Latviju no Krievijas šķir pamatīga plaisa – skatījums uz vēsturi
“No augusta līdz augustam. Latvijas un Krievijas miera līgums” – tā saucas izstāde, kuru šajā nedēļā atklāja Latvijas valsts vēstures arhīvā. Ekspozīcijā – dokumenti, fotoattēli, citi ar līgumu saistīti materiāli. Tā veltīta deviņdesmitajai gadskārtai, kopš Rīgā tika parakstīts Latvijas un Krievijas miera līgums. Viens no nozīmīgākajiem dokumentiem mūsu valsts vēsturē. Klāt bija arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, kas teica nelielu uzrunu, kurā ieskanējās notikums, kas pašlaik vēl ir tikai plānošanas stadijā – prezidenta brauciens uz Maskavu, lai tur tiktos ar Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu.
Ne vizītes laiks, ne precīza darba kārtība vēl nav publiskoti. Zināms ir tikai tas, ko prezidents “izpļāpājis”. Piemēram, ka gribētu piedāvāt Medvedevam iedibināt kopēju abu valstu vēsturnieku komisiju. Jauki. Tas nav dārgs prieks, un vienmēr varēs teikt, ka tas ir solis abu valstu attiecību uzlabošanas virzienā. Prezidents izvairījies no tiešas atbildes uz jautājumu, vai Maskavā runās par Latvijas okupāciju, vien attraucis, ka “esmu gatavs runāt par visiem jautājumiem”.
Latvijas prezidenta un Krievijas prezidenta pilnvaru loks ir stipri atšķirīgs. Krievija ir prezidentāla, kurā valsts pirmajam cilvēkam Konstitūcija dod gandrīz neierobežotu varu. Latvijā bez prezidenta klātbūtnes šogad nevarēsim iztikt tikai pēc jaunās Saeimas ievēlēšanas – kad Valsts prezidentam būs jānominē nākamās valdības vadītājs, kas vāks kopā nākamos ministrus. Tas var notikt ātri un viegli, bet var atgadīties arī “manevru karš”, kā tas bija pēc 6.Saeimas vēlēšanām.
Maskava, ciktāl runa ir par Latvijas Valsts prezidentiem, pēc neatkarības atjaunošanas nav izcēlusies ar viesmīlību. Guntis Ulmanis tur ieradās, lai parakstītu līgumu par Krievijas karaspēka evakuēšaanu no Latvijas, Vaira Vīķe-Freiberga tur pabija kā viešņa. Šādā statusā Kremļa mūri redzējis arī Zatlers.
Ikdienā jau to nemana, un labi vien ir, taču patiesībā Latviju no Krievijas šķir pamatīga plaisa – skatījums uz vēsturi. Senāku un ne tik senu, un ne tikai saistībā ar divpusējām attiecībām.
Maz ticams, taču Maskava tomēr var “sapūsties” un atsaukt ielūgumu. Zatlers piedalījās 1920.gada miera līgumam veltītā izstādē, kurā tika uzsvērts, ka līgums ir Latvijas un Krievijas attiecību pamats un nav zaudējis nozīmi arī mūsdienās. Krievijai tas labākajā gadījumā ir arhīva materiāls.
Mūsu Ārlietu ministrijas (ĀM) interneta mājas lapā varam uzzināt, ka Krievija Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanu atzinusi 1991.gada 24.augustā. Krievijas ĀM interneta mājas lapa vēsta ko citu: “PSRS Valsts Padome ar savu dekrētu 1991.gada 6.septembrī atzina Latvijas valstisko neatkarību”.
Oficiālās pamatnostādnes ir cita citu izslēdzošas. Atzīt neatkarību un atzīt neatkarības atjaunošanu – tas ir skatījums uz Latvijas valsti: atjaunota vai jaundibināta? Te nekāds kompromiss nav iespējams. Ja 1940.gada vasarā Latviju okupēja un pēc tam anektēja, mūsdienu Latvija ir atjaunota valsts. No “brīvprātīgas iestāšanas” plaukta skatoties, aina ir pavisam citāda, un tad 1920.gada miera līgums ir “kaut kas no arhīva”.
Latvijas televīzijā Zatlers šonedēļ ieminējās, ka vēstures jautājumiem jābūt prezidenta darba kārtībā. Latvijā varbūt jā, taču diezin vai to pašu var teikt par krietni noslogotāko Krievijas prezidentu. Vēl viņš piesauca “jauna tipa attiecības”, kas varot izrietēt no “pilnīgas atklātības”. Skaists, bet utopisks sapnis – sagaidīt no Krievijas tagadējā režīma pilnīgu atklātību, pat tad, ja runa ir tikai par brīvu pieeju arhīviem. Krievija kā PSRS pāmantotāja kaut kā pamazām kļuvusi arī par “ļaunuma impērijas” advokāti.
Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs nesen teicis vārdus, kuriem līdzīgi dzirdēti ne viena vietējā varas alkstoša politiķa izpildījumā: “Man liekas, ka Latvija arvien vairāk saprot, ka tai nepieciešama sava patstāvīga ārpolitika, vadoties pirmām kārtām no savām nacionālajām interesēm.” Nav grūti izlobīt, ka šīs “intereses” ir patiesībā bīstamā tuvināšanās Krievijai. Zatlera vizīte Maskavā, cerams, nekļūs par šī procesa sastāvdaļu.
Komentāri (50)
andrejs_kirsis 13.08.2010. 18.49
Sargieties no biznesa ar Krieviju! Pirmoreiz strādnieki Pēterburgā pa nakti vnk izlēja notekā sintezēto produktu, jo “ņe… eķim buržujam zģes ģelatķ”.
Otrreiz citu biznesu pārņēma kopējās firmas īpašnieka brālis. Es nozaudēju 10 000 $. Trešās reizes nebūs.
1
www.vecamate.lv > andrejs_kirsis 14.08.2010. 03.52
Čomi te Maskavā ciemojās, un foršie viesu uzņēmēji uzreiz šamo autiņu nolika zem ” rakuškas” -tāda parikte, ka nummurus neredz,gan jau zināma.Tipa ,ja LV saskata, varot visādi nakts brīnumi ar vāģi notik :)Kas raksturīgi un pārdomu vērts- no ” mūsu puses” bija mūsu pašu saucamie krievvalodīgie, ne kādi tur “gansi”.Jeb latvji pat neiebrauc, ka te gānītie ” okupanti” mātuškā bieži vien ir sliktāki par katru etnisko ārzemnieku.Nodevēji,re.
0
mary75 13.08.2010. 17.04
Jābrauc jau ir, bet, nozīme, manuprāt, tādam braucienam būs tīri simboliska, nekādi nopietni jautājumi atrisināti netiks, būtu visai dīvaini gaidīt, ka Krievija, ar savu impērisko domāšanu, varētu ko mainīt savā pozīcijā, un pavisam dīvaini to būtu gaidīt no Latvijas.
Vēsturnieku komisija, protams, nav nekas slikts, jebkāda veida sadarbība, kaut vai dekoratīvā līmenī, ir labāka par atklātu konfrontāciju, bet, jāņem vērā ka to, kā interpretēt vēstures faktus, un reizēm arī pašus faktus, Krievijā nenosaka vēsturnieki, bet, tas pats Kremlis.
Nav iespējamas nekādas būtiskas izmaiņas abu valstu attiecībās, jo paši ierindas krievi atbalsta impērisko politiku.
Kā vienreiz jau minēju, politologs Radzihovskis labi pateica – pret savu varu krievi jūtas bezspēcīgi, tāpēc grib, lai, vismaz, arī citi baidās no Krievijas, tāds kompensācijas mehanisms.
0
www.vecamate.lv 14.08.2010. 03.42
Ar biznesu Krievzemē ir kā ir.Dažiem draugiem, vietējie krievu kolēgas teica- nu,nu, ar šitādu famiļiju grūti būs, labāk pat nemēģini.. Cita lieta, plašākā kontekstā Krieviju uzskatīt par kādu fizikas konstantes a priori ļaunumu, ir aizvainojumā un politikā sakņota tuvredzība.Neba nu kremlini tur 100 gadus saimniekos, kā arī tur ir miljoniem pilosņu, kas par Latviju ir ļoti pat labās domās,bez ambīcijām par ģeržavu un citiem sviestiem.Šiem tāpat kā Latvijai jārisina savi mājasdarbi.Vienā un otrā pusē tie aizvien ir melnrakstā.Diemžēl.
4
+1
-3
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
@www.vecamate.lv > www.vecamate.lv 14.08.2010. 07.31
Vakar ir vakar, draugs..Latvija arī pirms gadiem simts ar astīti tikai savu valodu mācījās. Ja pēc nekroretrospektīvas dzīvot, tad mums tūlīt jāpārtrauc diplomātiskās attiecības ar zviedriem,vāciem,poļiem,lietuviešiem,krieviem, utt, utml.. :)Jeb ,tādā kā filosofiskā nozīmē- nekas labs jau ar mums nevar notikt, tāpēc ka vecvecpaps no lielā mēra kaut kad nomirās. :)Savas tautas spēkam tā kā cenšamies ticēt,bet re krievi sanāk, nu kādi bija tādi būs mūžīgi..Jokaina doma…Par zombētajiem tv pilsētniekiem piekrītu,ir ,ir.. bet ir arī cita Krievija.Gan jau kaut kad pieteiksies ;)
0
www.vecamate.lv > www.vecamate.lv 14.08.2010. 08.02
:) Par cipariem pareizi.Un iespējams.Lai gan visa vēsture ir subjektīva principā. Bet par “ļaunajiem” krieviem cipari nav topā, Latvijā darbojas subjektīvi politiskais.Manuprāt, tikai un vienīgi. :) Tā kā mana ģimnene ir no šiem agrākajiem režīmiem dabūjusi pēc pilnas programmas, tad krievu pieskrējēju statusā nederēšu :)
P.S. Javlinska ābols, gan jau pats ziniet, ir parasts dekoratīvs Kremļa projekts.Opozīcijai taču jābūt, domā viens ar divām galvām :)
0
buchamona > www.vecamate.lv 14.08.2010. 07.50
nav iemesli strīdam. Kad Kremlī pārliecinoši valdīs demokrāti “tipa jabloko”, ok :))
Bet par zviedriem, poļiem, vāciešiem – utt, un mūsu vēsturi, piedod draugs :)) tas viss nedaudz izklausās pēc demogoģijas. Vēsture ir reizē gan ļoti precīza zinātne, gan sofisma tribīne – pēc izvēles, es dodu priekšroku cipariem :)
0
buchamona > www.vecamate.lv 14.08.2010. 07.02
….Neba nu kremlini tur 100 gadus saimniekos, kā arī tur ir miljoniem pilosņu, kas par Latviju ir ļoti pat labās domās…+++ tā ir teorija. Praksē, vai vari man nosaukt kādu nopietnu laika sprīdi vēsturē, kad latviešiem nebūtu bijušas problēmas ar krieviem? Gan laikā, kad mūsu senčiem pat sapņos nerādījās LV valstiskums, gan 20.gs, gan šobrīd. Paskaties kartē un iedomājies sevi vnk krieva vietā. Vai tev šķistu loģiska šīs dienas politiskās kartes robeža starp Krieviju un LV, ņemot vērā to, cik daudz tautu ir spiestas dzīvot viņu impērijā?:) Šeit arī saknes ir “vēsturiskajam” Mamikina jautājuma variantam – kas ir Latvijas valsts? Bet, ja par “kremliniem” – Krievijas šī brīža varu ievēlēja Krievijas tauta demokrātiskās vēlēšanās un šai varai ir milzīgs tautas atbalsts šobrīd. Nevienam nav šaubu, kurš būs nākošais Krievijas prezidents pēc Medvedjeva. Krievi var mainīt savas valsts vārdu kā izkārtnes, bet būtība nemainās. Varbūt ka kļūdos, bet man šķiet, ka jau Balzakam pieder teiciens – Krievija ir tautu (inorodsu) :) cietums.
0