Nabadzības, nestabilitātes un lasītneprasmes ziņā Etiopiju un Latviju salīdzināt, protams, nevar, taču tur notikušo vēlēšanu novērotājai acīs iekrīt netīkamas politiskas līdzības
Drīz vēlēšanas, visiem jāiet balsot! – noskandē balss radio. Ironiski, jo to dzirdu nevis Latvijas, bet Etiopijas radio. Tur Eiropas Savienības misijā novēroju Etiopijas parlamenta vēlēšanas. Ja godīgi, ieraudzīju daudz līdzību.
Šķiet paradoksāli, jo Etiopija, lai arī trešā ar zeltu un dzelzsrūdu bagātākā Āfrikas valsts, ir viena no nabadzīgākajām pasaulē. Arī miljonos dolāru mērāmie kafijas eksporta ienākumi nav cēluši iedzīvotāju labklājību, jo gadu desmitiem tērēti militārajām vajadzībām, karojot ar Eritreju, kas 90.gadu sākumā atdalījās no Etiopijas, un Somālilendu (Somālijas apgabals, kas pašpasludinājis neatkarību). Pēdējos desmit gadus par būtisku daļu šīs valsts militāro vajadzību maksājuši Rietumi, jo tieši Etiopija un tajā jau 20 gadus valdošais premjers Mele Zenavi ir uzticams sabiedrotais cīņā ar Austrumāfrikas, to skaitā somāliešu, teroristiskajām vienībām.
Vēlēšanu novērotāju sarakstā iepretim manam un angļa Džona vārdam rakstīts «Diredava». Otra lielākā valsts pilsēta, ko ceļvedis raksturo kā «sasvīdušu un nepievilcīgu».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.