Punktiņu likšana • IR.lv

Punktiņu likšana

6
A.Baušķenieks. Pašportrets aiz stikla (1986). Fotoreprodukcija — LNMM

Ausekļa Baušķenieka simtgadei veltītajā izstādē jādomā par pacietību un jēgu

Kad gāju uz Nacionālo mākslas muzeju apskatīt Ausekļa Baušķenieka 100 gadu jubilejai veltīto izstādi Blēņu stāsti, spīdēja saule un manas rokas nedaudz trīcēja. Ne jau no aukstuma. Iedomājoties par Ausekli Baušķenieku, uzreiz nāk prātā viņa dēls, mūziķis Ingus Baušķenieks. Iedomājoties Ausekļa Baušķenieka gleznas, uzreiz nāk prātā tie punktiņi. Izstādē pun­ktiņu ir ļoti daudz. Un biezās kārtās saķepuši. Šito modi man grūti saprast. Bet Baušķenieks turējies pie puantilisma stingri un ilgi un nav citām modēm lēcis pakaļ.

Es mēģinu iedomāties, cik laika viņam prasījis uzgleznot vienu gleznu. Droši vien daudz, bijusi cilvēkam pacietība un ticība, ka tam visam ir kāda jēga. Kā var uzsēsties uz to punktiņu likšanu? Vai uz svītriņu vilkšanu vienā citā gadījumā. Iespējams, tas saistīts ar tādu meditatīvu noskaņu. Mākslinieku ir vajājušas šaubas (tikai nezinu, vai arī par punktiņiem), tas skaidri redzams vienā gleznā – tās ir gan lielas, gan maziņas, tās kā antropomorfi pelmeņi lidinās apkārt un seko katram solim. Un gleznojis arī sevi. Gan no priekšas, gan no aizmugures. Nezin, vai vispār ir kāds mākslinieks, kas nav uzgleznojis vai uzzīmējis savu pašportretu. Un kāpēc viņi tā dara? Pašanalīze? Pie rokas tuvākais un pacietīgākais modelis?

Ir cilvēki, kas uzskata, ka mākslinieks ir tāds kā sabiedrības spogulis vai superjutīgs sava laika analizētājs. Sociālā šļura, visādas netaisnības, ekonomiskie un politiskie procesi Baušķeniekam bija aktuāla tēma. Pārsvarā tās ir cilvēku sugai neglaimojošas ilustrācijas. Man ir grūti jūsmot par šiem darbiem, jo atgādina derdzīgas žurnāla Dadzis gaumē ieturētas politiskās karikatūras un nepavisam neliek aizdomāties vai pasmaidīt par nejēdzībām. Bet tā ir tikai viena no tēmām. Ir arī futūristiskas un sirreālas ainas, robotu uzvara pār dabisko, zemūdens pilsēta un aptuveni 50×50 centimetru lielā laukumā atainota dzīves ideja (lai šito dabūtu gatavu, bez sirreālisma neiztikt).

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu