Par cieņu, lepnumu un viskiju 28

Latvija kļūtu labāka, ja cilvēki godīgi paskaidrotu kļūdas

Esmu viena no gandrīz viena miljona „Latvenergo” klientu. Un man šķiet, ka esmu laba, nu, vismaz lojāla kliente – regulāri un laikus norēķinos par patērēto elektroenerģiju. Kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sāktā kriminālprocesa ietvaros (par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, ko izdarījusi organizēta grupa) 15. un 16.jūnijā tika aizturētas astoņas personas, no kurām piecas strādāja valsts uzņēmumos ''Latvenergo'' un ''Sadales tīkls'' un viņu vidū bija arī ''Latvenergo'' valdes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, es kā viena no miljona šī uzņēmuma klientu, protams, gaidīju, ka uzņēmums kaut ko mums teiks.

Es meklēju vismaz dažus teikumus par notikušo un notiekošo ''Latvenergo'' mājas lapā, t.i., tur, kur maksāju rēķinus un kur vēstīts: ''Mēs esam: atbildīgi, efektīvi, atvērti'' Taču sadaļā ''Aktualitātes'' tikmēr, kamēr apcietināja Kārli Miķelsonu un Aigaru Meļko, veselu nedēļu kā aktualitāte tika pasniegta 15. jūnijā publicēta informācija:  ''Sekmīgi pabeigta zivju nārsta ligzdu akcija Daugavā''. Tikai 22.jūnijā parādās lakoniska ziņa: ''Latvenergo akcionāra sapulce apstiprina uzņēmuma valdi trīs cilvēku sastāvā''.

Var, protams, iedomāties, ka uzņēmuma (nearestētie) vadošie darbinieki un sabiedrisko attiecību speciālisti atradās grūtā situācijā, taču par to taču viņi nav jāžēlo. Jo atbildībā par uzņēmuma tēla veidošanu noteikti ietilpst ne vien labo darbu reklamēšana, bet arī komunikācija ārkārtas situācijās. Turklāt ne jau izskaidrošana bija vajadzīga (pienāks laiks, un runās tiesa, turklāt visa šobrīd publiski pieejamā informācija droši vien ir atrodama medijos), varbūt vien pāris teikumi, ar kuriem ''Latvenergo'' operatīvi apliecinātu, ka respektē savus teju vai miljonu klientu. Taču tajā laikā, kad uzņēmuma mājas lapā šos teikumus nevarēja atrast, Valsts prezidenta kanceleja saņēma vēstuli, kurā ''Latvenergo”''darbinieki, nozares uzņēmumu asociāciju pārstāvji pauda bažas par ''Latvenergo'' reputāciju un uzņēmuma amatpersonu apmelošanu…

Kaut kā attāli šāda ''Latvenergo'' (ne)komunikācija ar saviem klientiem atgādināja pirms nu jau vairāk nekā diviem gadiem izveidojušos situāciju Ziemeļvalstu ģimnāzijā. Toreiz par to, ka skolēni, rupjiem vārdiem terorizējot savu klases biedreni, interneta vidē panāca viņas aiziešanu no skolas, runāja visa Latvija – par to rakstīja avīzes, vēstīja televīzijas, diskutēja portālos. Taču skolā par to ar bērniem skolotāji nerunāja – ne kopējā skolas apspriedē, ne audzināšanas stundās. Par notikušo skolā skolēni lasīja avīzēs.

Un vēl. Es neesmu kustības ''Par labu Latvija'' (PLL) atbalstītāja, taču PLL droši vien rēķinās, vai vismaz cer, ka to kāds atbalsta, uzticas tās sacītajam un darītajam. Ne velti ir izveidota, piemēram, PLL mājas lapa. Taču varbūt tomēr velti?

Tagad, kad PLL, pateicoties tam, ka mūzika, kas skan tās reklāmā, ir pārāk līdzīga tai, ar ko tiek reklamēts ''Chivas'' viskijs, ir nonākusi labākajā gadījumā ironiskā situācijā, es reizēm ieskatos PLL mājas lapā. Ne jau tāpēc, ka citas mājas lapas un portāli par šo autortiesību pārkāpuma gadījumu klusētu, bet tāpēc, ka mani interesē pirmavota informācija – es gribu zināt, kā šo situāciju izskaidro tās radītāji, un arī to, kā notikušais tiek skaidrots PLL atbalstītājiem (domājams, regulāriem šīs mājas lapas apmeklētājiem). Jo fakts ir tāds (un par to var pārliecināties ikviens), ka kustības ''Par labu Latviju!'' reklāma no video portāla YouTube ir izņemta, un vietu, kur tā bija, rotā uzraksts: ''Šis video vairs nav pieejams sakarā ar autortiesību prasību.'' Taču PLL mājas lapā ir ziņas par visu ko, tikai ne šo, redaktora slejas par visu ko, tikai ne šo, domubiedru viedokļi par visu ko, tikai ne šo.

ai pat laikā citos portālos reklāmas izstrādātājs Ēriks Stendzenieks paspēj sapīties pats savos skaidrojumos. Diena.lv viņš pasniedz demagoģijas paraugstundu: ''Mūziku izveidoja skaņas dizaineris studijā. Starp šīm abām reklāmām (viskija un PLL) vienīgā līdzība vispār ir tikai tā, ka abās izmantoti cilvēki. Tad jau mēs Jānim Streičam varam pārmest plaģiātismu no Ingmāra Bergmana, jo abās filmās izmantoti cilvēki.'' Db.lv Stendzenieks stāsta: ''Tika panākta vienošanās ar ''Intrigue Music'' (kompānija, kas pārstāv Patriku Vatsonu – viskija reklāmā izmantotās mūzikas autoru) pārstāvi, kas vēlāk izrādījās viltvārdis un nav kompānijas pārstāvis, tāpēc šobrīd šis pārpratums tiek risināts un jauna vienošanās tiks panākta tuvāko nedēļu laikā.''

Interesanti, kad pieredzējušo reklāmistu pārņēma stulbāka sajūta – vai tad, kad viņu piekrāpa viltvārdis (bet tiešām neiedomājami stulba situācija mūzikas autortiesību jomā, kas nav tirgus placis, kur tirgo kontrabandas cigaretes), vai arī tad, kad bija jāstāsta, ka gan Streičs, gan Bergmans filmās izmantojuši cilvēkus? Taču vēl interesantāk – kāpēc tomēr (''tuvāko nedēļu laikā'') kustības ''Par labu Latviju!'' reklāmai vajag to mūziku, kas jau skan viskija reklāmā?

Taču Latvija, kur sarežģītās situācijās nonākušiem uzņēmumiem, vēlēšanu apvienībām un cilvēkiem būtu vairāk cieņas un pašcieņas, kā arī vairāk lepnuma un pašlepnuma, varbūt arī vēl nekļūtu pavisam laba. Bet normālāka gan.

.

Komentāri (28)

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu