Gatis Dieziņš, LETA
Ja visu laiku runā par Fantu, Spraitu un Koka-kolu, tad tikai retais izvēlēsies tomātu sulu
Kāda gudra galva politikas zinātnē savulaik ir secinājusi, ka demokrātijas kvalitātes labākais indikators ir publiskās diskusijas kvalitāte. Jo vairāk saprātīgu un konstruktīvu argumentu tiek pausts publiskajā telpā, jo lielāka iespēja, ka valsts tiks pārvaldīta atbilstoši sabiedrības interesēm. Gribētos cerēt, ka šai gudrajai galvai tomēr nav taisnība. Pretējā gadījumā Latviju nekas labs nesagaida.
Protams, priekšvēlēšanu atmosfēra nesekmē saprātīgu dialogu, tas tiesa. Tomēr šogad vairāk nekā agrāk politiskā aģitācija piekopj ierakumu taktiku. Katra partija ar sev lojāliem medijiem pilnā rīklē sauc par konkurentu nekompetenci un korumpētību. No visiem stūriem skan moralizēšana, cilvēku dalīšana labajos un sliktajos, dūru sišana sev pa krūtīm un vicināšana pretiniekam gar degunu. Lai cik dziļi izjusts un atbilstošā mērcē pasniegts arī nebūtu katrs atsevišķais stāsts, kopumā tas rada kakofonijas iespaidu. Protams, šī gada vēlēšanās politisko piedāvājumu polarizācija sit vēl nebijušu vilni.
