Laikraksts publisko ĀM dienesta materiālu par 16.martu

Ministrija vēršas tiesībsargājošās iestādēs par informācijas nodošanu trešajām personām

Ārlietu ministrija (ĀM) vērsusies drošības iestādēs par nesankcionētu ĀM klasificētas informācijas jeb informācijas “dienesta vajadzībām” nodošanu trešajām personām, vēsta aģentūra LETA.

Informācija bija saistīta ar Latvijas pozīciju saistībā ar 16.marta notikumiem, apstiprinājusi ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska (PS, “Vienotība”) padomniece preses jautājumos Dace Balode.

ĀM savā tvitera kontā norāda, ka informāciju par 16.martu Latvijas ministrijām un valsts augstākajām amatpersonām ministrija sūta regulāri un ka ir normāli, ka svarīgos jautājumos amatpersonas pauž vienotu viedokli.

Informācija par klasificētās informācijas noplūdi iesniegta Drošības policijā un Satversmes aizsardzības birojā. Abas iestādes vēstules saņēmušas.

Šī informācija tika sagatavota un nodota Latvijas ministrijām un valsts augstākajām amatpersonām. Līdzīga veida viedokļu veidošana arī par citiem notikumiem ietilpst ĀM darbības funkcijās, norādīja ministra padomniece.

Trešdien preses konferencē premjerministrs Valdis Dombrovskis (JL, “Vienotība”) atteicās komentēt ĀM sagatavoto Latvijas pozīciju par 16.martu, jo viņam neesot paraduma izteikt viedokli par klasificētu informāciju.

“Latvijas Avīze” trešdien publiskojusi tās rīcībā nonākušu Ārlietu ministrijas (ĀM) “dienesta vajadzībām” izplatītu informatīvo materiālu par 16. martu, vēsta aģentūra BNS.

Visu ministriju valsts sekretāriem, Valsts prezidenta kancelejas vadītājam, Ministru prezidenta biroja vadītājai un Saeimas priekšsēdētājas ārlietu padomniekam adresētajā dokumentā ĀM dod amatpersonām padomus, kā publiskajā telpā runāt par Leģionāru atceres dienas pasākumiem.

“16. marta notikumi Latvijā diemžēl rezonē starptautiskajā sabiedrībā un piesaista arī starptautisko mediju uzmanību. Ir centieni ar šā datuma starpniecību izplatīt nepatiesu un apmelojošu informāciju par Latvijas sabiedrību un valsts politiku. Šajā kontekstā būtu svarīgi valsts amatpersonām paust viennozīmīgu un vienādu nostāju jautājumos, kas saistīti ar šo datumu,” teikts dokumenta ievadā. Tālāk norādīti punkti par Latvijas vispārējo nostāju, skaidrojums, kas ir leģionāri, 16.marta notikumu interpretācija un valdības aicinājumi sabiedrībai 16.martā.

Laikraksts norāda, ka lielākoties dokuments ir vēsturiski korekts skaidrojums. Piemēram, tajā minēts, ka leģions bija piespiedu kārtā mobilizētas frontes vienības, leģionāri nekad nav cīnījušies par fašistisko ideoloģiju, bet tikai pret PSRS karaspēku un leģiona apakšvienības nepiedalījās represīvās darbībās. ĀM arī atgādina ASV Pārvietoto personu komisijas 1950.gada 1.septembra slēdzienu, kurā teikts, ka “Baltijas ieroču SS vienības (Baltijas leģioni) no to mērķa, ideoloģijas, darbības un sastāva ziņā ir uzskatāmas par savrupām un no vācu SS atšķirīgām vienībām, tādēļ komisija tās neuzskata par ASV valdībai naidīgu kustību”.

Dokumentā minēti padomi, kā amatpersonām vajadzētu interpretēt 16.marta pasākumus. Piemēram – “radikāli pretēju uzskatu grupu akcija, kuru izmanto gan pašmāju, gan ārvalstu politiskie spēki, lai vairotu savu popularitāti” vai “neesošs konflikts (konflikts bez būtības), mākslīgi izprovocēts šovs vietējās un ārvalstu preses pārstāvjiem”. Dokumentā atrodams arī aicinājums sabiedrībai rūpīgi izvērtēt “radikālo un ekstrēmiski noskaņoto organizāciju patiesos nodomus”.

Ministrija apgalvo, ka “bijušo karavīru organizācijas bojāgājušos cīņu biedrus piemin privāti, pulcējoties baznīcā un kapsētā” un “leģionāru organizācijas nav iesniegušas pieteikumus akciju rīkošanai 16.martā”.

ĀM valsts sekretārs Andris Teikmanis bijis nerunīgs par šo dokumentu.. “Kur jūs dabūjāt šo informāciju? Tā ir domāta tikai dienesta vajadzībām. Es nekomentēšu nelikumīgā ceļā iegūtus dokumentus,” sacījis ĀM galvenais ierēdnis.