Plēsēji iznīcina medību faunu 47

AFP/LETA
Vitauts Gaross

No medību dzīvnieku pulka izsaimniekotas 20 sugas

Esam medību dzīvnieku sugu populācijas tā nosaimniekojuši, ka to īpatņu mazskaitlīguma dēļ vismaz 20 sugas pēdējos 20 gados ir zudušas kā medību dzīvnieki. Šobrīd medību saimniecība balstās tikai uz staltbriežiem, stirnām, meža cūkām, aļņiem.

Šīs sugas negatīvi ietekmē vilki un lūši, kā arī ziemas bargums – sala perioda ilgums, minimālo temperatūru summa, sniega dziļums, sērsnojums. Dabīgi, ka tad, kad dzīvnieki ir novārguši, bezspēcīgi, viņiem grūti aizbēgt no plēsējiem un tos daudzkārt vieglāk var nokost. Tādos apstākļos mainās plēsēju uzvedība – tie, lai apmierinātu dabisko asinskāri, iznīcina daudz vairāk dzīvnieku, nekā vajadzētu viņu eksistencei. Plēsēji upurus pat nenoēd, pie tiem vēlāk  neatgriežas, bet atsāk kost citus dzīvniekus. Loģiski – jo vairāk plēsēju, jo vairāk tie nokož citus dzīvniekus un vairāk vai mazāk degradē citu dzīvnieku populāciju.

Vairāk nekā uzskaitīts
Latvijas mežos cilvēks nespēj saskaitīt dzīvniekus tik precīzi kā naudu bankā. Taču godprātīgi veicot dzīvnieku uzskaiti, kopumā dati dod priekšstatu par plēsēju un citu dzīvnieku skaitu un tā dinamiku. 19.gadsimta beigās Latvijā bijuši tikai 10-20 vilki, pēc Pirmā pasaules kara – 400-500. Jau ap 1930.gadu – tikai 100. 1940.gada aprīli Latvijā bija uzskaitīti tikai 17 vilki un 93 lūši. Pēc Otrā pasaules kara plēsēji atkal strauji savairojās – 1947.gadā uzskaitīti 1100 vilki un 233 lūši. Plēsēju medības intensificēja, maksājot par nomedīšanu lielas prēmijas, atļauts bija medīt visu gadu. Un jau uz 1960.gadā uzskaitīja vairs tikai 94 vilkus un 54 lūšus.

Samazinoties plēsēju skaitam, kļuva vājāki arī to medību rezultāti, tādēļ tos sāka mazāk medīt. Tam sekoja jauns vilku un lūšu skaita palielināšanās periods, kas apogeju sasniedza gados pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), kad tika noteikts nomedīt atļautais vilku skaits un saudzējamais laiks. Oficiālā statistika liecina, ka šogad mežos ir 917 vilki un 1553 lūši. Protams, ka tādēļ pagājušajā ziemā visā valstī, dažviet pat par 50-70% samazinājās stirnu, arī staltbriežu skaits, jo plēsēji tos nokoda.
Vilkmīļi nepamatoti apgalvo, ka vilki, lūši uzskaitīti vairāk, nekā to ir, bet drīzāk ir otrādi – dabā to skaits ir lielāks. Citādi nebūtu iespējams laikā no 15.jūlija, medījot tikai gadījuma pēc, līdz novembrim nomedīt jau trīs ceturtdaļas no gada limita – 100 vilkiem. Pie tam dzīvē katrs šautais vilks arī nekrita. Tas nebūtu iespējams ar jebkuru dzīvnieku, ja to skaits Latvijā no Liepājas līdz Zilupei būtu tikai 917. Piemēram, 1995.-1996.gadā Latvijā uzskaitīja 926 vilkus. Cītīgi medījot visu gadu, nomedīja 321. 1996.-1997.gadā atkal uzskaitīja 934 vilkus, nomedīja 391! Tas liecina, ka tad un arī šobrīd vilku ir daudzkārt vairāk nekā uzskaitīts.

Iznīcina jauno paaudzi
Šobrīd vilku skaitu pieaugums ir sekas to saudzēšanas laikam un vairāk nekā niecīgajam nomedīšanas limitam. Jārēķinās, ka šoziem plēsēju skaits būs vēl lielāks, un tādēļ vēl vairāk tie noplicinās pārnadžu populāciju, kas notiek ne tikai ziemā, bet arī visu gadu. 36 gadu ilguša pētījuma dati liecina, ka, piemēram, Pārventas mežniecībā 5000 hektāros (ha) vidēji ik gadu tikai rudenī un ziemā tiek nokosti vidēji 78 staltbrieži. No šajā periodā vilku nokostajiem staltbriežiem buļļi bija 3,3%, 46,1% bija govis, 50,6% – kārtējā gada teļi. No lūšu nokostajiem 21,5% bija staltbriežu govis, 78,5% – kārtējā gada teļi.

Plēsēji iznīcina visvairāk govis un teļus, tā regulāri samazinot ikgadējo pieaugumu. Lielie plēsēji būtiski traucē staltbriežu riestu, un buļļi reti iebaurojas, jo tos nepārtraukti vajā plēsēji. Lielie plēsēji ziemā pie barotavām regulāri sagaida un nokož staltbriežus, stirnas un mežacūkas. Tas nozīmē, ka dzīvniekiem ziemā izdzīvošanai nav alternatīvas – vai nu tiem jāiet bojā no bada, vai tos nokodīs plēsēji.

Vilkmīļi uzsver faktu, ka pēdējos gados arvien mazāk no vilkiem cieš mājdzīvnieki. Taču katrs, kas ir bijis laukos, zina, ka mājdzīvnieku, kas būtu plēsējiem pieejami, praktiski laukos tikpat kā nav. Plēsējiem ir jāpārtiek tikai no meža dzīvniekiem. Plēsēji sekmē meža un lauksaimniecības kultūru bojājumus, jo staltbrieži, cūkas, pat stirnas spiestas plēsēju dēļ dzīvot lielākos baros.

Plēsējiem vieta rezervātos
Augšminētais nav nekas jauns un negaidīts, bet ir sen zināma patiesība. Latvijas zinātnieki  (A.Kalniņš 1943.gadā, A.Tauriņš, 1956., 1982.gadā.) kā arī simtiem Eirāzijas valstu zinātnieku secinājuši – vilku un lūšu pastāvīga dzīvošana nav pieļaujama teritorijās, kurās īsteno racionālu medību saimniecību. Vilkam un lūsim Latvijā ir jāsaglabājas un jābūt Latvijas faunā, bet tikai ne uz citu sugu populāciju degradēšanas rēķina.

Plēsēju saglabāšanos Latvijā nodrošinās to pilnīga aizsardzība nacionālajos parkos un rezervātos. Medībām nodotajās teritorijās lielajiem plēsējiem jābūt nelimitēta medību dzīvnieka statusā ar saudzēšanas laiku vairošanās periodā. Līdzšinējie vairāk nekā simtsgadīgie fakti un prakse liecina, ka Latvijā varētu atļaut dzīvot apmēram 100 vilkiem, kas būtu piecas reizes vairāk nekā 1940.gadā.

ES valstī Zviedrijā zinātnieki noteica un parlaments nolēma, ka nākošos piecus gadus vilku norma valstī ir 200, pārējos nomedīja. Šobrīd Latvijā ir vismaz 30-40 reizes lielāks vilku blīvums nekā Zviedrijā, un pēc zviedru normas Latvijā varētu turēt 30 vilkus.

Ir pēdējais laiks atbildīgajām valsts institūcijām vilku un lūšu problēmu atrisināt tā, kā to prasa zinātnieku atziņas un sugu daudzskaitlības īstenošanas priekšnoteikumi. Tas nozīmē – nepieļaut vienas sugas eksistenci un savairošanos uz citu sugu degradācijas rēķina. Ja to nedarīs, netālā nākotnē draud gan pārnadžu, gan arī lielo plēsēju nīkuļojošu populāciju izveidošanās.

Jāreaģē uz ikgadējiem miljonos latu nodarītajiem zaudējumiem. Katrs dzīvnieks, tāpat kā koks mežā, ir ar noteiktu, pie tam ne mazu vērtību. Ceru, ka mednieki ir pārliecinājušies par pagājušajā ziemā plēsēju nodarītajiem zaudējumiem un tos nepieļaus nākotnē, bet samazinās plēsēju skaitu. Muļķība un demagoģija ir plēsēju aizsardzībai piesegties ar ES ''deķīti”. Jebkuras valsts prioritārās tiesības ir sakārtot dabā esošās dzīvnieku sugas atbilstoši apstākļiem.

Vitauts Gaross ir mežzinātņu doktors.

Komentāri (47)

lailakampe 26.11.2010. 22.22

Cik nav dzirdēts par mednieku nespēju novērst mežacūku radītos postījumus zemniekiem? Drīzāk vilku ir par maz, nevis cūku par daudz. Kur ir autora un viņa biedru ieguldījums ierobežojot bebru skaitu, laikam jau nav ar ko palepoties? Tas viss nav ērti sēdēt krēslā un gaidīt, kad cūka, stirna virsū skries, tur redz rokas aukstā ūdenī jāmērcē, salst.
Plēsēji dzīvnieku skaitu regulē daudz efektīvāk nekā mednieki, galu galā pats autors to atzīst. Medniekiem būtu jāiesaistās tikai, tad, ja kaut kādu iemeslu dēļ, kādai no sugām kādā brīdī plēsēju ir par maz, kā piemēram bebriem.
P.S. Ja autors uzrakstījis, ka izsaimniekotas 20 medījamo dzīvnieku sugas, tad derētu vismaz kādu no tām pieminēt, jo pieminētās – stirnas, aļņi, staltbrieži, cūkas – nav saucamas par izsaimniekotām. Man aizdomas, ka vilki un lūši, kam veltīta lielākā daļa raksta, visticamāk pie šo “20 sugu izsaimniekošanas” varētu nebūt vainojami.

+14
-5
Atbildēt

1

    juhans > lailakampe 28.11.2010. 08.48

    > Juris Ivulāns
    Nevar nepiekrist Jums. Un laikam līdzīgi domāju ne tikai es, kā par to liecina plusu skaits Jūsu komentāram. Par to, kā reāli nobīdījies līdzsvars Latvijas dzīvnieku valstī, liecina kaut vai tas, ka, ja Vidzemē (70 km no Rīgas) pēdējais vilku uzbrukums zemnieku sētai bija novērots tikai pagājušā g.s. četrdesmitos gados, tad tāda apjoma mežacūku postījumus kā šodien, nespēja atcerēties pat tā paaudze, kas saimniekoja vēl pēc Pirmā pasaules kara. Tāpēc apzīmējums “medību saimniecība” tiem, kas nav mednieki, labākā gadījumā liek skeptiski pavīpsnāt.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

andrejs_kirsis 26.11.2010. 19.06

Piemirsu kur, bet sen atpakaļ lasīju, ka nogalināto medījumu un plēsēju skaitu regulē pati daba. Sākumā savairojas medījumi, ar nobīdi fāzē seko plēsēju skaits. Palielinoties medījumu skaitam, pieaug plēsēju skaits. Tad samazinās medījumu daudzums, un plēsējiem vairs nav, ko plēst, tāpēc viņu skaits samazinās. Uz plēsēju trūkuma rēķina pieaug medījumu skaits, kam seko plēsēju skaita pieaugums. Tādējādi abas līknes attēlo sinusoīdas, plēsēju skaita līkne ar nobīdi fāzē.

+12
-4
Atbildēt

2

    a_oleinika > andrejs_kirsis 26.11.2010. 22.48

    Tas tā būtu, ja dabā šie procesi norisinātos pilnīgi nekontrolēti, bet cilvēks tajos jau ir neatgriezeniski iejaucies.
    Ja mēs tik lielā mērā esam iejaukušies dabas procesos, tad vienu aspektu atstāt bezkontrolē ir bezatbildīgi un pat mākslīgi.

    Piemēram, zivsaimniecībā arī nosaka kvotas – lai resurss būtu ilgtspējīgs. Un arī tur ir nozīme sugu proporcijai. Starp citu, arī cilvēks kā plēsējs var pārmēru noplicināt zivju resursus. Un patiešām tajā brīdī, kad vairs nebūtu ko ķert, viņa interese zustu un vajātā zivju suga varētu kādu laiku atkopties. Bet pa vidu būtu tukšums!
    Tad kādēļ lai medību saimniecība tiktu palaista brīvgaitā, ja to var izmantot? Kam mums vajadzīgs tas “nīkuļojošās populācijas” posms?

    +2
    -4
    Atbildēt

    0

    Guncītis > andrejs_kirsis 26.11.2010. 23.08

    cilvēks ir neatgriezeniski iejaucies…
    atstāt bezkontrolē ir bezatbildīgi…
    cilvēks kā plēsējs…
    nebūs ko ķert, viņa interese zudīs… un viss būs ok…
    medību saimniecību … var izmantot…
    mums nevajag “nīkuļojošās populācijas”…

    FANTASTISKI!!! Kas tiem cilvēkiem galvā???

    +6
    -5
    Atbildēt

    0

Dace Ladusāne(eks.Pi licka) 27.11.2010. 13.40

Tas ir labas izglītības cilvēka necienīgs paņēmiens atsaukties uz ko tik nekonkretizētu, kā “vilkmīļi” vai “izsaimniekotas 20 sugas.” Ja tas būtu paskaidrots, mazāk informēts lasitājs varētu iedziļināties konkrēto “vilkmīļu” argumentos vai arī painteresēties par konkrētajām sugām.

+8
-1
Atbildēt

3

    Kristap.
    Nu jau Jūs mazliet par daudz demagoģiju dzenat.
    Tas, ka laukos mazāk dzīvo cilvēku, nenozīmē, ka vilku postījumi ir mazāki.

    Piesaucot stirnas pa ceļmalām, tiek aizmirsts, ka šogad nu galīgi tā nav, jo stirnu populācija smagi cieta pagājušajā ziemā. Un jo īpaši tika izretinātas tās stirnas, kuras apdzīvoja pļavas, krūmājus u.c. atklātās vietas, kuras vislabāk redz no mašīnas.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    snjuu > Dace Ladusāne(eks.Pi licka) 28.11.2010. 15.22

    Derētu arī stāsts par to, cik liela ir “Pārventas mežniecība” un cik % no “govīm un teļiem” sanāk tas “vilku plēsums” (nevis cik % no noplēstā ir govis un jaunie dzīvnieki, kas nav tik būtiski, jo drīzāk raksturo to, ka vilki noplēš vājākos).
    ==
    PS. Stāsts par visvairāk vilku pēdējos 100 gados – pat ja tā būtu, laukos šobrīd ir arī vismazāk cilvēku pēdējos 100 gados un, spriežot pēc buku daudzuma pie lielceļiem, varētu gadīties, ka arī “izsaimniekoto sugu” pārstāvju ir vairāk nekā kādreiz.
    ===
    Tāpat – visi tie lopiņi mežā (ne plēsīgie, ne neplēsīgie) tur nav gluži tāpēc, lai daži varētu izklaidēties. Funkcijas ir bišķi citas.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    snjuu > Dace Ladusāne(eks.Pi licka) 30.11.2010. 17.03

    Nu, ja vilkiem nebūs ko ēst, daļa šo izbeigsies no bada, būs mazāk. Nebūs “briežgovjmīļiem” jāsatraucas…

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu