Drūmas prognozes par latviešu skaitu nākotnē 48

Ilmārs Mežs
Print Friendly, PDF & Email

No pašreizējiem 1,3 miljoniem latviešu 2050.gadā būs tikai puse

Cīnoties par Latvijas ekonomiskā stāvokļa uzlabošanu, neesam pievērsuši pienācīgu uzmanību daudz draudošākai valstiska mēroga problēmai – latviešu tauta izmirst. Latviešu skaits mūsdienās ir ievērojami mazāks, nekā tas bija pirms gadsimta. Tikmēr pasaules iedzīvotāju skaits ir trīskāršojies, un pat kaimiņu Skandināvijas tautas ir spējušas to dubultot. Ja agrāk latviešu skaita samazināšanās cēloņi bija kari, deportācijas un represijas, tad kopš neatkarības atjaunošanas viss ir mūsu pašu rokās.

Diemžēl sevišķi zema dzimstība ir bijusi tieši pēdējos 20 gados, kad tās līmenis Latvijā ir bijis viens no zemākajiem visā pasaulē un turpina strauji samazināties. Kopš neatkarības atjaunošanas 20 gadu laikā 500 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju auglīgajā vecumā ir radījuši tikai 300 tūkstošus pēcnācēju. Nākamā paaudze, šie 300 tūkstoši, pie pašreizējā dzimstības līmeņa, radīs augstākais tikai 180 tūkstošus pēcnācēju. Ja stāvoklis kardināli nemainīsies, prognozes ir baigas – zemās dzimstības dēļ no pašreizējiem 1,3 miljoniem latviešu līdz 2050. gadam būs palikusi tikai aptuveni puse. 2100. gadā mēs būsim vairs tikai 0.2-0.3 miljoni un līdz ar to mūsu pēcnācēji pēc 100 gadiem veidos vien nelielu minoritāti no nākotnes Latvijas iedzīvotājiem. Jāpiebilst, ka šajos aprēķinos nav ņemtas vērā biedējošās emigrācijas tendences.

Arī pārējo Latvijā dzīvojošo tautu situācija nav labāka, tomēr, ja mēs apskatām lielākās minoritātes Latvijā, tad Latvijā dzīvo tikai 0.4% no visas pasaules krieviem, 0.7% no visas pasaules baltkrieviem, 0.1% no visas pasaules ukraiņiem, utt. Toties absolūtais vairums latviešu dzīvo un dzīvos tieši Latvijā, tāpēc biedējošā demogrāfiskā prognoze Latvijā visbūtiskāk ietekmē tieši latviešus.

Latvieši šobrīd veic liktenīgu izvēli mūsu bērnu un mazbērnu vietā – vai viņiem būs svarīgāks iespējami straujāks ekonomiskās labklājības kāpums, vai nākotnes Latvijas latviskums un latviešu valodas, kultūras dzīvotspējas nodrošinājums? Līdz šim mūsu izvēle ir bijusi par labu ekonomiskajai izaugsmei, ignorējot sagaidāmo tautas iznīkšanu, tomēr – varbūt mazu procentu no šī pieauguma vajadzētu ieguldīt latviešu tautas turpināšanās nodrošinājumam? Mums ir palikuši pēdējie 20 gadi, kuros latvieši var nodrošināt savas zemes minimālu piepildījumu ar saviem pēcnācējiem, pretējā gadījumā to aizņems citi. Vai tiešām mums ir vienaldzīgs latviešu tautas, valsts, valodas un kultūras nākotnes liktenis.

Zemās dzimstības iemesli ir gan materiāli, gan morāli. Nesakārtotā infrastruktūra, bērnudārzu trūkums, ģimenes neatbalstoša nodokļu sistēma un zemā labklājība – tas viss samazina dzimstību. Bet valsts rīcība, pareizāk sakot, bezdarbība, parāda arī pašas sabiedrības attieksmi pret savu nākotni – bērniem. Tā bieži ir pārāk nevērīga – to raksturo zema morāle, materiālistisks egoisms, ģimenes saišu pavājināšanās, reliģisku un patriotisku vērtību trūkums, nevēlēšanās uzņemties saistības un pienākumus, kuru pildīšana prasītu atteikties no dažāda veida baudām un izklaidēm. Tāpat valsts un sabiedrības līdzekļu izsaimniekošana ir daudzos dzēsusi cerību Latvijai un tās nākotnei, kas arī nav palīdzējis veidot Latvijā lielas, stipras un patriotiskas ģimenes.

Līdz šim tikai atsevišķas partijas ir mēģinājušas izmantot šo smago problēmu īstermiņa politiskā kapitāla iegūšanā, bet šobrīd ir pienācis laiks visiem kopā domāt par mūsu valsts un tautas nākotni. Mēs aicinām tos, kuri patiesi ir Latvijas valstsvīri un īsteni patrioti, vairs nevairīties no demogrāfijas problēmas risināšanas. Mums ir vajadzīga atbildīga un tālredzīga politika, kura mainītu gan valsts, gan sabiedrības attieksmi pret ģimenēm, dzimstību un tautas nākotni kopumā. Mēs nevēlamies, lai mūsu tautas kultūras mantojums iegultu muzejos, tāpat kā lībiešiem, prūšiem un citām nu jau izzudušām tautām. Katrā ziņā, uzskatām, ka ir vērts ieguldīt daļu no labklājības pieaugumam domātiem līdzekļiem arī latviešu tautas pēcnācēju pietiekoša skaita nodrošināšanā, un tas jāpaveic jau tuvākajos gados – kamēr mums ir vēl pietiekošā skaitā jauni latvieši, kas vēlas bērnus.

Lūdzam valstvīrus iedziļināties šajā jautājumā un mainīt valsts attīstības politiku tā, lai vismaz kāda daļa no sagaidāmās ekonomiskās atdzīvošanās tiktu ieguldīta dzimstības veicināšanas pasākumos.

Lai latvieši spētu izdzīvot arī nākotnē, diemžēl pat ar diviem bērniem ģimenē nebūs gana – nākotne sākas ar trešo! Mēs aicinām visus latviešus un valstiski domājošus cittautiešus atgādināt mūsu valstvīriem, ka latviešu tautas un līdz ar to arī Latvijas liktenis mums visiem nav vienaldzīgs, un ka demogrāfijas jautājumi ir jāsāk risināt nekavējoties.

Ilmārs Mežs, "Nākotnes Fonds"

Komentāri (48)

buchamona 28.10.2010. 15.44

Gan jau 🙂 Latvijai ir paari naakushi visaadi meera laikai, lai gan PSRS okupaacijas laiks ar visaam shodien veel juutamaam sekaam, Urbi ieskaitot, ir tas postoshaakais, manu praat, visaa muusu tautas veesturee.
Cita lieta – vai latvieshi pashi veel veelas sevi apzinaaties par latvieshiem? Par Atmodas laika 20 -30 – gadniekiem skaidrs, bet shii mana paaudze arii jau ir ~ aizejoshaa paaudze~. Kaa domaas un sevi izjutiis muusu peecnaaceeji? Vai vairaakums buus taadi ~pasaules pilsonji~ LV, kuri pirms veeleshanaam uzcepa PP, vai arii taadi, kaadi shobriid ir VL, ar visu savu jauniibas latvisko ~ radikaalismu~. Un nav jau jaabrauc pa ~ augstiem plauktiem~. Pietiek ar jautaajumu, kaadaa valodaa mees sarunaajamies ikdienaa ar SC elektoraatu? Tas ir tas raadiitaajs, nevis statistikas cipari.

+15
-4
Atbildēt

3

    marčiks > buchamona 28.10.2010. 15.58

    Es domāju, ka nacionālā identitāte nav tik vienkāršs jautājums. Ar SC elektorātu sarunājos latviski un iesaku to darīt ikvienam, kam latviešu valoda ir dzimtā. Taču droši vien manī ir zināma daļa, kas nav tik latviska, kā to varbūt gribētu Iesalniekjaunskungs. Ir, piemēram, lietas, kuras es daudz labprātāk apspriežu angļu valodā ar nelatviešiem ārvalstu interneta forumos, nekā diskutēju ar latvju bāleliņiem. Tāpat klausos ārzemju mūziku, skatos ārzemju filmas – lapbrātāk nekā latviešu. Te vietā diskusija par to, kas tieši veido nacionālo identitāti. Ja kāds vēl pasaka, ka kārtīgam latvietim ir obligāti jābūt heteroseksuālam… nu atvainojiet.

    +6
    -7
    Atbildēt

    0

    eva_o > buchamona 29.10.2010. 12.42

    “Chikāgas piecīši” reiz dziedāja: “Kāpēc mēs esam tik maz, cik mēs esam un vairāk mēs būt nevaram?”
    Tāpēc, ka populārākais viedoklis latviešu komentos ir garšīga, sātīga, pašapmierināta grudzināšana: “pofig” ekonomiku, “pofig” valstisku domāšanu, katrs savā kaktā ar saviem chomiem bīda rebes, visi chakarē visus (piem., Bendiks nupat medijos “atklāj Ameriku”, ka Vienotība smagi chakarē savu vēlētāju), katram prieks par to, ka apchakarē citus…
    Bet… vainīga “okopācija” un tie, kas “ponajehaļi tut!”…
    Bļāviens! Nu, KĀ lai te runāju mierīgi ar tautiešiem???
    Bērnam nedrīkst dot rokās auto stūri. Kāpēc mēs ar savu valsti kā dulli cenšamies apskādēt sevi un kaimiņus un vēl lepojamies ar to???

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    dro > buchamona 28.10.2010. 16.13

    Alejandro.Ja kāds vēl pasaka, ka kārtīgam latvietim ir obligāti jābūt heteroseksuālam… nu atvainojiet. _______________________
    Kāda jēga taviem spriedumiem par demogrāfiju, ja tu vēl šodien nezini, kā rodas bērni?:))

    +10
    -5
    Atbildēt

    0

Igors Daņiļēvičs 28.10.2010. 17.09

Saprotu autora bažas. Tomēr jāsaprot, ka šī problēma nav tik vienkārša un skaidri risinājumi nav nemaz tik skaidri.Zema dzimstība ir arī attīstītajās Eiropas valstīs. Piedevām tas ir ne tikai protestantu un brīvdomātāju Ziemeļeiropā, bet arī katoliskajās Itālijā, Spānijā un Portugālē, kur tradicionāli un reliģijas apsvērumu dēļ bija lielas ģimenes. Skandināvijā kopumā ir augsts sabiedrības ētikas līmenis, augstā sociālā labklājības līmeņa dēļ arī augsti nodokļi, kas nozīmē, ka cilvēki ar kaut kādām īpašām baudam neaizraujas un īsti arī to nevar. Tai pašā laikā valsts pat ļoti dāsni atbalsta ģimenes, bērnus. Un tik un tā zema dzimstība.
Ir valsts atbalsts, ir laba sabiedrības morālē un ētika, visi autora Latvijai pieminētie trūkumi novērsti, bet risinājums tas nav.
Manuprāt, ir ieslēgušies kaut kādi dabiskie pašregulācijas mehānismi, kas pie noteiktas attīstības pakāpes sāk bremzēt pārapdzīvotības tendences. Bet diemžēl uz Zemes ir dažādu attīstības līmeņu tautas un sabiedrības. Tas tiešām nozīmē, ka notiks kaut kādas pārmaiņas.

+9
-2
Atbildēt

0

scerbakakarina 30.10.2010. 21.46

Vilciens ir aizgājis. Galvenie vēlētāji ir pensionāri. Tāpēc VISU partiju galvenais sauklis bija – nesamazināsim pensijas. Ne velti Ušakovs izkārtoja pensionāriem bezmaksas sabiedrisko transportu, taču bērniem, kuriem nav un nevar būt ienākumi, pagājušajā gadā Ušakovs dubultoja braukšanas maksu. Arī nodokļus ģimenēm, kurām ir bērni ir jāmaksā lielāki-jo ģimenei ar bērniem vajag lielāku mašīnu un dzīvokli. Arī jāstrādā ir vairāk, lai vairāk nopelnītu un līdz ar to jāmaksā lielāks nodoklis. Tie ir tikai daži piemēri. Tāpēc pensijas ir jāatceļ un pensionāriem ir jāiztiek ar savu bērnu un mazbērnu izsniegtajiem pabalstiem. Tie kam bērnu nav, tie var nabadzīgajām ģimenēm sniegt materiālu atbalstu bērnu izglītošanā, kas dotu iespēju tiem pretendēt uz šo bērnu maksātajiem pensionāru pabalstiem.

+6
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu