PMLP sola aptaujāt, kāpēc vecāki nenoformē savus nepilngadīgos bērnus kā pilsoņus
Pašlaik Latvijā ir 13 550 nepilsoņu bērnu, kuri vēl nav pilngadīgi un kuriem ir tiesības uz Latvijas pilsonību, taču vecāki to nav nokārtojuši, trešdien Saeimas Juridiskajā komisijā sacīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis.
PMLP aptaujās šo nepilsoņu bērnu vecākus, lai noskaidrotu, kāpēc viņi nereģistrē bērnus par Latvijas pilsoņiem.
Pērn Latvijas pilsonību piešķirt lūgts tikai 500 nepilsoņu bērniem, tostarp 25 bērniem vecumā līdz gadam. “Atsaucība ir zema,” pašreizējo situāciju raksturoja Citskovskis. Iespējams, ka vecāki par pārāk sarežģītu uzskata spēkā esošo kārtību. Pašlaik nepieciešams abu vecāku parakstīts iesniegums PMLP, taču šo kārtību iecerēts atvieglot – ierosināts, ka šādu iesniegumu varētu uzreiz iesniegt Dzimtsarakstu nodaļā.
Juridiskās komisijas pārstāvis Valērijs Agešins (SC) gan pieļāva, ka šķērslis ir tas, ka nepieciešama abu vecāku piekrišana, jo var būt situācija, ka vecāki vairs nav kopā vai, piemēram, kāds no vecākiem strādā Īrijā.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers iesniedzis Saeimai priekšlikumus, kas paredz atļaut dubultpilsonību visiem trimdā dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem un viņu pēctečiem neatkarīgi no dzīvesvietas, automātiski piešķirt Latvijas pilsonību ārzemēs dzimušiem bērniem, kuriem tikai viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, un piešķirt pilsonību pēc 1991.gada dzimušiem Latvijas nepilsoņu bērniem, neprasot vecāku iesniegumu. Trešdien Zatlera vēstuli ar priekšlikumiem, kā arī “Vienotības” un Nacionālās apvienības grozījumus pilsonības likumā sāka skatīt Saeimas Juridiskā komisija.
Komentāri (22)
ekmanis 24.03.2011. 09.27
Ar nepilsoņa pasi taču braukāt uz Krieviju ir vieglāk..
0
payddaz 24.03.2011. 09.59
Zatlera iniciatīva ir ļoti atbalstāma. Ja Latvijas mērķis ir integrēt savus iedzīvotājus kā latviešus, tad šis ir vislabākais veids, kā to izdarīt. Visiem rusofobiem būtu mute jāizmazgā, tie taču ir mazi bērni, par ko te runā!
Tās nav latviešus nīstošas tantes vai Krievijas Federācijas karogu plivinoši skūtie, bet gan bērni, kuru attieksme par Latvijas valsti vēl tikai veidojas. Nu tad pajautāsim sev, kāds īsti ir mērķis – dod viņiem visas iespējas kļūt par pilntiesīgiem latviešiem un justies šeit kā mājās, vai arī mēs gribam radīt vēl vienu paaudzi, kas tiek mūsu pašu slimīgo stereotipu (tie ir bērni!) dēļ apzināti pagrūsta tuvāk Maskavai, nekā Rīgai?
7
astra_ozo > payddaz 24.03.2011. 11.06
Vispār jau pareiza doma, bet vispirms jāatjauno obligātais militārais dienests, tad visi jaunie topošie latvieši varētu dienēt Latvijas armijā, nodot zvērestu kalpot Latvijai un reāli integrēties.
Viens no Igaunijas valdības vīriem arī uzsvēra, ka vislabākā integrācijas skola ir armija. Igaunijā obligātais dienests netiek uzskatīts par stulbu ideju un vienlaikus viņiem atrodas naudiņa , lai iepirktu lielu skaitu bruņutransportieru.
0
Sanšains > payddaz 24.03.2011. 12.44
Liva:
[…] tie taču ir mazi bērni, par ko te runā!
Tās nav latviešus nīstošas tantes vai Krievijas Federācijas karogu plivinoši skūtie, bet gan bērni, kuru attieksme par Latvijas valsti vēl tikai veidojas.
=================================
Šo demagoģiju (vai dažos gadījumos – muļķību) esam jau dzirdējuši bieži. It īpaši 1998. gadā, kad pilsonības likums tika iznīcināts – atcelta kvotu sistēma. Toreiz Nils Muižnieks ar (Sorosa naudas balstīto) Etnisko studiju centru izvērsa demagoģisku kampaņu, gluži kā Jūs retoriski un iežēlinoši vaicājot: vai tad šie bērniņi esot okupanti?!
Paskaidrojiet, kādā gan mistiskā veidā Latvijas valsts, piešķirdama pilsonību, spēj iespaidot šo bērnu attieksmi lielākā mērā nekā to JAU VEIDO un VEIDOS uzturēšanās 2011. gada (!) nepilsoņu ģimenē, krievu vidē, krievu informatīvajā telpā? Lai sapņi par “integrēšanos” neizklausītos vienkārši nožēlojami, varbūt vispirms jāapsver visu šo faktoru ietekme?
Un galu galā – “attieksme pret valsti” pat var būt “lojāla”, tādā nozīmē, ka piemēram, tiek maksāti nodokļi.
Bet būtiskākais jautājums ir un paliek – kāda būs šo pilsoņu attieksme pret LATVIEŠIEM un LATVIEŠU INTERESĒM? Vai tāda kā “Saskaņas centra” Urbanovičam, Ciļevičam, Kabanovam, Rubikam?
0
Sanšains > payddaz 24.03.2011. 12.55
Liva:
Nu tad pajautāsim sev, kāds īsti ir mērķis – dod viņiem visas iespējas kļūt par pilntiesīgiem latviešiem un justies šeit kā mājās, vai arī mēs gribam radīt vēl vienu paaudzi, kas tiek mūsu pašu slimīgo stereotipu (tie ir bērni!) dēļ apzināti pagrūsta tuvāk Maskavai, nekā Rīgai?
=================================
1. Varbūt iztiksim bez šīs politkorektās indeves Latvijas krievus dēvēt par “latviešiem”? Kuru gan mēs apmānīsim?
Slavenā 16. marta spļāvēja/sitēja arī brēca, ka esot latviete.:) Kurš vēl, izņemot Aivaru Ozoliņu, tam tic?
(Ozoliņš tviterī par rasistiem nodēvēja tos, kuri tā kā īsti nevēlējās piekrist spļāvējas “latviskumam”)
2. Vai tiešām uzskatāt, ka latviešu “slimīgo stereotipu” dēļ “krievi tiek pagrūsti tuvāk Maskavai”? Jā, šādu propagandu jau kopš interfrontes laikiem izvērš krievu šovinistu ideologi un arī daži iekrievoti latviešu mazprātiņi (kā Paiders NRA un Jurkāns) tam it mundri piebalso.
Bet kā ir īstenībā? Vai tad latvieši un krievu kolonisti kaut kādā teiksmainā pagātnē ir bijuši “vienoti”? Pirms “slimīgu stereotipu” māktie latvieši sāka atgrūst nabaga krievus… Maskavas virzienā?:)
0
astra_ozo > payddaz 24.03.2011. 14.08
ja tolaik savā starpā karavīriņi sarunājās krieviski, tad tā ir tikai pašu latviešu karavīru vaina. 90-tajos gados tomēr bija cita situācija – armijā devās vēl padlatvijas laika latviešu bērni. tagad aug jauna paaudze – piemēram, mans jaunākais dēls un meita nerunā krieviski. Nedaudz saprot, bet nerunā, pat ja prastu. Tas ir principa jautājums.
Jebkurā gadījumā armijas komandu valoda būtu latviešu. Tāpat jauniešus varētu informēt par Latvijas patieso vēsturi, vienvārdsakot – audzināt. Igauņiem izdodas, ja mums – nē, tad jau paši vien būsim vainīgi.
0
daina_tabuna > payddaz 24.03.2011. 15.20
Nekas igauņiem neizdodas. Darba gaitās regulāri esmu Igaunijā un no igauņu paziņu loka bariņš ir pabijuši jaunajā Igaunijas armijā. Tajā skaitā divi Igaunijas krievi. Sasodīti grūti jau viņiem gāja tur pa to gadu, bet atgriezās ar mikroskopiski palielinātu igauņu valodas vārdu krājumu- tik cik biežāk lietotā militārā leksikoloģija. Krievus vienkārši liek mierā, ja redz, ka ir švaki ar igauņu valodu. Dod vienkāršus darbiņus, kuri neprasa valodas zināšanas. Šī iemesla dēl viens no paziņām pat simulēja nezināšanu, jo patiesībā igauniski runā gandrīz brīvi. Toties veselu gadu pavadīja krieviskā vidē (kopā ar tādiem pašiem), kas citādi viņam nebūtu izdevies, jo pats nāk no Pērnavas, kas ir etniski salīdzinoši viendabīga (74% igauņi).
0
lindamarisfam > payddaz 24.03.2011. 11.51
@andza
Vai integrācijai nav arī tiešāki un lētāki ceļi? Armija kā iniciācijas rituāls, protams, arī ir īpaša oreola apvīta, bet to krietni apbružā fakts, ka lielāka daļa iesaucamo Latvijā faktiski sargāja cietumus. Un tā savukārt ir deģeneratīva vide, kura vairāk vai mazāk ietekmē jebkuru, kas ar to saskaras.
Un ar tiem bruņutransportieriem viņi varēs apart kartupeļu laukus… aptuveni tik nozīmīgi tie ir šodienas NATO situācijā. Kādus kaujas uzdevumus ar tiem veiks? Noteikti dabūja vecus ar baigām atlaidēm; tad nu kādam igauņu priekšniekam nodrebēja skopumā roka.
Vai arī bija palicis nenotērēts budžets kādā programmā, kurš bija jānotērē, lai nezaudētu vispār, un nekas labāks nepatrāpījās. :D
0
daina_tabuna > payddaz 24.03.2011. 13.39
@andza
Pie obligātā militārā dienesta realitāte būtu tāda, ka armijā oficiālā valoda būtu latviešu, bet nelatvieši vienalga runātu krieviski gan savā starpā, gan ar latviešiem. Nekāda integrācija armijā nav iespējama. Neesmu dienējis latviešu armijā- esmu par vecu, bet cik sanāca saskarties ar Latvijas armijas kareivjiem pirms profesionālā dienesta ieviešanas- komunikācijas valoda bija krievu.
@Liva
Nebūs īsti korekti saukt par maziem bērniem 1991., 1992. vai 1993. gadā dzimušos, jo viņi jau ir vai nupat, nupat kļūs pilngadīgi.
0
Normunds 24.03.2011. 13.14
>>>Liva; Būtu jau labi ja šādā veidā būtu iespējams krievus integrēt kā “latviešus”. Ja jau šo bērnu vecāki (arī paši bērni) nav izrādījuši vēlmi to paņemt. Diez vai nu tie būs tie “jaunie latvieši”. Neredzu arī reālu iespēju pārliecināt krievus, ka latviešu vēstures izpratne nav grābta no zila gaisa. Kāpēc gan krieviem būtu jāmaina sava ērtā, Maskavā un SC ofiāli apstiprinātā versija – Latvija nebija okupēta un līdz ar to LR ir visai butaforisks veidojums. Neesmu nedz rusofīls, nedz rusofobs, tikai vēlos lai katrs pilsonis no sirds mīlētu un cienītu Latviju. Beznosacījumu pilsonības dāļāšana,ja arī ipaši nekaitē, tad nu nekādi neceļ valsts prestižu.
4
+1
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@daina_tabuna > Normunds 24.03.2011. 13.53
Atklāti sakot, es pat vairs negribu, ka tas notiek. Tā briesmīgā latviešu valodas kropļošana, kas šobrīd notiek, ir vēl sliktāka nekā divkopienu valsts. Katrs krievs ar savām knapajām valodas zināšanās ir sadomājies sevi brīvi latviešu valodu pārvaldošu un tik dragā. Internets vispār ir lielisks. Boss, kurš latviski vispār tik vien zina kā “labden” un “paldes”, iedod sekretārei sadzīt mājas lapā informāciju un šamējā tik šauj iekšā. Teikuma konstrukcijas 1:1 kā krievu valodai, gramatiskās kļūdas gandrīz katrā teikumā, interpunkcija pat krievu valodai neatbilst (jo nabaga sekretārei pašai krievu valodā bija knaps sešinieks). Un tā tas aiziet. Bērni un jaunieši pamazām pierod pie šīm aplamībām un vairs nejūt, ka tieši tāpat sāk runāt. Un vispār! Sākt vajadzētu ar to, ka no LTV Panorāmas aizvāc to jaunekli, kurš gandrīz ik vakaru kroplā un lauzītā valodā kaut ko mēģina pateikt. Kaut kā neesmu manījis CNN reportierus, kas lauzītā angļu valodā ar spāņu akcentu veidotu reportāžas. Vai arī kādā krievu kanālā ziņās kāds ar dziļu kaukāziešu akcentu regulāri uzstātos (ja neskaita humora raidījumus). Mums tā integrācija pieņem kaut kādas kroplas formas.
0
lindamarisfam > Normunds 24.03.2011. 14.17
@Dolārs
Kad mācās spēlēt vijoli, tad ir tāds periods, ko dēvē par “kaķa mocīšanu”. (Aptuveni tādas skaņas instruments izdveš jaunā censoņa rokās.) It kā pāris gadus parasti tas tā velkoties. Tikai tad sāk parādīties skaņas, kuras mēs normāli asociējam ar vijoļspēli.
0
lindamarisfam > Normunds 24.03.2011. 14.11
@Dolārs
Nerunā – slikti. Runā – atkal slikti! :D
Rakstu kultūra un vispār runas kultūra ir briesmīga gan latviešiem, gan krieviem. Tas ir pavisam atsevišķs jautājums.
Akcents daudzos gadījumos ir neizbēgamība. Un piekasīties pie iesācēju kļūdām ir diezgan antipedagoģiski. Jo vairāk runās, jo labāk ies (īpaši ietekmējoties no pareizas latviešu valodas vides). Pēc pauaudzes vai divām nebūs arī akcenta. Tieši uz to arī ir jātiecas – lai tas ir pēc vienas, nevis divām un vairāk paaudzēm.
Ir arī skaidrs, ka krievu valodas ietekme būs – tāpat kā ir vācu un angļu valodas ietekmes. (Pēdējās invāzija, starp citu, ir daudz aktuālāka problēma par krievu kalkiem.)
Esmu redzējis BBC raidījumu, kura vadītājam bija nenormāls skotu akcents. Varu saderēt, ka daudziem Lielbritānijas iedzīvotājiem tas bija uztverams ne vieglāk kā man. :D
Un, mēs nedzīvojam ne ASV, ne Lielbritānijā… mums ir mūsu problēmas, nevis viņējās. Nevienā no šīm valstīm nav lavīnveidīgi un kompakti iemitinājušies tuvu pie 50% sveštautiešu.
Starp citu, cik svešvalodās pats runājat bez akcenta? Es nevienā, kaut brīvi pārvaldu trīs.
0
daina_tabuna > Normunds 24.03.2011. 15.39
@Kaspars Gasūns
Es brīvi runāju 3 valodās (ieskaitot dzimto) un nebrīvi vēl trīs, tomēr neraujos publiski televīzijā uzstāties nevienā no tām. Protams, ka akcents ir. Man arī latviski ir akcents, kuru nepamana tikai retais. Platajam galam ir savas īpatnības ;-)
Skots BBC ir o.k. Es tikai priecātos, ja LTV novadu ziņās čangaļi nemocītos latviešu mēlē un bez kompleksiem laistu latgaliski. Teritoriāli 50% Latvijas viņus tāpat saprastu (pēc publikas apjoma, protams, mazāk). Bet par tiem 50% sveštautiešu Tev nebūs taisnība. Šobrīd ~50% Kalifornijas iedzīvotāju ir latino. Un tie nav paaudžu paaudzēm vietējie. Principā šobrīd Latvija un Kalifornija ir ļoti līdzīgās pozīcijās. Tādā ziņā, ka ir līdzīgs nacionālo (Kalifornijā viņi to sauc par rasu) un valodas problēmu loks. Atšķiras tikai mērogi.
Es vēl šodien sevi pieķēru pie domas, ka esmu piešāvies vizuāli noteikt pretimnācēja piederību latviešiem vai t.s. krieviski runājošajiem. Man šobrīd precizitāte ir uz 75%. Amerikāņiem, protams, ir vieglāk, jo vizuāli atšķiras daudz izteiktāk. Nu jā, un tad es padomāju- kāpēc vispār šāda spēja (māksla? prasme?) ir izveidojusies. Neko prātīgāku neizdomāju, kā novelt vainu uz Freidu- lai atšķirtu vai pretimnākošā mātīte ir derīga vai nav :-)
0