Gandrīz visi dokumentālās filmas varoņi jau izbraukuši no sociālistiskās republikas
Latvietes Diānas Neimanes ģimenei Kubā pēc vairāku gadu ilgiem pūliņiem izdevies iegūt izceļošanas atļaujas, atsaucoties uz žurnālisti Oditu Krenbergu, vēsta aģentūra BNS. Krenberga par Neimaņu ģimeni veidoja dokumentālo filmu “Bēgšana no Kubas”.
Rīgā naktī uz piektdienu ielidojis Diānas dēls Linards ar ģimeni. Viņš un viņa sieva ir ķirurgi, tāpēc viņiem bija visgrūtāk nokārtot dokumentus par oficiālu izceļošanu no sociālistiskās Kubas.
“Domāju, ka tās ir laimīgas beigas, jo visi ir brīvībā,” aģentūrai BNS sacīja žurnāliste. Par lūzuma punktu šajā lietā viņa uzskata ikgadējo ANO Ģenerālās Asamblejas sesiju Ņujorkā 2009.gadā, kad ārlietu ministram Mārim Riekstiņam izdevās divpusēji tikties ar Kubas ārlietu ministru.
Vispirms Latvijā atgriezās Diāna Neimane. Bez nule Latvijā iebraukušā viņas dēla Linarda Diānai ir vēl divi dēli, kas atbrauks vēlāk. Paulis, kuram, samaksājot kukuli, izdevās izbraukt no valsts jau agrāk, pašlaik strādā Amerikā, lai nopelnītu naudu un atdotu parādu. Savukārt jaunākajam dēlam jāpabeidz vidusskola, lai iegūtu izglītības dokumentu. Viņš uz Latviju braukšot pēc skolas beigšanas.
Pagaidām ģimene Latvijā uzturas pie radiniekiem, taču viņiem būs jākārto repatriantu statuss, lai pretendētu uz dzīvojamo platību, pieļāva Krenberga.
Par latvietes pūliņiem pamest Kubu 2007.gadā nejauši uzzināja Saeimas deputāts Vjačeslavs Stepaņenko, kurš vizītes laikā Kubā nonāca slimnīcā, kur iepazinās ar Diānas vecāko dēlu Linardu. Tā informācija par šo ģimeni nonāca TV3 žurnālistes rīcībā. Televīzijas kanāls, nesaistīti ar šo gadījumu, bija iecerējis doties komandējumā uz Kubu, lai veidotu filmu par šo valsti. Par pilsonības piešķiršanu Diānas dēliem tika lemts slēgtā valdības sēdē.
Diāna Neimani Kubā nonāca pēc precībām ar Kubas jūrnieku, ar ko iepazinās jaunībā Rīgā. Ar vīru viņa izšķīrās.
Komentāri (16)
Eva Jēkabsone 28.01.2011. 11.38
Jācer, ka līdzcilvēki palīdzēs iedzīvoties Latvijā. Bet šajā kontekstā gribētos uzsvērt prieku par pozitīvo piemēru – to, ka Latvijas valsts dažādos līmeņos (mediji, politiķi, ierēdņi) ir parādījusi, ka ja vēlas, tad var cīnīties par savējo atgriešanos Latvijā – jācer, ka mūsējiem Lielbritānijā, Īrijā, Sibīrijā utt. arī kādu dienu būs sajūta, ka viņiem ir kur atgriezties un ka viņus gaida!
0
dro 28.01.2011. 11.15
Novēlēsim viņiem veiksmīgu iekārtošanos Latvijā. Tas arī nebūs viegli. Ja neskaita klimatu, tad Latvija ir paradīze, salīdzinot ar Kubu, kur cilvēkam valsts nodrošina minimālāko iztiku 2-3 nedēļām, par pārējo jārūpējas pašam. Palika iespaids, ka gidi bez izņēmuma “pārāk palaiž muti”, padomijā nekas tāds nebija iespējams – pēc pirmās ekskursijas būtu jādodas uz stūra māju. Man radās iespaids, ka Rīga tomēr nebija tik nolaista kā Havana šobrīd.
0
ltvpanorama 28.01.2011. 12.47
šiem ļaudīm gan vajadzētu palīdzēt iedzīvoties, gan valstij, gan sabiedriskajām organizācijām, gan līdzpilsoņiem..protams ja viņi paši to patiešām gribēs nevis nākamajā dienā pārcelsies kaut kur uz Seviļju vai Malagu..spāņu valodu tak prot..bet nu prieks par cilvēkiem kas sasniedza savu mērķi un tika brīvībā..
0