Zatlers premjerministra amatam virza Dombrovski • IR.lv

Zatlers premjerministra amatam virza Dombrovski

66
Indra Sprance

Valsts prezidents uzrunā Saeimā asi kritizē politisko spēku dalīšanu labajos un sliktajos

Valsts prezidents Valdis Zatlers, otrdien 10.Saeimas pirmajā sēdē uzrunājot jauno parlamenta sasaukumu, paziņoja, ka premjerministra amatam izvirzīs pašreizējo valdības vadītāju Valdi Dombrovski (“Vienotība”). Pēcpusdienā pēc jaunā sasaukuma darba sākuma parlamentā tika saņemts atbilstīgs prezidenta rīkojums.

Zatlers uzsvēra, ka “uzticības kredīts Dombrovskim dots kredītā, tas būs jāatpelna smagā un grūtā darbā”. Valdības pirmais uzdevums būs nākamā gada budžeta sagatavošana.

Valsts prezidents apsveica parlamentāriešus ar ievēlēšanu un pateicās vēlētājiem par dalību Saeimas vēlēšanās, tajā skaitā arī tiem, kas balsoja par 9.Saeimas laikā sāktās ekonomiskās stabilizācijas programmas turpināšanu. Zatlers norādīja, ka Saeimā ievēlētie politiskie spēki pārstāv dažādu vēlētāju intereses, taču politiķiem ir jāspēj vienoties.

“Jūsu rokās ir radīt jaunu kvalitāti Latvijas politikas saturā,'' sacīja Zatlers. Viņš asi kritizēja situāciju, ka vēl 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas politiskie spēki tiek dalīti “labajos un sliktajos”, tā netieši norādot uz attieksmi pret valdības koalīcijā neiekļauto “Saskaņas centru”. “Visi Latvijas pilsoņi un tie, kas vēlas par tādiem kļūt, ir daļa no Latvijas valsts, viņi ir un būs mūsējie,'' uzsvēra Zatlers.

Kā sacīja prezidents, ''beidzot jāsaprot, ka nacionālās un etniskās intereses nav viens un tas pats''. ''Esmu jau kritizējis Latvijas sabiedrības un politisko spēku etnisko iedalīšanu labajos un sliktajos, pareizajos un nepareizajos. Vai tiešām 20 gadus pēc valsts neatkarības atgūšanas nespējam nojaukt šīs stikla sienas? Atkārtošu – Latvija ir nacionāla valsts, un tās kā jebkuras Eiropas nacionālas valsts kopējā saziņas valoda ir valsts valoda. Ar tās palīdzību tiek nodrošināta sabiedrības integrācija un demokrātijas funkcionēšana. Šodien nevar būt nekādu šaubu nedz par latviešu valodas konstitucionālo statusu, nedz par Latvijas valstiskuma pastāvēšanas nepārtrauktību.”

Zatlers atzīmēja, ka politisko spēku konsolidācija pirms 10.Saeimas vēlēšanām bija ļoti vajadzīgs un pozitīvs solis, taču šobrīd būtiski nepieciešama ir tālāka konsekventa rīcība. “Politiskajām partijām ir jāapvienojas ne vien formālā sarakstā, bet jākļūst vienotām savos mērķos un programmu saturā. Partiju apvienībām jāpārtop spēcīgās partijās, kuras apvieno līdzīgi domājošos un sadarboties spējīgus patiesus līdzgaitniekus un domubiedrus,'' sacīja Valsts prezidents.

Viņš aicināja 10.Saeimu debatēt par vēlēšanu sistēmas pilnveidošanu, proti, par vienota vēlētāju reģistra ieviešanu visās vēlēšanās, vienlaikus sākot diskusijas un radot pamatu elektroniskās balsošanas sistēmas ieviešanai valstī. “Tas atvieglotu Latvijas pilsoņu dalību vēlēšanās, atrodoties ārvalstīs, kā arī atrisinātu jautājumu par vēlētāju teritoriālu piesaisti vēlēšanu iecirkņiem,'' uzskata Zatlers. Viņš aicināja Saeimu apspriest iespēju turpmāk izveidot vēlēšanu apgabalus ar vienādu vēlētāju skaitu, lai labāk nodrošinātu Satversmē noteikto proporcionālo vēlēšanu principu.

Ceturtkārt, Zatlers aicināja jauno Saeimu pievērsties jautājumam par valsts varas atzaru līdzsvara un atsvara sistēmas pilnveidošanu. Šobrīd Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija gatavo viedokli par to, kā uzlabot varas atzaru līdzsvaru un sadarbību un panākt efektīvāku lēmumu pieņemšanas mehānismu, tai skaitā par Valsts prezidenta lomu mūsdienīgā parlamentārā republikā. Komisijas darba rezultātu Zatlers gatavojos piedāvāt 10.Saeimai kā pamatu diskusijai par nepieciešamajām izmaiņām Latvijas konstitucionālajā ietvarā ar mērķi nodrošināt labu valsts pārvaldību.

Komentāri (66)

kenzoo 02.11.2010. 10.26

Saprotu jau saprotu, ka gribas netā pēc iespējas ātrāk nopublicēties, tomēr ir.lv pārāk bieži sāk parādīties līdz galam nenostrādāti un neizrediģēti raksti.
Virsrakstā pēdējais burts ir ļoti lieks!

+7
0
Atbildēt

0

buchamona 02.11.2010. 11.21

Vai tiešām 20 gadus pēc valsts neatkarības atgūšanas nespējam nojaukt šīs stikla sienas? +++ var, un pavisam vienkaarshi. Ir tikai skaidri jaatbild uz jautaajumu – kas notika 1940. gadaa? Un, izejot no shiis atbildes, arii LV iedziivotaajs nonaak sienas vienaa, jeb otraa pusee, bet pati siena pastaavees tik ilgi, kameer nebuus vienotas atbildes uz sho jautaajumu.

+9
-4
Atbildēt

24

    a_oleinika > buchamona 02.11.2010. 13.10

    Realitātē nav tādas skaidri definētas vienas vai otras puses. Un attiecīgi arī sienas pa vidu. Ja latvieši negrib spert soli pretī, bet tikai norobežoties, tad paši ir muļķi.

    Jo krieviem jau šo valsti nevajag… mums to vajag! Tieši latviešiem ir svarīgi, lai integrācijas procesi norit ātrāk un veiksmīgāk. Attieksme “es te tupēšu aiz sienas, un tie, kas patiesi gribēs, gan jau pārrāpsies pāri” ir ļoti neproduktīva integrācijas politika.

    +3
    -5
    Atbildēt

    0

    a_oleinika > buchamona 02.11.2010. 21.44

    Un attiecībā uz skolām esmu pārliecināts, ka latviešus, kas uz to kategoriski uzstāj, vairāk motivē un urda “vēsturiskā taisnīguma” apziņa, nevis racionāli integrācijas apsvērumi. “Viņi paņēma priekšā mūs, bet mēs viņiem šitā, lai zina kas te ir saimnieki.” Integrējošāk vairs nav kur! :D

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    a_oleinika > buchamona 02.11.2010. 19.09

    Nu, mums ir dažādi viedokļi, kas “šai” (lai jau paliek nosacīta intriga! :D) valstij ir vajadzīgs vairāk – krievu integrācija vai aizsardzība no tiem. Starp citu, kā ministru prezidenta partiju es SC arī noteikti negribētu redzēt, bet šābrīža izkārtojumā tas būtu pieļaujams. :)

    “Krievs” ir pietiekami korekts termins, jo gan ukraiņi, gan baltkrievi, gan daudzi poļi utt. ir iekļāvušies krievu informatīvajā un kultūrtelpā. Arī saziņas pamatvaloda ir krievu.
    Mēs taču nelietojam terminu “latviešvalodīgais”, tas būtu lieki. :)

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    snjuu > buchamona 02.11.2010. 13.16

    Beidz, Kaspar! Vai mēs sliktāki par grieķiem? Arī takš spējam just aizvainojumu simtiem gadu pēc tam, kad visas iesaistītās personas ir atdevušas galus, nolikušas karotes un visādi savādāk atbruņojušās.

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    a_oleinika > buchamona 02.11.2010. 13.37

    Sak, naids kā nacionālās identitātes sastāvdaļa. :)

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    a_oleinika > buchamona 02.11.2010. 21.34

    Tie, kam nevajag, tiem nevajag. Ko tur padarīsi. Bet nevajag vairot to skaitu, kuriem nevajag. Mēs ar pašreizējo urrāpatriotu dezintegrācijas politiku esam zaudējuši jau vismaz vienu paaudzi ar potenciāli puslīdz ciešami integrētiem krieviem.
    Jo vairums latviešu ir konkrēti un viennozīmi atgrūdoši. Un uzvedās tieši tik pat neadekvāti kā krievi, kas nespēj pielāgoties realitātei, ka Padomju Savienība ir sabrukusi. Tieši tāpat arī mēs nedzīvojam tajā republikā, kas bija līdz 40. gadam. Juridiski jā, bet reāli nē. Un tur neko nevarēs mainīt, nepietiek vienkārši aizvērt acis un izlikties, ka krievu te vairs nav (vai ir tas pats procents, kas bija līdz karam).

    0
    0
    Atbildēt

    0

    a_oleinika > buchamona 02.11.2010. 21.23

    Neredzu pamatu, kādēļ integrācijai noteikti būtu jānotiek tikai uz krievu noteikumu bāzes. Bet zināmam kompromisam jābūt arī no latviešu puses, jo tie maksimālie uzstādījumi, kas balsās uz pieņēmuma, ka mēs vēl arvien dzīvojam 30. gadu Latvijā, gluži vienkārši ir murgi. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka pa vidu ir bijuši tie 50 gadi; šāda izlikšanās it kā realitāte nebūtu mainījusies, tikai kaitē latviešiem. Tieši tāpat kā jebkura atraušanās no realitātes.

    Esmu runājis un redzējis gana daudzus baltkrievus un ukraiņus, arī ebrejus, kuri jau sen pārkrievojušies. Bet tie, kas nav, arī aktīvi kopj tieši savu valodu un kultūru, tādēļ arī ir solidārāki ar latviešiem šajos jautājumos. Ne viņi īsti ir krievvalodīgi, ne asimilējušies krieviski-padomiskajā kultūrvidē. Tādēļ uz viņiem arī “krievs” šī lietojuma ietvaros nemaz neattiecas.

    P.S. Pamanīju pārteikšanos iepriekš. SC par premjera partiju nē, bet valdībā gan pie šī izkārtojuma tas nebūtu nekas tik traģisks.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    a_oleinika > buchamona 02.11.2010. 21.37

    Var jau priecāties par to, kā mēs viņus piespiedām skolās latviski mācīties, bet realitāte ir tāda, ka pat atsevišķi tikai latviešu valodas priekšmeta kvalitāte bija nožēlojama. Uzstāt uz augstāku procentu, bet nelikties ne zinis par reālijām ir muļķīgi. Turklāt uzsvērt tieši piespiedu pāreju, kaut tādu pašu efektu varēja iegūt arī ar brīvprātīgu un pakāpenisku skolu pāreju uz aizvien lielāku stundu skaitu latviešu valodā.

    Kopumā latviešu valodu krievu skolās – jo vairāk, jo labāk – uzskatu par integrācijai pozitīvu, bet jebkura darbība, kuru veic cirviski, noved pie cirviska rezultāta. Dezintegrējoša integrācijas politika noved pie dezintegrācijas neatkarīgi no tā, ar kādiem saukļiem un nodomiem to piesedz.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    buchamona > buchamona 02.11.2010. 21.54

    …pieņēmuma, ka mēs vēl arvien dzīvojam 30. gadu Latvijā, gluži vienkārši ir murgi. ++++ mees dziivojam nevis 30. gada LV, bet Latvija, kura tika proklameeta 1918.gada 18. novembrii, un kura tika okupeeta 1940.gadaa. Shis ir tas pamats, balstoties uz kura mums Atmodas beigaas izdevaas panaakt savas valsts atjaunoshanu un tikai pateicoties saglabaatajai valsts peectecibai mees shobriid esam ES un NATO daliibvalsts.
    Bez shii briizha pilsoniibas likuma mees shobriid atrastos NVS valstu starpaa. Taa ljauzhu grupa, par kuru Tu runaa savaa nospiedoshajaa vairaakumaa balsoja pret iestaashanos ES, vinju paarstaaveetie politiskie speeki Saeimaa, ieveerotjot elektoraata gribu, pret NATO un pret LV atbalstu Gruzijai utt. Kaadas ar vinjiem var buut sarunas? Par ko runaasim?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    a_oleinika > buchamona 03.11.2010. 11.45

    Esmu savu pozīciju par to jau izteicis:
    “Un uzvedās tieši tik pat neadekvāti kā krievi, kas nespēj pielāgoties realitātei, ka Padomju Savienība ir sabrukusi. Tieši tāpat arī mēs nedzīvojam tajā republikā, kas bija līdz 40. gadam. Juridiski jā, bet reāli nē. Un tur neko nevarēs mainīt, nepietiek vienkārši aizvērt acis un izlikties, ka krievu te vairs nav (vai ir tas pats procents, kas bija līdz karam).”

    Uzsveru: “Juridiski jā, bet reāli nē.” Dejure mēs bijām okupēta valsts, bet defakto Padomju republika. Vēsturi nevar iztēloties; tā jau ir notikusi.

    P.S. Es arī balsoju pret ES, kam nav nekāda sakara ar lojalitāti Latvijai vai patriotismu. :) Satversmē nav ne ES, ne NATO – brīva izvēle.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    buchamona > buchamona 03.11.2010. 12.17

    Dejure mēs bijām okupēta valsts, bet defakto Padomju republika. +++ kas tas taads ir ~ padomju republika~? :) Ar ko shis veidojums atshkiras no pashpaarvaldes, kursh valdiija okupeetaas Latvijas teritorijaa laikaa no 1941 – 44/45. gadam ? Atshkiriiba tikai laikaa. Bet tas, ka Tu balsoji pret iestaashanos ES :), ar to tad Tev vajadzeeja arii saakt, ka redzi LR attiistiibu Krievijas – NVS valstu kontekstaa, un daudz kas muusu vaardu apmainjaa izpaliktu. Buutu apmainiijushies ar paaris fraazeem :)

    0
    0
    Atbildēt

    0

    a_oleinika > buchamona 03.11.2010. 13.00

    Vienmēr ir vairāk par divām opcijām. :)
    Un bezkompromisu pieķeršanās ES par diez cik labu gaumi neliecina. ;)

    Manuprāt, šodienas emigrācijas un vakardienas inflācijas (ne mazā mērā emigrācijas spiediena radītas) tendences pierāda, ka bija par agru.

    NATO jā, ES uz jautājuma. Latvija arī pēc iestāšanās ES ir ārpolitiski ciešāk saistīta ar ASV kā ar ES.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    a_oleinika > buchamona 03.11.2010. 13.05

    Padomju republika etniskajā kontekstā nozīmē, ka krasi mainījās etniskais sastāvs. :) Un tas nenotika militāras pārvaldes apstākļos, bet gan faktiski anektētā valstī. 50 gadi ir divas paaudzes, un tad jau ir par vēlu sapņot par “dekolonizāciju”, “geto” utt. Jo tad tie jau ir murgi!

    Un es neredzu iespēju, kā stāvēt ar lineālu un nomērīt, kuri pilsoņi ir “lojālie” un kuri “nelojālie” vai “nepietiekami lojālie”.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    buchamona > buchamona 03.11.2010. 13.19

    Nav runa par gaumi, bet realitaati. Tu speej staadiities priekshaa LR kaa neatkariigu valsti, kura atrodas starp Krievju un ES?:) Kaada te ir veel treshaa opcija, kuraa dimensijaa Tu vinju mekleesi? :) Pastaasti, kas par iemesliem tur mazaas ziemeljvalstis ES, pat Islande, glaabjoties no bankrota, iestaajaas ES. Tu man aizraadi par tieksmi dziivot 30. gadu LV, tachu izskataas, ka tas esi Tu, kursh netiek valjaa no 30. gadu Eiropas modelja savaa izpratnee par Eiropu :)
    Bet, ja par Krieviju – jo taalaak no vinjiem, jo mums labaak. Patiesiibaa mums no vinjiem neko nevajag

    0
    0
    Atbildēt

    0

    a_oleinika > buchamona 03.11.2010. 14.21

    Iestāšanās ES nāca par agru. Domāju, to varēja darīt arī vēlāk.
    Eiropā ir precedenti, kad valstis, kuras nav dalībvalstis, ir pat ļoti integrētas ES. Tādēļ nav racionāla pamata kā vienīgo alternatīvu dalībai ES redzēt NVS. Vai tad mēs bijām NVS, pirms iestājāmies ES?
    Es neesmu kategoriski pret ES, bet mana intuīcija (tobrīd tieši tā arī bija) lika man nobalsot pret, kaut racionāli vairāk sliecos par. Un tagad redzu, ka tai bija taisnība.

    Krievija ir tieši tur, kur atrodas, tāpat kā Latvija. Tā ir tik pat daudz problēma cik izdevība. Turklāt globalizācijas apstākļos ģeogrāfiskais novietojums kļūst relatīvi mazāk nozīmīgs, salīdzinot ar pozīciju informatīvajās un tirgus koordināšu sistēmās. Tiešu un akūtu apdraudējumu no Krievijas neredzu. Tas nenozīmē, ka ar šo partneri drīkst zaudēt modrību, bet ne jau baidīties…

    0
    0
    Atbildēt

    0

    raimonds_bossltd > buchamona 03.11.2010. 22.03

    to Kaspars Gasūns
    Droši vien arī zaglim, kas dzen prom tavu veļluku tu nespētu kaut ko iebilst.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Jānis Blumbergs > buchamona 02.11.2010. 19.56

    tur jau tā lieta, ka viņiem nevajag, un viņi to aktīvi pauž

    0
    0
    Atbildēt

    0

    a_oleinika > buchamona 03.11.2010. 23.33

    Darbaspēka izplūšana, papildu spiediens uz inflāciju, nevienlīdzīga konkurence starp Latvijas un “veco” ES valstu uzņēmējiem (un tas bez iekšējā tirgus aizsardzības mehānismiem), lielāks investīciju pieplūdums, kā ekonomika spēja absorbēt (rezultātā inflācija un burbulis), piesaiste eiro un eiro ieviešanas plāni, kas eventuāli veicināja kredītu burbuli un ierobežoja devalvācijas iespējas. Tas ievērojami padziļināja un turpina padziļināt krīzes efektu uz visu Baltiju. Arī visa eiro ieviešanas 2014. gadā politika ar tikai šim mērķim pakļautu budžeta izstrādi vēsturiski var izrādīties liktenīga kļūda latviešu tautai. (To vēl rādīs laiks.)

    Galu galā mentālā negatavība tik plašam atvērtam tirgum, kā arī “vecās Eiropas” vērtību sistēmai.

    To, protams, visu nevarēja precīzi prognozēt un šos procesus ietekmēt, bet rezultāts ir daudz sliktāks, kā varēja paredzēt. Turklāt ārpolitiski mēs tāpat īsti nepaļaujamais uz ES (bailēs no pārdošanas Krievijai), bet gan vairāk uz ASV.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    a_oleinika > buchamona 03.11.2010. 23.41

    Ja par izeju no krīzes bija domāts starptautiskais aizdevums, tad SVF sadarbojas ar valstīm arī ārpus ES, tādēļ starptautiskā palīdzība tiktu sniegta jebkurā gadījumā. Bet tā noteikti būtu vajadzīga mazāka. Un tas ir 100%!

    Jautājums par NVS bija retorisks. Tas gluži vienkārši norāda, ka ir iespējams atrasties starp Krieviju un ES un pastāvēt kā valstij, neesot nevienā no savienībām. Turklāt realizēt tādu ārpolitiku, kādu vien vēlies – ar Amerikas, ES vai Krievijas dominanti.

    Paskatieties uz Baltkrieviju. :) Kaut iekšpolitiski un ekonomiski vāja valsts, tomēr ārpolitiski Lukašenko izspēlē Krievijas un ES kārtis ārkārtīgi meistarīgi. Tādā mērogā aiz deguna vazāt Krieviju – un atkal, un atkal – spēja tikai viņš. Kaut arī šai epopejai ir samanāms noriets, viņš ir cinisks un kaut kur ģeniāls ārpolitiķis. :D

    0
    0
    Atbildēt

    0

    buchamona > buchamona 03.11.2010. 22.17

    Kaspars – Kaadaa zinjaa Tev bija taisniiba, ja runa ir par priekshlaiciigu iestaashanos ES. Vai mees kriizi parvareetu veiksmiigaak, atrodoties aarpus ES? :)
    Un kuraa laikaa mees esam bijusi NVS valstu sastaavdalja? Tas ir no taas pashas operas, kad Tu saki – de fakto mees bijaam padomju republika :) Viss ir atkariigs no katra uztveres iipatniibaam, kas mums katram taja laikaa bija okupaacijas vara. Taa kaa es jau beerniibaa visu zinaju par Atbriivoshanaas ciinjaam, tad man saorienteeties telpaa, laikam ir bijis tomeer vieglaak par Tevi :)

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    arturskaja > buchamona 02.11.2010. 16.20

    Nu ja, nu ja, latvieši norobežojas, kā tad! Kurš ta izvēlējās atrasties Krievijas info telpā un neiesaistīties latviešu sab. dzīvē, m? Dobelis nobiedēja? Tabūns atstūma?

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    arturskaja > buchamona 02.11.2010. 16.25

    Siena ir milzīga un tā saucas ‘mentalitāte’. Var jau būt, ka dažam labam nav problēmu paraut vārtinjus vaļā.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    buchamona > buchamona 02.11.2010. 19.34

    Tu tachu saproti, ka ~ integreet~ SC elektoraatu mees speesim tikai uz vinju izvirziito noteikumu pamata – 2valsts valodas, pilsoniiba visiem uc. Ko tas LV noziimee, ceru, ka tik daudz Tev izteeles ir, lai to Tu speetu staadiities priekshaa :)

    …. Krievs” ir pietiekami korekts termins, jo gan ukraiņi, gan baltkrievi, gan daudzi poļi utt. ir iekļāvušies krievu informatīvajā un kultūrtelpā +++ par shito aprunaajies ar vinjiem pashiem. :))

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    buchamona > buchamona 02.11.2010. 18.58

    Kaspars Gasūns – Jo krieviem jau šo valsti nevajag… mums to vajag!+++ ljoti preciizi tu pateici. Un taadelj es dariishu visu, kas no manis ir atkariigs, lai pie varas nenokljuutu speeki, kuru programmas pamataa ir ielikts meerkjis demonteet sho valsti. Un veel – buusim preciizi. Ja tu runaa par SC elektoratu, kursh pamataa runaa krieviski, tas veel nenoziimee, ka vari lietot jeedzienu krievs. Un veel Tev mans papildjautaajums, – ko Tu saproti ar jeedzienu ~ shii valsts~. Taa ir 18. novembra LR, jeb kaut kas cits? :)

    +2
    0
    Atbildēt

    0

dro 02.11.2010. 12.53

Zatlers ir tikai prezidents, bet Latvijas karaliene ir bijusī komisijas veikala pārdevēja.

+5
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu