Centrāleiropas un Baltijas valstu direktors uzsver, ka reformas jāturpina pabalstu sistēmā
Pasaules banka (PB) neiebilst pret pensiju indeksāciju, taču tam nepieciešama pareizā formula, otrdien publicētā intervijā laikrakstā “Dienas Bizness” (DB) sacījis PB Centrāleiropas un Baltijas valstu direktors Pīters Herolds, vēsta aģentūra BNS.
“Mēs neiebilstam pret pensiju indeksāciju principā. Ir svarīgi atrast pareizo pensiju indeksācijas formulu. Vairums valstu, indeksējot pensijas, par svarīgāko kritēriju uzskata patēriņa cenu izmaiņas. Citas valstis, piemēram, Rumānija pensiju indeksācijā izmanto algu pieauguma indeksu. Attiecīgi – ja pieaug algas, tas atspoguļojas arī pensiju apmēra pieaugumā. Tas nav saprātīgs risinājums un var novest pensiju sistēmu līdz bankrotam. Tomēr pensiju indeksācijai kā tādai ir jāpastāv, tas ir vienīgais veids, kā panākt, lai pensionāru pirktspēja saglabātos,” norādīja Herolds.
Viņš uzsvēra, ka lielākā problēma attiecībā uz pensiju sistēmu nav indeksācija, bet problēmas saistās ar to ilgtspēju, ar iedzīvotāju dzīves ilguma pieaugumu, kas nozīmē, ka tam jāatspoguļojas arī pensijas vecuma pieaugumā. “Uzlabojoties veselības aprūpei, mēs dzīvojam arvien garāku un garāku mūžu, bet bērnu skaits sarūk. Vienīgais veids, kā mazināt šo tendenču ietekmi uz pensiju sistēmu, ir pensionēšanās vecuma paaugstināšana,” teica PB Centrāleiropas un Baltijas valstu direktors.
Viņaprāt, tieši sociālo pabalstu sistēma, ieskaitot gan pensiju sistēmu, gan bērna kopšanas pabalstus, ir tā, kura jāturpina reformēt. “Ar šo problēmu saskaras daudzas valdības Eiropā – ar nepieciešamību pārveidot pabalstu sistēmu tā, lai to padarītu mērķtiecīgāku un vienlaikus arī iedrošinātu ģimenes laist pasaulē bērnus. Lielākoties bērnu pabalstu sistēmas ir ļoti vienkāršas, šos pabalstus var saņemt jebkurš neatkarīgi no tā, vai pabalsts viņam ir nepieciešams. Rezultāts ir tāds, ka pabalstu sistēma nekalpo kā stimuls augstākai dzimstībai,” stāstīja Herolds.
Bankas pārstāvis uzskata, ka pabalstu sistēmas racionalizēt var, tās pārskatot un galveno akcentu liekot uz tām programmām, kurās pabalstu var saņemt jebkurš neatkarīgi no personīgo ienākumu līmeņa. “Eiropā tieši šis ir valdību galvenais izaicinājums – pārveidot pabalstu sistēmas, kas garantē, ka tu noteikti saņemsi pabalstu, ja esi vecāks vai invalīds, par sistēmām, kas garantē, ka tu saņemsi pabalstu, ja tev tas patiešām ir nepieciešams.”
Saeimas vairākums 16.jūnijā nodeva komisijām Zaļo un zemnieku savienības deputātu grozījumus pensiju likumā, kas paredz pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 165 latus mēnesī, pārskatīt reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu. Deputāti rosinājuši, lai grozījumi likumā stātos spēkā jau no šā gada 1.septembra. Valdība gan iepriekš lēmusi iesaldēt pensiju indeksāciju līdz 2013.gadam beigām.
Komentāri (17)
Liga Riga 21.06.2011. 17.44
Vēl jāatgādina, ka ,uzņemot Eiropas Savienībā, tika runāts par Latvijas pensiju 1996. gada modeli kā par labāko pasaulē! Citi brauca šurp mācīties! Latvijā vecuma pensijas nemaksā valsts, kā daudzi to kļūdaini mēdz apgalvot, bet gan pamatā tas ir pašu iedzīvotāju uzkrājums. Šķiet, pirms paziņot tagad šo modeli par nederīgu, būtu vispirms valdībai jāpublisko visi skaitļi un aprēķini, un paškritiski jāizvērtē sava rīcība. Vai pensiju fondā ir iemaksājusi valdība savu daļu? Valdībai būtu arī jāpierāda sabiedrībai, ka Labklājības ministrs ir darbojies kā rūpīgs saimnieks! Piemēram, ko ministrs ir darījis, lai nodrošinātu peļņu ar pensiju fondam piederošo uzņēmumu daļu/akciju pārvaldību (Lauma, Latvijas Kuģniecība, Liepājas metalurgs u.c.)?
0
Liga Riga 21.06.2011. 17.41
Jāatgādina, ka glābjot bankas no zaudējumiem, Latvijas valdība un Eiropas Komisija bija nolēmusi veikt Latvijā pasākumus, kuru sekas ir masveida bezdarbs un jauniešu izceļošana. Iespējams, ka gluži tā negribēja, bet tā viņiem sanāca. Savu lēmumu radītā kaitējuma segšanai naudu ne valdība, ne Eiropas Komisija neiedeva – kā tas pieklātos tiesiskā valstī. Tā vietā savas kļūdas laboja no sveša maciņa – iztukšoja sociālās apdrošināšanas uzkrājumu.
0
Ieva 21.06.2011. 13.34
Pabalstu un pensiju lielākā problēma ir tā, ka tie nevis pabalsta trūkumā nonākušus darbarūķus, bet sliņķus un dzērājus. Pat tagad 165 ir robežā, ka attiecas uz visiem, neatkarīgi no tā vai esi strādājis, vai gulējis pa grāvjiem.
Ir dalījums 165, nav dalījuma: esi to savā dzīvē nopelnījis vai neesi.
Secinājums? Secinājums ir vienkāršs – esi muļķis, ja maksā sociālo nodokli. Pensija būs gan tev gan tam bomzim uz ielas. Nu labi, tev lats vairāk..
0