Kampars deklarāciju precizē, bet investoru joprojām slēpj

Ministrs sola darījumu pabeigt tuvāko mēnešu laikā, tad arī uzņēmēja vārds tikšot publiskots

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL, “Vienotība”) precizējis savu pērnā gada amatpersonas deklarāciju, norādot, ka 35 000 latu SIA “Ronis” investors viņam pērn iemaksājis kā drošības naudu par iespēju padziļināti iepazīties ar uzņēmuma finanšu datiem, taču pats darījums vēl nav noticis, investora vārdu deklarācijas publiskajā daļā ministrs joprojām nenorāda.

Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) norādēm deklarācijā norādīts, ka kapitāldaļu pārdevuma līgums, saskaņā ar kuru viņš saņēmis 35 000 latu drošības naudu, noslēgts ar iepriekšējas pārbaudes tiesību. Pircējs veic “due diligence” un 2010.gadā nav paziņojis par vēlmi pirkt kapitāla daļas. No tā izrietoši, kapitāla daļas pircējam 2010.gadā nav nodotas un samaksa par kapitāla daļu pārdošanu nav saņemta.

“Tā ir drošības nauda, kas iemaksāta pirms darījums vēl ir pabeigts, ” žurnālistiem sacīja Kampars, atsakoties izpaust sīkāku informāciju. Vaicāts vai darījumā nenotikšanas gadījumā viņam nauda būs jāatgriež, ministrs atbildēja apstiprinoši. Tiesa, uz jautājumu, no kurienes viņš ņems tādu naudu, ministrs nevarēja atbildēt, vien norādīja, ka cer uz veiksmīgu darījuma norisi. “Es tā ceru, ka darījums notiks,” sacīja Kampars, norādot, ka šobrīd ir iesniegta uzņēmuma bilance un ministrs gaidot atbildi, ko varētu saņemt tuvāko mēnešu laikā. Tad arī Kampars atklāšot investora vārdu.

Ir.lv jau vēstīja, ka sabiedriskās politikas centra “Providus” pētnieki iepriekš norādījuši, ka ministram tomēr vajadzētu atklāt investora vārdu, tādējādi dodot iespēju sabiedrībai pārliecināties, ka ministrs, pildot savus amata pienākumus, piemēram, nekad iepriekš nav pieņēmis šim uzņēmējam labvēlīgus lēmumus.

“Providus” pētniece Iveta Kažoka Ir.lv iepriekš sacīja, ka visgraujošākais ir ministra atteikums atklāt investora identiāti. “Līdz tam brīdim, kad ministrs beidzot saprotami un ticami spēs atbildēt uz šiem jautājumiem, viņam būtu jāaiziet, ” sacīja Kažoka, norādot, ka iespējama arī situācija, ka likuma pārkāpumi tomēr tur nav atrodami, tomēr “demokrātiskā valstī, kur ir vismaz kāda politiskās atbildības latiņa, ar dzelžainu likuma ievērošanu vien nepietiek. Ir svarīgi tas, kā tas izskatās un tas kopiespaids ir briesmīgs, it sevišķi par anonīmo investoru, par ministra sievu, kas 27 tūkstošus tur skaidrā naudā, jo baidās no bankām, par visām tām garāžām un iekārtām..Skaidrs, ka parastam Latvijas pilsonim viss var gadīties, bet ekonomikas ministram tas nepiedien.”   Līdzīgās domās ir arī “Providus” pētnieks Valts Kalniņš. “Ja ministram ir tādā putrā privātais bizness, tad skaidrs, ka viņš ir diezgan vārīgā vai ietekmējamā stāvoklī. Vai nu viņam ir vai nav bijuši nelikumīgi avoti, bet uzticamību viņam kā augsta līmeņa valsts amatpersonai tas mazina. Ir grūti paļauties nopietnos lēmumos uz cilvēku, kuram tie ienākumu avoti ir tik ļoti milglaini, īpaši es domāju par avansa maksājumu par acīmredzami bēdīgā stāvoklī esošu kapitālsabiedrību, ” sacīja Kalniņš.

Jau vēstīts, – lai arī ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL, “Vienotība”) pēdējos gados uzkrāti vien pāris tūkstoši latu, viņš spējis pērn atdot 63 465 latu lielu parādu, jo kāds uzņēmējs viņam avansā samaksājis par ministram piederošās SIA “Ronis” kapitāldaļu pirkumu. Otrs naudas avots bija sievas dāvinājums – viņa skaidru naudu uzkrājusi pēc īpašumu pārdošanas un mantojuma no tēva, tā Ir.lv skaidroja ministrs un viņa sieva Ilva Kampare.