Pieņem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu 16

Gatis Rozenfelds, F64
Print Friendly, PDF & Email

Tas ļaušot izvairīties no EK soda, lai arī deputāti iebalso dažas apšaubāmas normas

Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, vēstī aģentūra LETA. Tas ļaus izbeigt Eiropas Komisijas (EK) ierosināto pārkāpuma procedūru par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas nepārņemšanu un izvairīties no soda sankcijām.

Tomēr deputāti atbalstījuši arī apšaubāmas normas, kas var izraisīt EK iebildumus. Pēc asas diskusijas Saeima tomēr nolēma no maksas sludinājumos aizliegto diskriminācijas veidu uzskaitījuma svītrot diskrimināciju pēc seksuālās orientācijas. Kā pēc balsojuma prognozēja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (JL), EKomisija var uzskatīt, ka Latvija nav pilnā apmērā pārņēmusi Eiropas Savienības direktīvu, par kuras ieviešanas kavēšanos bija rosināta pārkāpma procedūra.

Pretēji atbildīgajā komisijā lemtajam, deputāti tomēr atbalstīja Māra Kučinska (TP) priekšlikumu Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu skaitu nepalielināt no pieciem līdz deviņiem. Saeima atbalstīja arī deputāta Oskara Kastēna (LPP/LC) priekšlikumu un noteica, ka sabiedriskie elektroniskie mediji valsts vai pašvaldību budžeta finansējumu drīkst izmantot vienīgi sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai. Visa pārējā sabiedrisko elektronisko mediju darbība, kas nav tieši saistīta ar sabiedriskā pasūtījuma izpildes nodrošināšanu, būs jāveic par saimnieciskajā darbībā iegūtajiem līdzekļiem.

Likumā atstāta iepriekš komisijas rosinātā norma, kas paredz ka vietējās un reģionālās televīzijas pēc pilnīgas pārejas uz apraidi ciparu formātā, izmantojot savus tehniskos līdzekļus, var turpināt apraidi analogajā formātā ne ilgāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim, ja tas netraucē apraidi ciparu formātā. Šī norma gan netika attiecināta uz nacionālajiem kanāliem.

Mediju eksperte Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes žurnālistikas studiju programmas vadītāja Anda Rožukalne, atzīstot, ka jaunais likums ir sakārtojis elektronisko mediju pakalpojumus, ko var sniegt un saņemt pēc pieprasījuma, par galveno tā nepilnību nosauc sabiedrisko mediju finansējuma jautājuma ignorēšanu, kas atstāj ''Latvijas Radio un Latvijas Televīziju arī turpmāk dzīvot nestabilā, neskaidrā vidē, ko ietekmē politiķu intereses". Viņasprāt, sabiedrisko mediju vajadzībām ir nepieciešams atsevišķs likums, jo jāatrisina to finansējuma un uzraudzības problēma, padarot to mazāk atkarīgu no politiskā klimata pārmaiņām.

.

Komentāri (16)

mary75 17.06.2010. 09.51

Nevis NRTP locekļu skaits jāmazina, bet, pilnībā jāmaina tās veidošanas principi.
Un man interesanti un nedaudz smieklīgi – kuri no deputātiem jūtas apdraudēti no tā likuma par diskrimināciju pēc seksualas orientēcijas?
Acīmredzot, Latvijas parlamentā latentu homoseksualistu ir vairāk, kā vidēji ES, jo taisni šie te cilvēki parasti ir visskaļāki cīnītāji pret šo grupu.

+3
0
Atbildēt

0

replica videogame watches 19.07.2020. 23.30

… [Trackback]

[…] There you can find 4064 additional Info to that Topic: ir.lv/2010/06/16/pienem-elektronisko-plassazinas-lidzeklu-likumu/ […]

0
0
Atbildēt

0

메이저바카라 23.06.2020. 04.49

… [Trackback]

[…] Read More here to that Topic: ir.lv/2010/06/16/pienem-elektronisko-plassazinas-lidzeklu-likumu/ […]

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu