Saljēri pēdējā grēksūdze • IR.lv

Saljēri pēdējā grēksūdze

3
Artūra Skrastiņa atveidotais Saljēri ir daudzslāņainākais un pretrunīgākais tēls izrādē. Foto — Mārtiņš Vilkārsis

Artūrs Skrastiņš jaunajā Dailes teātra izrādē Amadejs nospēlē godavīru, kas kļūst par zemisku nodevēju 

Pēc nostāstiem itālis Antonio Saljēri reiz vecumdienās atzinies austrieša Volfganga Amadeja Mocarta slepkavībā. Šī sensācija tik ļoti aizrāva sabiedrību, un izplatījās valodas par neģēli Saljēri un mocekli Mocartu. Retais pievērsa uzmanību tam, ka atzīšanās izskanēja, sirmgalvim mokoties slimības murgos, un tika noliegta, līdzko lietuvēns atkāpās.   

Režisoru Janu Villemu van den Bosu izrādē Amadejs īpaši neinteresē Mocarta un Saljēri attiecību demistifikācija, viņš pilnībā un bez atlikuma koncentrē uzmanību Saljēri tēlam. Svarīgi ir nevis tas, vai Saljēri nogalinājis Mocartu, bet – vai spēj piedot sev skaudību un skaudro apziņu, ka Mocarta komponista ģēnijs viņam mūžam paliks nesasniedzama virsotne. Risinot šo psiholoģisko viduvējības/izcilības problēmu, ir uzbūvēta izrāde Artūram Skrastiņam un viņa kolēģiem. 

Skrastiņa Saljēri ir daudzslāņainākais un pretrunīgākais Amadeja tēls, kas izrādes gaitā piedzīvo krasas emocionālas pārmaiņas no cienījama godavīra līdz zemiskam nodevējam, cieš, padodas kārdinājumam un vij intrigas pret Mocartu, kuru uzskata par Dieva izaicinājumu viņa komponista spējām. Taču Skrastiņa Saljēri nav tikai indivi-duālas aktierspēles meistarstiķis, tas ir izrādes veidotāju kolektīva – aktieru, scenogrāfa, mūzikas noformētāja, kostīmu un gaismu mākslinieku – vienota darba rezultāts. Šā iemesla dēļ pārējos aktierdarbus var vērtēt gan pēc spilgtuma, gan pēc izvērsuma un intensitātes pakārtotības Saljēri personiskās drāmas atainojumam. Laura Subatnieka un Daiņa Gaideļa Ventičello veicina un saasina varoņa iekšējo dialogu. Vīnes augstdzimušo sabiedrības blakusnostatījumu iemieso Ivara Auziņa imperators Jozefs II, Jura Kalniņa grāfs Orsīni-Rozenbergs, Pētera Gaudiņa grāfs fon Štreks un Arta Robežnieka barons fon Svītens, bet dinamisku fonu ar koši individualizētu iekšējo struktūru veido aktieru ansamblis bez runātā teksta (sulaiņi, galminieki un pilsētnieki). 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu