Krievija ir pelnījusi godīgu sacensību
Groteskajai parodijai par tiesu, kura piespriedusi Krievijas slavenākajam cietumniekam, bijušajam naftas magnātam Mihailam Hodorkovskim vēl vienu daudzu gadu ieslodzījumu, nav nekāda sakara ar taisnīgumu. Taču šī prāva atklāj daudz par Krieviju Vladimira Putina vadībā.
Netaisnīgas tiesas, tāpat kā viltus vēlēšanas, neīstas protestētāju grupas un paklausīgi elektroniskie mediji ir Krievijas sliktas vadīšanas simptomi. Kādreiz aktīvais valsts aparāts ir zaudējis spēku, kamēr korumpētais un zaglīgais Putina režīms piedzīvo ziedu laikus.
Kad 1999.gadā Putins mantoja prezidenta amatu no Borisa Jeļcina, Krievijas posts bija haotiska politika un plaši izplatīta tirgošanās ar ietekmi. Retais sēroja par varu zaudējušo, ārkārtīgi bagāto Mihailu Hodorkovski un citiem oligarhiem Putina valdīšanas pirmajos gados. Tomēr viņu negodīgi iegūtie īpašumi netika nodoti tautai, bet Kremlim pietuvinātajām personām. Arī likumīgās valdības solījumi izrādījušies tukši. Putina vara stabilitātes vietā nesusi stagnāciju, pieaugusi korupcija – pēc ''Transparency International'' datiem, Krievija ir 154.vietā pasaulē pēc korupcijas uztveres indeksa, starp Kongo un Haiti (jo zemāka vieta, jo lielāka korupcija – red.)
Kamēr valsts vadītāji bauda luksus dzīvesveidu, tautas īpašums tiek izsaimniekots iedzīvotāju acu priekšā. Kopš 2000.gada izniekoti vairāk nekā triljons dolāru no naftas un gāzes ienākumiem, nenozīmīgu daļu atvēlot auto un dzelzceļiem, spēkstacijām, universitātēm vai slimnīcām.
Reputācija par Putinu kā spēcīgu līderi palielina viņa popularitāti, tomēr vairākums krievu uzskata, ka saimnieciskā ziņā valsts tiek vadīta nepareizi, vienlaikus – efektīva kritika ir neiespējama. Demonstrācijas tiek izjauktas, žurnālisti piekauti vai nogalināti, bet protestētājiem un opozīcijas politiķiem nemitīgi jāsaskaras ar apmānīšanu. Tiesu sistēma – kā to demonstrē Hodorkovska lietas lēmums, ir rīks valdošo rokās, nevis viņus kontrolējoša institūcija. Pat prezidents Dmitrijs Medvedevs, Putina pašrocīgi izvēlētais pēctecis, publiski runā par ''juridisko nihilismu”, korupciju un varas ļaunprātīgu izmantošanu.
Daudzi cilvēki cerēja, ka Medvedevs nesīs jaunu – liberalizācijas un modernizācijas ēru, taču tik kliedzošās lietās kā Hodorkovska tiesa viņa vārdi nenozīmē neko. Medvedevam un viņa atbalstītājiem ir līdz pazemojošai pakāpei skaidrs, ka īstenībā valsti pārvalda premjerministrs Putins. Četru stundu jautājumu – atbilžu tiešraides maratonā 16.decembrī viņš nekaunīgi paredzēja naftas magnāta prāvas iznākumu, sakot, ka ''viņa vaina ir pierādīta'' un ''zagļa vieta ir cietumā.” Kurš Krievijas tiesnesis iedrošinātos tam iebilst?
Krievijas premjera runas stils liecina, ka viņš jau sāk 2012.gada vēlēšanu kampaņu, kad centīsies atgūt prezidenta amatu uz vēl 12 gadiem. Tiesa, jūtīgais, publicitāti alkstošais Krievijas līdera tēls sāk drupt valdības neveiksmju dēļ, kamēr Hodorkovska autoritāte pieaug – aizstāvības labās taktikas, kā arī pašcieņas un daiļrunības dēļ, ar kādu viņš izcietis savu pirmo ieslodzījuma termiņu.
Krievija ir pelnījusi godīgu cīņu starp šiem diviem cilvēkiem, nevis iestudētu tiesas procesu.
Edvards Lukass ir izdevuma ''The Economist'' žurnālists.
Komentāri (23)
dancis4 31.12.2010. 10.06
Tiesu sistēma – kā to demonstrē Hodorkovska lietas lēmums, ir rīks valdošo rokās, nevis viņus kontrolējoša institūcija.
___________________________
Ko demonstrē Latvijas valdošo lēmumi? Saeimas balsojumu rezultāti par Vīganta, Maizīša un Judina kandidatūrām ir kliedzošākie piemēri tiesu sistēmas pakļaušanai atbilstoši savām vēlmēm. Tā vietā, lai rūpētos par demokrātijas principu stiprināšanu valstī, mūsu politiķi ar uzņēmējiem azotē dodas Krievijas režīma apkampienos, acīmredzot – tāds tādu saprot…
0
Aivars Krauklis 31.12.2010. 10.16
Lasu un brīnos. 29.decembra Lukasa radiointervijas daļā par Krieviju bija pavisam citi akcenti un skaidra izpratne, ka tā attālinās no pārējās pasaules un tā mīksti sauktais „autoritārisms” tur aug un augs arī turpmāk.
Te pēkšņi – „…pelnījusi godīgu cīņu starp šiem diviem (?!) cilvēkiem…”. Interesanti, kāpēc tikai starp šiem diviem? Un būtiskāk – kas tie tādi divi īsti ir? Kas būtu bijis labāk Krievijā un pasaulē, ja pavisam nesen starp Bronšteinu un Dzugašvili arī būtu notikusi Krievijas pelnītā godīgā cīņa? Atļaušos domāt, ka nekas nebūtu labāk. Ja Krievija pelnīti izvirza tādus līderus kā Puķins un Medvēģevs, tad mani neinteresē, ko tā pelnījusi, bet gan – kā no tās pelnītājas pasargāties.
Neaizmirsīszm, ka abu varoņu simbioze valda ar plašu visas sabiedrības atbalstu, tātad nekā nepelnīta te nav. Pie tam visstabilākā vienprātība draudzīgajā kaimiņvalstī ir par to, ka mēs esam šiem netaisnīgi atņemti un Krievija pelnīti atjaunojama vai nu CCCP vai „Rosijskaja Imperija” robežās.
3
Kristīne Rudzīte-Stejskala > Aivars Krauklis 03.01.2011. 13.02
Neapšaubu agrunte sacīto, bet nedomāju, ka wiki ir īstais avots, no kā smelties info.
0
dro > Aivars Krauklis 31.12.2010. 22.02
Pievienojos J. Biotopa viedoklim.
0
Andris > Aivars Krauklis 01.01.2011. 19.46
Pievienojos un gribi citiem atgadināt, ka Hodorkovskis atbalstīja Putina partiju “Eģinaja Rossija” un komunistisko partiju. Par to var izlasīt angļu Wiki: http://en.wikipedia.org/wiki/Mikhail_Khodorkovsky
Savā jaunībā viņš izvēlējās komunistiska funkcionāra (aparatčika) karjeru (turpat angļu Wiki). Dažus gadus vēlāk viņš kļuva par 16. bagātāko cilvēku pasaulē (Forbes sarakstā).
0
mary75 31.12.2010. 09.47
Nu par to frāzi “nelikumīgi iegūti īpašumi” var strīdēties.
Varētu vēl teikt – netaisnīgi iegūti īpašumi, bet, ne nelikumīgi, jo viss atbilda tālaika Krievijas likumiem, kas tika pieņemti Krievijas tālaika domē.
Kas attiecas uz frāzi, ka tolaik valdīja haotiska politika un plaša tirgošanās ar ietekmi – tolaik, vismaz, bija godīgas vēlēšanas gan domē, gan Federācijas padomē, gan gubernatoru, atšķirībā no patreizejās situācijas, kad par gubernatora, senatora vai vietu ER sarakstos jāmaksā no vairākiem miļjoniem līdz vairākiem desmitiem miļjono dolāru Kremļa att. ierēdnim.
Un tālaika korupcija pat blakus nestāv tagadējai korupcijai.
0