Rindā pēc klusajām sirdīm • IR.lv

Rindā pēc klusajām sirdīm

2
Stradiņu slimnīcā nakts uz 17.februāri bija īpaša. Viens cilvēks deva dzīvību diviem citiem: nieri kādai pacientei, bet sirdi — Intaram Vaskopam. Foto — Mārtiņš Zilgalvis, F64
Ieva Alberte

Šogad Latvijā jau veikta viena sirds pārstādīšana. Pērn nebija nevienas. Patiesībā donors bija, tomēr neviens no sešiem sirds gaidītājiem pie tās netika. Kāpēc?

Nekas nenotiek. Nekas. Tāda ir sirds ķirurga Inta Putniņa atbilde uz jautājumu, kas notiek Latvijā, ka pusotru gadu nebija nevienas sirds pārstādīšanas. «Latvijā ir nabadzība un haoss. Mēs te uz entuziasma turamies,» sarunā pirms mēneša Putniņš sirdījās, ka nav val-stiska plāna attiecībā uz sirds transplantācijām un operācijas tiek veiktas lielākoties par Stradiņu slimnīcas līdzekļiem. Absurdi arī tas, ka valstī ar augstu sirds un asinsvadu saslimšanu līmeni uz sirds transplantāciju gaida tikai pieci pacienti. Gadā vajadzētu veikt vismaz 15 pārstādīšanas. Daudzi nemaz līdz rindai nenonāk, jo no ģimenes ārstiem neuzzina par iespējām ārstēt sirdi. Vislielākā problēma gan ir gadiem nemainīgā – trūkst donoru. 

Igauņi dāvā nieres
Šogad naktī uz 17.februāri Latvijā tomēr kaut kas notika. Devītā sirds transplantācija septiņu gadu laikā. Salīdzinājumam: pērn Viļņā – piecas, Kauņā – divas. Igaunijā sirds transplantācijas neveic, taču ir attīstīts starptautiskās palīdzības tīkls, piemēram, pērn Tartu Universitātes klīniskās transplantācijas dienests Latvijai uzdāvināja piecas nieres. 

Sergejs Truškovs, ķirurgs un Transplantācijas koordinācijas nodaļas vadītājs, ir viens no tiem, kurš uzrunā tuviniekus, kad slimniekam iestājusies smadzeņu nāve, un pastāsta par iespēju ziedot aizgājēja iekšējos orgānus.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu