Latvijas Nokia ir beidzot atrasta! 55

foto: Johannes Jansson/norden.org
Didzis Melbiksis
Print Friendly, PDF & Email

Mēs esam lētāki nekā zviedri vai dāņi, un mēs esam čaklāki un izveicīgāki

Ja es būtu izglītības ministrs, es ierosinātu nekavējoši investēt iedzīvotāju apmācībā skandināvu valodās. Tas nebūt nav tāpēc, ka man patīk zviedru valoda un kultūra vai es būtu jēgu pārpīpējis vizionārs ar Minhauzena cienīgiem sapņiem. Nē, iemesls ir ļoti pragmatisks. Tieši šo valodu zināšanas var izrādīties tik ļoti meklētā Latvijas Nokia.

Roberts Ķīlis pavisam nesen kādā konferencē prezentēja sekojošas nākotnes profesijas: personisko uzlabojumu un attīstības konsultants, veselības, ilgtspējības un resursu lietošanas speciālists organizācijās, enerģijas patēriņa analītiķis un konsultants, bioinformācijas speciālists, kvalitatīvas novecošanas konsultants, dzīves nogales plānotājs, vēja fermeris, ūdens tirgotājs un brokeris. Manuprāt, realitāte ir tomēr stipri, stipri piezemētāka un nepavisam neizklausās kā teksti no futuroloģijas grāmatām. Jau labu laiku Latvijā cits pēc cita turpina ienākt skandināvu uzņēmumi. Kāds šeit izvieto zvanu operatoru centru, cits ar latviešu darbiniekiem nodrošina klientu apkalpi. Šovasar Rīgā uz skandināvu klientu telefonzvaniem sāks atbildēt jaunie Samsung darbinieki. Mēs esam lētāki nekā zviedri vai dāņi, un mēs esam čaklāki un izveicīgāki. Turklāt šīs valodas mums padodas labāk nekā citiem – tā stāsta uzņēmēji.

Ir tikai viena problēma. Cilvēku ar pietiekami labām skandināvu valodas zināšanām jau drīz varētu sākt trūkt. Te nu tiešām valsts varētu sākt domāt stratēģiski un izvērtēt iespējamo ekonomisko ieguvumu! Un nav jau arī obligāti jāapstājas tikai un vienīgi pie skandināvu kompāniju “nearshoring” piedāvājumiem. Šīs valstis atrodas mums ģeogrāfiski ļoti tuvu, kas būtiski uzlabo darbaspēka kustības iespējas. Kāpēc gan vismaz uz laiku nepārcelties uz otru Baltijas jūras krastu, ja tur ir darbs un turklāt ir iespējams nopelnīt vairāk nekā Latvijā?

Kā liecina DnB Nord Latvijas barometra ietvaros veikta aptauja, 62% valsts iedzīvotāju atzīst emigrāciju par labāko risinājumu. Savukārt, piemēram, Zviedrijas Centrālās Statistikas pārvaldes dati liecina, ka tuvāko divdesmit gadu laikā viņiem trūks 130 000 darbinieku sociālās aprūpes sfērā. Sākuma alga sociālās aprūpes asistentam Zviedrijā šobrīd ir ap 1200 latu mēnesī. Lūk, jums gan Nokia, gan arī tās pircējs! Atliek tikvien kā apgūt zviedru valodu. Pilnīgi iespējams, ka daļa cilvēku iegūtu nepieciešamās valodu zināšanas arī bez valsts palīdzības – ja vien viņi būtu informēti par šādiem statistikas datiem. Taču te noteikti paveras arī brīnišķīgas iespējas starpvalstu sadarbībai. Es nemaz nebrīnītos, ja mūsu ziemeļu kaimiņi izrādītos gatavi ieguldīt naudu valodas kursos, lai tikai viņiem būtu šie tik ļoti nepieciešamie darbinieki. Tikai šaubos gan, vai mūsu valdībā kāds vispār ir tik tālu aizdomājies, kur nu vēl uzrunājis šos ziemeļu kaimiņus. Un tas ir situācijā, kad no 163 000 bezdarbniekiem Latvijā tikai 40 000 saņem bezdarbnieka pabalstu. To šorīt Latvijas Radio stāstīja Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Baiba Paševica. Pārējiem – 123 000 cilvēku – iztikas līdzekļu nav!

Protams, kāds iebildīs, ka emigrācija nav risinājums. Ka darbaspēks mums ir vajadzīgs šeit pat uz vietas, nevis, teiksim, Norvēģijā. Piekrītu, tas būtu ideāls variants. Taču līdz ar dalību Eiropas Savienībā, atvērtām robežām un brīvu darbaspēka kustību mēs jau esam atteikušies no šāda varianta. Tagad mūsu izvēle ir – laist visu pašplūsmā (tad cilvēki brauks, kur nu kurš gribēs un varēs, pilnīgi nekontrolēti un neprognozējami) vai arī domāt un plānot stratēģiski (investēt izglītībā, vienoties ar attiecīgajām valstīm par sadarbību, plānot iespējamo ekonomisko ieguvumu). Esmu pārliecināts, ka cilvēki, strādājot šajās “tuvajās ārzemēs”, pietiekami lielas naudas summas sūtīs uz Latviju radiem un draugiem. Tas būs nopietns atspaids mūsu ekonomikai. Esmu arī pārliecināts, ka tieši šajā tuvējā reģionā cilvēki spēs būt kopā ar Latviju, arī esot ārpus tās robežām. Mēs viņus nezaudēsim kā pilsoņus. Un man ir ļoti, ļoti lielas aizdomas, ka migrācija ziemeļu virzienā notiks arī pati par sevi, neatkarīgi no valdības iesaistīšanās vai neiesaistīšanās, ar vai bez valsts stratēģiska plāna. Jautājums mums visiem un pirmkārt politiķiem jau šobrīd ir – kāda būs šī procesa kvalitāte, cik liels būs ieguvums Latvijai kā valstij? Par to ir jādomā tagad, nevis pēc divdesmit gadiem, kad mūsu kaimiņiem nebūs nepieciešamā darbaspēka. Valodu var iemācīties, taču arī tam vajadzīgs kaut nedaudz laika.

Komentāri (55)

Ieva 15.04.2011. 14.22

>mēs esam čaklāki un izveicīgāki.
No kurienes tāda pārliecība? Nu nevajag šo narcisismu, tas tikai nodara ļaunu. Drīzāk otrādi, nesakoptās māju priekšas, piedrazotās pilsētas nomales un noķēzītās sienas apliecina pretējo. Grafiti un nenopļautie, piemēslotie zālāji ir mūsdienu Rīgas vizītkarte. Kur te čaklums? Jo vajadzētu tikai paņemt slotu, noslaucīt duru priekšu, salasīt gružus zem loga, paņemt rokā pindzeli un pārkrāsot. Nē, labāk vidēji 4,5 stundas dienā sēžam pie televizora, lamājam valdību, un priecājamies, cik čakli esam. Tieši slinkums ir Latvijas nelaime.

Bet par valodām un pārejo autoram piekrītu. Ir divu tipu strādāšana ārzemēs, esot tur kā emigrantam, vai esot kā komandējumā. Otrajā gadījumā, tā ir naudas pelnīšana, nevis pārcelšanās uz dzīvi. Zinu, ka daudzi tā dara, brauc uz Skandināviju strādāt, bet pārejo laiku pavada Latvijā… Un priecājas, ka tur var pietiekami labi nopelnīt, bet Latvijā, savukārt, mazāk jātērē sadzīvei.
Un valodu zināšanas jau tagad ir Latvijas kapitāls, ko izmantojam tikai daļēji. Jo ir pavisam normāli ir zināt vismaz 3 valodas- latviešu, krievu un angļu. Reti kurā valstī vairākums zin vairāk par vienu. Tā kā valodas vajag mācīties, tā ir investīcija. Valsts, TV te varētu padarboties.

Bet igauņi labāk zin angļu valodu kā mēs, un tam ir gluži pragmatisks iemesls – TV filmas iet oriģinālvalodā ar igauņu subtitriem. Mēs Latvijā esam gudrāki – oriģinālo skaņu nogriežam un diktors runā pa virsu.
Vai arī tāpēc igauņi nav priekšā mums?

+12
-3
Atbildēt

1

    Inese > Ieva 15.04.2011. 17.22

    Prasās pēc kautkādas pressure-group dibināšanas tieši TV un valodas saistībā…filmu dublēšana latviešu valodā ir zara zāģēšana, uz kura sēžam.

    Ja mēs negribam, lai attopamies brīdī, kad ne tikai igauņi, bet arī Rumānija mums ir priekšā (kuriem ne tikai ang.val. filmas, bet arī meksikāņu seriāli pa komerciālajiem (!!!) TV kanāliem ir originālvalodā), šo jautājumu vajag ar skubu risināt! 🙂

    +9
    -2
    Atbildēt

    0

Agnese Lûse 15.04.2011. 13.21

Mēs esam lētāki nekā zviedri vai dāņi, un mēs esam čaklāki un izveicīgāki..
Tad jāprasa,kapēc esam tur kur esam.. ?

+12
-4
Atbildēt

5

    raimonds_bossltd > Agnese Lûse 15.04.2011. 13.33

    to ✔
    Dānija un Zviedrija nav okupēta, tur nēģeru salīdzinoši maz.

    +5
    -11
    Atbildēt

    0

    raimonds_bossltd > Agnese Lûse 17.04.2011. 12.57

    to ✔
    Kopš Delfus nopirka čekists Antonovs, tur tikai tavas sugas brāļi palikuši komentēt.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    anrijs > Agnese Lûse 15.04.2011. 22.34

    Diemžēl, neesam gudrāki un tālredzīgāki, kas māk aizstāvēt savas intereses …. tapēc esam tur kur esam ….

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    daina_tabuna > Agnese Lûse 15.04.2011. 13.49

    @ombros
    Man paziņam māte ir skolotāja Gēteborgā. Viņai klasē no 26 skolniekiem tikai trīs ir zviedri, bet visi pārējie katrs no citas valsts, no kuriem eiropieši ir septiņi.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    Agnese Lûse > Agnese Lûse 16.04.2011. 00.54

    Tu zirnekli,rāpo atpakaļ uz saviem delfiem pie saviem sugas brāļu komentētājiem !

    +8
    -3
    Atbildēt

    0

Juris Millers 15.04.2011. 12.54

Tā nav ‘Latvijas Nokija’, tā ir ‘Latvijas tuvā Bangalora’. (Bangalora – Indijas pilseta/rajons kura koncentrējas IT ārpakalpojumu sniedzeji un telefona centrāļu operātori, kas apkalpo rietumu kompānijas un to klientus.)

+10
-2
Atbildēt

3

    egita_n > Juris Millers 15.04.2011. 13.05

    pag, es taču piedāvāju ne tikai sēdēt šeit uz vietas, bet arī doties uz skandināviju un strādāt tur!

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    egita_n > Juris Millers 15.04.2011. 13.21

    dāvinātam zirgam zobos nevajadzētu pārāk ilgi blenzt – iekodīs! =)

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    daina_tabuna > Juris Millers 15.04.2011. 13.20

    Tas ir tāds studentu, jauniešu risinājums. Aizbraukt, pastrādāt lētos darbiņus (vai veikt tos sēžot Latvijā) un tad jau manīs, ko darīt tālāk. Tā nav ekonomiskās situācijas uzlabošana veselā valstī. Pat caurumus tas īsti neaizlāpīs. Skandināvija ir pārāk mazs tirgus, lai tādā veidā nestu ievērojamu pienesumu Latvijas IKP.

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu