Daugavas šefs Aigars Vaivars pirms sešiem gadiem piena tirgū pieteica sevi ar mersedesa klasi – dārgiem produktiem stikla traukos. Tagad uzņēmējs, kuru citi dēvē par lecīgu, sācis cīņu pret banku «terorismu». Savukārt Swedbank uzskata, ka viņš sashēmojis bēgšanu no parādiem. Pēdējos gados šī ir pirmā reize, kad uzņēmēja un bankas karš ir tik publisks un atklāj nacionālā biznesa īpatnības
Aigars Vaivars (49) piena kombinātu izrāda ar puicisku aizrautību. Noliktavā viņš paķer krējuma burciņu, atvāko un apgāž ar dibenu uz augšu: «Redzat, ar ko mēs atšķiramies no citiem?» Krējums ir biezs kā sviests un apgāztajā burciņā pat nepakustas. Daugavas šefs nebaidās galvot par katru preci, kas no ražotnes nonāk veikalu plauktos. «Produkta kvalitāti garantē uzņēmuma saimnieks A.Vaivars» – vēsta uzraksts un Vaivara paraksts uz katras piena pakas, jogurta pudeles vai siera kārbas.
Piena kombināts Sērenē ir jauns un sterils. To atklāja 2005.gadā, piedaloties augstām valsts amatpersonām, un, kā ziņoja vietējais laikraksts Staburags, atklāšanas ceremoniju vadīja aktrise Agnese Zeltiņa un kulinārijas raidījuma vadītājs Egils Zariņš. Vecā piena pārstrādes ceha vietā būvēt jaunu kombinātu Vaivars izlēma, gatavojoties Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā, kas nāca ar augstākiem pārtikas ražošanas standartiem un asāku tirgus konkurenci. Tieši šai rekonstrukcijai ņemts lielākais kredīts, kas tagad kļuvis par kompānijas Daugava un Swedbank strīdus ābolu.
Acis mirdz, dūres sažņaugtas
Daugavas saimnieka biznesa sākumi gan meklējami krietni agrāk. «Es jau padomju laikā nodarbojos ar dažādiem biznesiem. Man ir bijusi loģistikas firmiņa, autoserviss, esam izbraukājuši Eiropas valstis – pirkuši un pārdevuši,» stāsta Vaivars. Šim biznesam tomēr nākotni nav saskatījis, sapelnīto naudu ielicis bankā un gribējis kādu laiku atpūsties. «Bet es neesmu tāds cilvēks, kas var nosēdēt mierā. Smadzenes man domātas, lai es visu laiku varētu domāt, risināt kaut kādas lietas, meklēt izejas. Manām smadzenēm ēdiens ir domāšana,» saka Vaivars.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.