Korupcijas apkarotāji saceļas pret Vilnīti

Premjers ar rezolūciju aizliedz KNAB šefam turpināt reorganizāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) operatīvie darbinieki un izmeklētāji spēruši bezprecedenta soli un visiem biroja darbiniekiem izsūtījuši atklātu vēstuli, kurā faktiski izsaka neuzticību tā vadītājam Normundam Vilnītim.

Vēstulē norādīts, ka viņiem nav izprotama biroja vadītāja Vilnīša pakļautībā esošās Iekšējās drošības nodaļas vēršanās pret biroja “vecajiem” darbiniekiem, pašreizējai operatīvās izmeklēšanai grupai alternatīvas grupas izveidošana paša priekšnieka pakļautībā, it kā lai darbotos reģionos, pieļautā iespēja atteikties no partiju finanšu kontroles, pret ko iebilst abi viņa vietnieki, kā arī pieļāvums, ka varētu likvidēt viena vietnieka amatu.

“Virkne veco darbinieku ir pametuši darbu birojā, citi to dara šobrīd. Runājot par iemesliem, kas kalpo par pamatu šādai izvēlei, nākas dzirdēt jūsu uzvārdu,” teikts Operatīvo izstrāžu nodaļas vēstulē, kura, lai gan saukta par atklātu un nedēļas beigās izsūtīta visiem biroja darbiniekiem, publiskajā telpā līdz šim nav nonākusi.

Viņi norāda, ka Vilnītis gada laikā nav atradis iespēju tikties un iepazīties ar operatīvajiem darbiniekiem, bet informācija, kas nonāk viņu rīcībā, liek “pamatīgi satraukties” par birojā notiekošo. “Mēs uzskatām, ka vēršanās pret mūsu kolēģiem vislielākajā mērā ir saistīta ar viņu principiālo nostāju dažādu dienesta jautājumu risināšanā. Mums ir radies priekšstats, jācer – kļūdains, ka jūs būtu priecīgs, ja birojā nestrādātu tādi dabinieki kā Juta Strīķe, Alvis Vilks.” Minētajiem seko vēl virkne citu biroja darbinieku uzvārdu.

Protestē arī izmeklētāji
Operatīvo darbinieku vēstulei pievienojusies arī izmeklēšanas nodaļa, kura piebilst, ka nav skaidra Vilnīša vīzija cīņā ar korupciju, kas rada kolektīva neizpratni par darba prioritātēm. Arī viņu vēstule satur smagas apsūdzības. “Pēdējā pusotra gada laikā ir izveidots administratīvs un citu iekšēja raksturu pasākumu kopums, kas vērsts nevis uz ātru, kvalitatīvu un efektīvu iespējamo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu, bet arī veicamo profesionālo pienākumu iespējamo kavēšanu un neveselīgas vides radīšanu kolektīvā, pielietojot represīvas metodes.”

Izmeklētāji norāda, ka saskārušies ar vairākām neizprotamām situācijām biroja priekšnieka rīcībā, kas “kavē un traucē veikt pilnīgu un objektīvu izmeklēšanu, kā arī rada neuzticību jums kā iestādes vadītājam.”

Vilnītis: tā nav neuzticība!
KNAB vadītājs Ir.lv sacīja, ka neuztverot to kā neuzticības izteikšanu. Viņš rakstot darbiniekiem atbildes vēstuli, kuru publiskošot. “Viss ir izteikts ļoti vispārīgā un pieņēmuma formā, es esmu runājis ar dažiem parakstītājiem, un tagad viņiem daudzās lietās ir savādāks skatījums”.

Korupcijas apkarošanas bloka vadītāja Juta Strīķe Ir.lv vēstuli komentēt nevēlējās, norādot, ka viņai pakļautie darbinieki to uzrakstījuši bez vadības ziņas un “tā runā pati par sevi”.

Otrs KNAB vadītāja vietnieks Alvis Vilks atzina, ka “principā varētu lielā mērā piekrist” kolēģu rakstītajam un situāciju birojā “droši vien nevar atzīt par normālu, bet mēs esam pieraduši strādāt nenormālos apstākļos”. Taču, ja abstrahējoties no emocijām, tad no likuma viedokļa situācija ir vienkārša: parlaments apstiprinājis biroja vadībāpersonu, kuras viedoklis par biroja tālāko darbību atšķiras no vairākuma tajā strādājošo viedokļa. Taču parlaments pieņems lēmumu par to, vai birojam jākontrolē partijas, bet par biroja struktūras pārmaiņu akceptēšanu lielā mērā atbildība ir premjera Valda Dombrovska (JL) rokās.

Korupcijas apkarošanas blokā strādā gandrīz puse no biroja 140 darbiniekiem, un viņi ir tie, kas nodrošina reālos rezultātus: pierādījumu savākšanu, lietu izmeklēšanu, utt. Bez viņiem nebūtu ne Jūrmalgeitas, ne Rīgas domes korupcijas lietas, ne daudzu citu. Taču, kā iepriekš norādījis bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis, pēdējā laikā biroja darbs ir kļuvis vājāks.

Publiskajā telpā nonākušas virkne pretrunu starp biroja vadītāju un viņa vietniekiem – ne Strīķe, ne Vilks nepiekrīt Vilnīša domai par atteikšanos no biroja svarīgākā uzdevuma – partiju kontroles, kā arī uzmanības pārlikšanai uz reģioniem, izveidojot atsevišķu operatīvo nodaļu, kas ir pakļauta viņam, tomēr tik un tā sēž Rīgā un dublē Strīķes nodaļas darbu.

Premjers prasa pārtraukt reorganizāciju
Biroja pārraugs pēc likuma ir premjers, kurš pirmdien tikās gan ar Vilnīti, gan abiem vietniekiem. Vilnītis, pretēji premjera noraidošajam viedoklim par biroja reorganizācijas plānu, turpināja ar to virzīties uz priekšu, jo Dombrovskis esot nokavējis termiņu iebildumu iesniegšanai.

Dombrovskim par biroja darbinieku vēstuli neesot zināms, un Vilnītis premjeru par to tikšanās laikā nav informējis, teica Ministru prezidenta pārstāve Līga Krapāne. Taču viņš esot sagatavojis rezolūciju, ar kuru Vilnītim uzdots pārtraukt reorganizāciju, ko parakstīs pēc atgriešanās no vizītes Lietuvā.