Atver muti • IR.lv

Atver muti

4
Baņuta Rubesa.

Kas ir labāk – kliegt vai klusēt? Pēdējo mēnešu notikumi atgādina, kāda jēga būt magonei, kas jā-teicēju kviešu laukā neklanās līdzi, bet protestē.

Pirmais piemērs ir trauslā sieviete ar svaigiem ziediem matos, kura nepazīst savus mazbērnus un ar izbrīnu skatās uz mobilo telefonu, jo jau septiņus gadus dzīvojusi mājas arestā. Runa, protams, ir par Nobela prēmijas laureāti Aunu San Su Čži, kurai pat valsts vārds – Birma/Mjanma – izsaka politisku nostāju. Par spīti tam, ka autoritārā vara viņu atkal un atkal piespiež dzīvot mājas arestā, San Su Čži nerimst iestāties par cerību. «Mēs, birmieši, mēdzam ticēt liktenim, taču, ja vēlamies pārmaiņas, mums tās jāpanāk pašiem… Pat ja tevi politika neinteresē, tā pie tevis atnāks.» Kad 13.novembrī viņu beidzot palaida brīvībā, tūkstošiem cilvēku gavilēja tik skaļi, ka Su Čži runu nevarēja sadzirdēt. Taču jau pirmajā intervijā viņa sacīja, ka gaida miermīlīgu revolūciju, ka tautai vajag vārda brīvību – to San Su Čži teica, zinot, ka varbūt rīt, varbūt jau šodien, šo vārdu dēļ viņu atkal var apcietināt.

Kāda jēga runāt, ja nekas nemainīsies? Otru cilvēku, ko gribu pieminēt, arī apcietināja pirms septiņiem gadiem, taču – izkāpjot no savas privātās lidmašīnas, nevis cīnoties par demokrātiju. Tomēr San Su Čži ir kaut kas kopējs ar Mihailu Hodorkovski, krievu oligarhu un naftas giganta Jukos vadītāju, kura tiesa beidzās 2.novembrī. Laika gaitā Hodorkovskis ir pārtapis par pretestības simbolu, un, kaut gan cerības tikt atbrīvotam ir maz, viņš izmantoja savas tiesas noslēgumu, lai nolasītu drosmīgus vārdus. Mans liktenis, viņš apgalvoja, ir arī Krievijas liktenis. Tie miljoni, kas vēro manu tiesu, skatās ar cerību, ka Krievija vēl varētu kļūt par brīvības valsti. Krievijai nav izredzes izglābties no kārtējās stagnācijas, kamēr nevar uzticēties tās tiesām, brīdināja Hodorkovskis.

(Zīmīgi, ka divi Baltijas dižgari nebaidās aizstāvēt Hodorkovski – igauņu komponists Arvo Pērts viņam veltīja savu ilgi gaidīto 4.simfoniju, un vijolnieks Gidons Krēmers – savu jaunāko CD. Krēmers raksta, ka mākslas vārdā protestē pret visām tirānijām – gan Mjanmas, gan Krievijas – kas, «dievinot zelta teli, meklē, kā apklusināt opozīciju un būvēt sienas starp tautām un valstīm».)

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu