Īsta ziema

Nu, re. Un šogad atkal mums ir īsta ziema

Pietiek mūžveco cilvēku čīkstēšanas par īstajām ziemām, kuras, saprotams, bija tajos pašos laikos, kad zāle zaļāka, debesis zilākas un viss pārējais labāks. Pietiek neauglīgās čīkstēšanas par globālās sasilšanas postošo ietekmi un siltajām bezsniega ziemām. Mums ir! Gribas pacelt rokas pret debesīm un iesaukties: redzi, vecmāmiņ, redzi, vectētiņ, beidzot arī mums ir īsta ziema. Var jau būt, ka vecmāmiņa un vectētiņš viņsaules Ziemassvētku izpārdošanā ir sarūpējuši lielos sniega kalnus man par prieku. Visticamāk, sniega blāķiem ar aizsaulē aizgājušajiem nav ne mazākās saistības. Kā ierasts, analītiski prāti visu ir sapratuši un izskaidrojuši. Viedie prāti sniega bezgalību ir izskaidrojuši, diemžēl, neoriģināli. Atkal pie vainas globālā sasilšana, auksto un silto gaisa masu plūsmu izmaiņas. Ar vārdu sakot, viss notiek citādi, nekā noticis tajās ziemās, kad sniega daudz nebija.

Ko tu tur muldi, man var iebilst. Cilvēkiem nav elektrības, nevar izbraukt no mājām, kaut kāds ārprāts! Skaidrs, ka īstai ziemai ir savas vajadzības. Lūk, lauksaimniecības tehnika Rīgas centrā palīdz sniega izvešanas darbos. Viņiem labi. Ir sniegs, ir iespēja kādu latu nopelnīt, un arī liekas jaudas uz ziemu nestāv dīkā. Zēni raujas pa naktīm un pie viena tiek arī vakara ziņās intervēti.

Lūk, jumtu tīrītāji kļuvuši pieprasīti, visiem jumtiem nepietiekot. Varbūt vajadzētu iziet kādus kursus, izmācīties par jumtu tīrītāju un lāsteku dauzītāju? Apbrīnojami tie puiši, kas, piešņorējušies pie skursteņiem vai citkārt nepiešņorējušies, ņemas un stumj lejā lielās sniega tortes. Sniega, ledus kluči krīt un ar plakanu baukšķi atsitas pret zemi. Jumtu tīrītāji savelk sarkanbaltās lentas, un aiz tām gluži kā ap nelaimes gadījuma vietu sastājas cilvēki un skatās, tikai šajā gadījumā nav upuru un nav jāsaprot, kas notiek. Viss tāpat ir skaidrs – tiek tīrīts sniegs. Un viss. Punkts. Nevar īsti saprast, kā tikt garām. Jāpagaida.