Šāgada Nobela prēmijas literatūrā laureāta Mario Vargasa Ljosas biogrāfijā ir ne tikai izcilas grāmatas, bet arī raiba privātā dzīve, sapnis kļūt par prezidentu un drauga publiska iekaustīšana
Senajās inku zemēs arī šādi notikumi ir paredzami. Labs Ljosas draugs peruāņu rakstnieks Alonso Kueto tikko nācis klajā ar paziņojumu, ka bijis liecinieks, kā reiz Andu pilsētas Aijakučo viesnīcā pie Ljosas pienācis kāds vietējais burvis, nosviedis zemē kokas lapas un teicis: kungs, jūs iegūsit Nobela prēmiju, bet pēc dažiem gadiem. Tagad šie daži gadi ir pagājuši, un vēl viens lielkalibra latīņamerikānis ierakstījis savu vārdu Nobela literatūras prēmijas saņēmēju listē.
LATĪŅAMERIKAS SERIĀLU CIENĪGS
Ziemeļu puslodē Nobela balvas literatūrā saņēmēju vārdi parasti ir bijuši diezgan neprognozējami, arī šogad ārzemju prese par galveno kandidātu minēja pērno nominantu Izraēlas rakstnieku Amosu Ozi, taču prestižās balvas tikpat prestižās žūrija simpātijas pēc 20 gadu pārtraukuma beidzot nosliecās par labu kādam spāniski rakstošam autoram (pēdējais spāņvalodīgais laureāts bija meksikānis Oktāvio Pass 1990.gadā), izcilam rakstniekam un aktīvam politiskajam darbonim peruānim Mario Vargasam Ljosam.
Visai pasaulei tagad būtu jāzina, ka Peru ir pilsēta Arekipa, un tajā 1936.gada 28.martā vidusšķiras ģimenē piedzima vienīgais dēls Horhe Mario Pedro Vargass Ljosa, kura dzīve strauji ievirzījās kulebronu jeb Latīņamerikas televīzijas seriālu cienīgās sliedēs. Līdz Horhes Mario Pedro dzimšanai ir palikuši tikai pāris mēnešu, kad tēvs atzīstas laulības pārkāpšanā, un laimīgais pāris šķiras, lai pēc desmit gadiem atkal saietu kopā un nākamais rakstnieks pirmoreiz ieraudzītu savu tēvu, par kuru bija stāstīts, ka esot miris.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.