Baltijā lielākā PET pudeļu pārstrādes rūpnīca izdzīvojusi krīzē un pasūtījumu ir pāri galvai, taču tik un tā sāp par atkritumu nīkulīgo šķirošanu Latvijā
Ik mēnesi bijušajā RAF teritorijā Jelgavā, kur tagad ierīkots industriālais parks, iebrauc vairāk nekā 100 kravas mašīnu ar tukšām plastmasas (PET) pudelēm. Kad nomazgātas etiķetes un netīrumi, pudeles sašķirotas pa krāsām un sagrieztas smalkos gabaliņos, tās izskatās kā sīki saplēsts aplikāciju papīrs un tiek sauktas par pārslām. Pārslas eksportē uz Skandināviju, Poliju, Čehiju, Rumāniju un citām ES valstīm.
Tur top loksnes, no kurām izcērt dažādus pārtikas iepakojumus – kastītes salātiem, saldējumam vai ampulas, no kurām vēlāk izpūš vajadzīgā lieluma PET pudeles. Krāsainais mikslis nonāk arī ikdienas apģērbos no poliestera, zaļajos medicīnas virsvalkos, zīdaiņu autiņos, auto salonu iekšējās apdares tekstilijās. PET Baltija māsasuzņēmumā Olainē, kur citā rūpnīcā otrreizējai izmantošanai pārstrādā polietilēna plēves, top nākamais pārslu attīstības etaps – granulas, no kurām darina gan alus pudeļu kastes, gan caurules. Kāds Latvijas uzņēmums pat ražo un eksportē šaha figūras.
«Mēs saviem pastāvīgajiem klientiem varētu pārdot trīsreiz vairāk, nekā pašlaik saražojam, bet mūsu jaudas ir pilnībā noslogotas,» saka uzņēmuma valdes locekle Undīne Būde. Viņa ir arī Latvijas Zaļā punkta izveidotāja un kopā ar Viesturu Tamužu izveidojusi Eko Baltija grupu – lielāko vides apsaimniekošanas uzņēmumu ar 500 darbiniekiem un 24 miljonu latu apgrozījumu pērn. Grupā ietilpst 14 atkritumu apsaimniekošanas un otrreizējo vielu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu, to skaitā PET Baltija. Pārējie dalībnieki ir Īslandes finanšu investori un iekārtu ražotāji no Itālijas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.