Fakts, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs nepagarināja līgumattiecības ar Pilsētas arhitekta biroja (PAB) vadītāju Jāni Dripi, ir izskanējis medijos, neatspoguļojot problēmas būtību
Mērs savu rīcību pasniedz kā iespējami labāka kandidāta meklēšanu, nezināmā nākotnē izsludinot konkursu, un PAB lietderības izvērtēšanu, skatot to vispārējas birokrātijas samazināšanas kontekstā. Izklausās nevainīgi – vai tad kāds varētu būt «pret» demokrātisku sacensību un budžeta līdzekļu ekonomiju?
Savukārt tie, kas pilsētas attīstības profesionālo virtuvi pārzina ilgāk un atceras pilsētas arhitekta posteņa atjaunošanas jēgu un nolikumu, mēģināja pret mēra rīcību protestēt – Arhitektu savienības un Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētājs Andris Kronbergs vērsās pēc palīdzības nozari pārraugošajā Kultūras ministrijā, mēram tika nosūtītas argumentētas protesta vēstules. Ušakovs spītīgi palika pie sava, acīmredzot iespējamais ieguvums ir tā vērts, lai riskētu ar atklātu konfrontāciju.
2002.gadā Rīga jau palika bez galvenā arhitekta, tajā laikā tās attīstību noteica Gundars Bojārs ar Vilni Štramu, dāsni krāsodami jauno attīstības plānu saskaņā ar alkatīgo investoru vēlmēm un iemaksām partiju un privātajās kasēs. Tagad attīstības plāns atkal ir atvērts uzlabojumiem, līdz nākamajām pašvaldības vēlēšanām harmoniskai saskaņai jāpaspēj pakampt savs pilsētas pīrāga gabals. Izmanīgi rīkojoties, tas padodas trekns – vai nu sieva pāris gadu laikā no pelnrušķītes par miljonāri pārtop vai arī līdz mūža galam iztika nodrošināta, izkārtojot sev vesela mikrorajona būvniecību Mežaparkā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.