Sešos gados divkārt sarukusi LTV1 tirgus daļa

Eksperti norāda uz satura kvalitātes kritumu; LTV vadība to neatzīst

Pēdējo sešu gadu laikā divkārt samazinājusies Latvijas Televīzijas 1.kanāla (LTV1) tirgus daļa, ceturtdien raksta avīze "Diena". 2004.gada septembrī LTV1 aizņēma 15,4% no kopējā skatīšanās laika, bet 2010.gada septembrī – vien 7,5%.

Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS dati liecina, ka zemais rezultāts nav izskaidrojams ar negaidītu neveiksmi, jo reitingu lejupslīde bijusi stabila, secina avīze. LTV vadība gan neuzskatot, ka reitings jāņem par atskaites punktu satura kvalitātes mērīšanā, tomēr eksperti norāda – lai arī LTV nevajadzētu mesties konkurences cīņā ar komerctelevīzijām par reitingiem, sabiedriskā televīzija arī nevar būt tāda, ko cilvēki neskatās.

Arī populārāko komerctelevīziju TV3 un LNT reitingi vairāku gadu griezumā sarukuši, tomēr līdz LTV rādītājam tiem vēl tālu. Sabiedriskās televīzijas kurators Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) Sergejs Kārītis LTV1 7,5% skatīšanās laika daļu uzskata par pārāk mazu. Ceturtdien NEPLP sēdē panākta vienošanās, ka LTV analizēs reitingu kritumu.

LTV1 reitingi zemo punktu sasnieguši priekšvēlēšanu karstākajā laikā, ko Vidzemes Augstskolas lektors Jānis Juzefovičs skaidro ar neveiksmīgo priekšvēlēšanu raidījumu plānojumu un saturu – diskusijas, izkaisītas pa dažādiem raidījumiem, bijušas vienveidīgas un žurnālistiski vājas. Kārītis norāda, ka LTV diskusijas saņēmušas daudz kritikas NEPLP Mākslinieciskās padomes sēdē. Šoreiz spēcīgs konkurents šajā jomā bija LNT.

LTV vadītājs Edgars Kots atzīst, ka viņam vajagot detalizētu informāciju, lai izskaidrotu, kāpēc reitings kritis. Viņaprāt, septembra reitings neliecinot par LTV priekšvēlēšanu programmas izgāšanos, jo kopējo kanāla skatīšanās daļu varot ietekmēt arī tas, ka konkurenti raida naktīs, kā arī cita veida programma, ko komerctelevīzijas piedāvā, ne tikai politiskie raidījumi.

LTV reitingu lejupslīde nav raksturīga tikai priekšvēlēšanu laikam, tā ir pastāvīga tendence vairāku gadu garumā. Ievērojami reitingi samazinājušies arī LTV pīlāram – ziņu raidījumam "Panorāma", kam četros gados vidējā auditorija samazinājusies teju uz pusi jeb par gandrīz 100 000 skatītāju.

Rīgas Stradiņa universitātes vadošais pētnieks Sergejs Kruks pieļauj, ka reitingu kritums varētu būt skatītāju reakcija uz raidījumu atraktivitātes trūkumu. Juzefovičs vērtē, ka LTV zemo reitingu pamatā ir ideju trūkums, "ir sajūta, ka cilvēki, kuri plāno LTV programmu, neskatās citu valstu televīzijas".

Lai arī LTV reitingu kritumam ir objektīvi iemesli, piemēram, finansējuma trūkums, neatrisinātas problēmas likumā, interneta nozīmes pieaugums, ārvalstu kanālu popularitātes pieaugums, mazais tirgus, globalizācija un televīziju tendence pirkt lētu izklaides produkciju, neesot noliedzamas nepilnības pašas LTV darbībā, tāpēc saturu var uzlabot arī bez liela papildu finansējuma, secina ''Diena''.

Kots ir skeptisks pret reitingu ņemšanu par atskaites punktu LTV satura kvalitātes vērtēšanā, jo "situācija pierāda, ka skatītāji izvēlas bezsatura izklaidi jeb izklaidi bez informācijas". Šogad visvairāk skatīto LTV raidījumu saraksta galvgalī ir Eirovīzija un Kontinentālās hokeja līgas spēles. LTV uzdevums, viņaprāt, nav sasniegt pirmo vietu reitingos, bet gan piedāvāt alternatīvu programmu, un, LTV programma ir gana kvalitatīva.

Žurnālists Jānis Domburs norāda, ka patlaban no LTV augstākus reitingus prasīt būtu bezjēdzīgi, jo vadības komanda savu potenciālu ir izsmēlusi. Tai varot "rīt iedot 100 miljonus latu un likt uztaisīt labāko televīziju Vakareiropā", taču tā, vienalga, nevarēšot. Tāpēc būtu jāsāk pēc būtības vērtēt LTV vadības atskaites principus, uzskata Domburs, un piebilst: "Nesaku, ka rīt jāatlaiž Kots, bet nesaprotu, vai kāds vērtē kvalitāti."

Bijušais LTV žurnālists Kristaps Pētersons iesaka izveidot padomi ar 30-40 dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem, kas pāris reižu sezonā "izķidātu" LTV saturu. Tas varētu būt noderīgs instruments LTV satura kvalitātes vērtēšanā.