām vēlētāji cer tikai tikmēr, kamēr tās ir kaut kas cēls un nezināms. Tiklīdz tās materializējas konkrētos cilvēkos, kuri katrs ir ar saviem konkrētiem trūkumiem, neizbēgamā atšķirība starp miglaino ideālu un skaidri redzamo dzīves realitāti ātri vien izsauc šajā situācijā ieprogrammēto vilšanos.