Lomu saraksts Marijai Bērziņai ir tik pamatīgs, ka vairs nav iemesla skaidrojošajam pieminējumam «Andra Bērziņa meita». Marija ir gatava atzīt, ka tēva ēna ne vienmēr ir bijusi veldzējošs patvērums, un uzstājīgi lūdz no ģimenes bildēm «nenogriezt» mammu – tulkotāju Lenviju Sīli. «Godīgi sakot, Andra Bērziņa heroizācija sāk jau apnikt»
Marija Bērziņa ir krāšņa. Viņa ir pamanāma, pat vēl vairāk – saklausāma. Zemā, sulīgā balss piešķir svaru pat parazītvārdiem (iecienītākais ir «kolosāli») un ik pa brīdim liek iedomāties, vai dāmas pie blakusgaldiņa arī nepiedalās intervijā.
Neticami garās skropstas met ēnu, kad Marija nolaiž acis un aizdomājas. Šis ir brīdis, kad kaut kam jāmainās, viņa saka. Un piebilst – tie laikam tie trīsdesmit. Viņa sadrūmst, kad saku – Marija Bērziņa ir visur. Aktrise spēlē Nacionālajā teātrī, seriālā UgunsGrēks, dzied koncertos un «vasaras mūziklos», kopā ar mīļoto vīrieti atver krodziņu un aizstāj tēvu dziedamšova žūrijā. «Man ļoti negribas, lai rastos tāds iespaids. Es no daudz kā arī atsakos.» Tomēr atrast laiku sarunai nav viegli, jo – proves, nakts filmēšanas, vakara mēģinājumi (tuvojas Žurkas Kornēlijas kārtējais izlaidums).
Tikšanos Marija ierosina populārā centra kafejnīcā, ne sava drauga Artūra restorānā Restorācija. «Gribas taču novērtēt, kā izskatās un garšo arī citur.» Tomēr par krodziņu Marija runā labprāt – to iekārtot, izdomāt atmosfēras knifus bijis ļoti interesanti – vasarā, kad Nacionālajā teātrī bija bezalgas atvaļinājums. Tagad laika tam īpaši daudz nav, un Restorācijā saimnieko Artūrs. Bet par savu aizņemtību Marija saka: «Man jau kursā vienmēr pārmeta, ka es nekoncentrējos uz vienu lietu. Bet, kopš es sevi atceros, mani interesē ļoti daudz kas. Primārais, protams, ir teātris – kur vēl varētu strādāt darbu, kas man ļoti patīk, un vēl saņemt par to naudu? Bet citādi – kas tik vēl mani neinteresē! Skolu – Franču liceju – beidzu ar vēstures novirzienu, un vēsture mani joprojām interesē. Deviņus mēnešus nostrādāju tūrisma aģentūrā – arī tā ir lieta, kas man patika. Varbūt kādreiz ķeršos kaut kam no visa tā klāt?»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.