Latvija uzvarējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielajā palātā lietā "Kononovs pret Latviju"
Tiesa lēmumu pieņēmusi ar 14 balsīm "par" un trīs balsīm "pret", līdz ar to tiesa ir atzinusi, ka Latvija Vasilija Kononova lietā nav pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.pantu, kas noteic, ka nav pieļaujama sodīšana bez tiesas, vēsta LETA. Tiesas Lielās palātas spriedums nav pārsūdzams.
Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks Ir.lv sacīja, ka tiesa šajā spriedumā “ieturēja savu tradicionālo nostāju, skatoties vai attiecīgais konvencijas pants ir pārkāpts vai nē, nevis kā iepriekšējā instance, pārspriežot visus lietas apstākļus, kas nav tās funkcija.” pauda Muižnieks.
Viņš atzīmēja, ka šis spriedums ir īpašs arī ar politisko rezonansi, kāda tam bijusi visu laiku. “Divpadsmit gadu garumā Krievija to bija padarījusi par vienu no svarīgākajām Eiropas cilvēktiesību tiesas lietām,” pauda Muižnieks, norādot uz Maskavas atbalstu Kononovam, kā arī draudiem “nepareiza sprieduma” gadījumā.
Muižnieks arī norādīja, ka šī ir viena no pirmajām reizēm, kad tiek notiesāts kāds, kurš cīnījies sabiedroto pusē, kas liek domāt, vai nebūs vēl prāvas pret sarkanarmiešiem.
Krievijas Ārlietu ministrija jau šo spriedumu ir nosodījusi, ziņo BNS. "Šis spriedums ir nesaprotams: mēs tikko kā atzīmējām Otrā pasaules kara uzvaras 65.gadadienu, un pēkšņi tiek pieņemts šāds lēmums pret tiem, kuri cīnījās pret fašismu," teikts ministrijas paziņojumā.
Kononova advokāts Mihails Jofe ir norādījis, ka tiesa pieņēmusi politisku, nevis juridiski pamatotu lēmumu. "Fakti, kurus tiesa izklāsta.. neatbilst nedz lietas materiāliem, nedz apstākļiem, kādos viss faktiski norisinājās. Žēl, ka ECT ir izrādījusies politizēta.. Ja sekojam Lielās palātas loģikai, vajadzētu atzīt nacistisko likumu darbību 1944.gadā, jo tajā laikā okupētās Latvijas teritorijā citu likumu nebija," sacīja Jofe, uzsverot, ka Kononovs bijis vienības komandieris un personīgi nekādā šaušanā neesot piedalījies.
2008.gadā tikai ar vienas balss pārsvaru tiesa pieņēma Latvijai nelabvēlīgu spriedumu Kononova lietā, liecina LETA arhīvs. Latvijai tika uzdots maksāt 30 000 eiro (21 084 latu) morālo kompensāciju mūsu valstī par kara noziegumiem notiesātajam Vasilijam Kononovam. Tiesa tolaik atzina, ka Latvija pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.pantu, kas noteic, ka nav pieļaujama sodīšana bez tiesas. Latvija iesniedza apelācijas sūdzību par šo spriedumu, un tiesa nolēma lietu nodot izskatīšanai Lielajā palātā.
Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 2004.gadā atzina Kononovu par vainīgu kara nozieguma izdarīšanā – viņa vadītā partizānu grupa 1944.gadā Mazo Batu ciemā nežēlīgi nogalināja vairākus civiliedzīvotājus un nodedzināja viņu mājas. Kononovs uzskata, ka ir ticis notiesāts par nodarījumiem, kuriem to izdarīšanas brīdī nebija paredzēta kriminālatbildība ne starptautiskajos, ne nacionālajos tiesību aktos.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma pilns teksts atrodams tiesas mājas lapā .
Komentāri (51)
andrisskrastins 17.05.2010. 12.11
“ECT spriedums Kononova lietā apstiprina vispāratzīto starptautisko tiesību principu, ka atbildībai par pastrādātiem kara noziegumiem jābūt individuālai un reālai, un ka šos noziegumus nevar attaisnot ar izpildītāja piederību kādai valstij, politiskai, ideoloģiskai vai citai grupai.”
Īstenībā šī lēmuma rezonanse būs krietni pāri Latvijas robežām – tāpēc jau Krievija to tik ļoti aizstāvēja. Domājams, ka Polija, Lietuva noteikti izmantos šī lēmuma juridiskās sekas. Un tas ir mājiens Krievijai, ka no vēsturiskās tiesas tai neizbēgt.
0
buchamona 17.05.2010. 13.57
Lūk arī pretarguments tiem “konstruktīvajiem”spēkiem, kuri aicina bijušajam atmest ar roku un skatīties tikai nākotnē. Neko nedrīkst aizmirst, tagad tikai jāsāk tā pa īstam viss atcerēties :)
0
ilona_xango 17.05.2010. 13.38
No šīs LETA informācijas nevar saprast, kā īsti notika iztiesāšana un kāda ir ECT spriedumā motivācija. Vairāk tiek rakstīts par to, par ko rakstīt vajadzēja proporcionāli mazāk – par Krievijas puses demagoģiskiem argumentiem. Ļoti labs piemērs žurnālistikas studentiem, ka nevajag rakstīt.
Kas attiecās uz Krieviju – vēl viens apliecinājums, ka tur vēsture un likumi pastāv tikai tādā mērā, kādā tie kalpo lielvalstiskām interesēm/propagandai.
Laikam jau arī sanāks, ka Katiņas slaktiņš norisinājās likumīgi – saskaņā ar Staļina likumiem. Tikai šaubos, vai oficiālā Krievija pašlaik uzdrīkstēsies ņirgāties par Poliju. Kāpēc Krievija ņirgājas par Latviju – izdariet secinājumus paši.
0