Lasmane: netaisnīgi izmantot citu darbus

Ētikas komisijas locekle sagaida bargu lēmumu, ja Kūlis neatzīs vainu

Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece, Ētikas komisijas locekle Skaidrīte Lasmane uzskata par “nepiedienīgu akadēmiskajai videi” filozofa Riharda Kūļa pausto attieksmi saistībā ar viņa sodīšanu par agrāk publicēta cita filozofa darba izmantošanu tulkojumā.

Jau vēstīts, ka LU Ētikas komisijas eksperti, vērtējot brīdinājumu par iespējamo plaģiātismu, atzina filozofa Ata Rolava agrākā Imanuila Kanta darba “Praktiskā prāta kritika” tulkojuma intelektuālā īpašuma aizskaršanu Kūļa tulkojumā, kā arī nepietiekami skaidri norādītu Rolava ietekmi filozofa Igora Šuvajeva Kanta darba ''Atbilde uz jautājumu: kas ir apgaismība?'' tulkojumā. Kūlim par to izteikts nosodījums, Šuvajevam – aizrādījums.

Lasmane Ir.lv sacīja, ka viņai notikušo ir ļoti smagi vērtēt, taču “nav pieņemams tas veids, negodīgā apvainošana pret visiem, kas kaut kādā veidā piedalījušies šajā procesā”. “Acīmredzot tā ir tā Latvijas intelektuālā telpa, kurā ir iespējama šāda augstprātīga attieksme un nekritiskums,” secina filozofe.

LU eksperte uzsvēra, ka nekad neesot atzinusi negodīgumu pret intelektuālo īpašumu. “Ar kolēģiem esam runājuši, cik tas ir grūti – godīgi uzrakstīt grāmatu vai lielāku rakstu, un cik netaisnīgi ir, ja kāds grib vai nu finansiālu vai atzīšanas iemeslu dēļ bruģēt sev ceļu ar cita darbiem. Es absolūti neatzīstu šādu rīcību,” sacīja Lasmane.

Viņa pauda personisko viedokli, ka “turpmākais ir atkarīgs no Kūļa rīcības”. “Ja viņš godīgi atzīs, ka pirmajā tulkojumā 1988.gadā nevarēja likt atsauci valsts iekārtas dēļ, bet turpmāk šādi vairs nerīkosies, neuzbruks vairs tiem, kas veica ekspertīzi, visiem, kas iesaistījās šajā lietā, tad lēmums varētu būt viena veida, bet, ja profesors Kūlis turpinās uzbrukumus un neatzīs vainu, tādā gadījumā LU vadībai jāizturas bargāk,“ uzskata Ētikas komisijas locekle. Jau vēstīts, ka LU rektors Mārcis Auziņš pieprasīs rakstiskus paskaidrojumus no sodītajiem profesoriem un, visticamāk, nākamnedēļ lems par turpmāko rīcību.

Lēvenes Universitātes doktorants Arnis Rītups Ir.lv sacīja – ja Eiropā kaut kur tiek konstatēts plaģiātisma gadījums, tad bez izņēmumiem tiek zaudēti gan profesoru, gan citi akadēmiskie amati. Viņš gan nebija iepazinies ar Kūļa darbu analīzi, tāpēc atturējās paust viedokli, kā vajadzētu rīkoties šajā situācijā. Rītups gan atzina – “ir sajūta”, ka Kūļa darbā izmantots Rolava darbs, un šādā gadījumā “būtu bijis tikai akadēmiski pieklājīgi atsaukties uz to”.

LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesors Andrejs Veisbergs Ir.lv uzsvēra – parasti, kad tiek tulkoti kādi darbi, tiek skaidri norādīts tulkošanas mērķis vai uzdevums. “Tas notiek, ja pirmais tulkojums ir sliktas kvalitātes, vai ir pagājis liels laiks, ir jauna izpratne. Šajā gadījumā Kūlis bija norādījis, ka pirmais tulkojums nebija labs. Eksperti savā atzinumā nonākuši pie secinājumiem, ka pirmais tulkojums ir tas pats šis tulkojums. Ja Kūlis būtu norādījis, ka viņa tulkojums ir bāzēts uz iepriekšējo darbu, tad droši vien neviens pret to neiebilstu,” sacīja Veisbergs. “No vienas puses, cienu mūsu filozofus, kas strādā pie šiem darbiem, tulko, tas viss ir ļoti apsveicams, bet šajā gadījumā ir zināma problēma,” atzina eksperts.