Ungārijā uzvar pilsoniskā partija “Fidesz” 21

AFP/LETA
Mārcis Gobiņš
Print Friendly, PDF & Email

Politologs analizē sociālistu sakāvi parlamenta vēlēšanās

Ungārijas Parlamenta vēlēšanas atnesušas labēji konservatīvās partijas “Fidesz” grandiozu uzvaru, kā arī līdz šim valdošās Ungārijas Sociālistu partijas (Magyar Socialista Párt – MSZP) smagu sagrāvi. Vēlēšanu pirmajā kārtā, kas notika 11.aprīlī, “Fidesz” ieguva nedaudz vairāk par 52,73% vēlētāju balsu.

Pateicoties Ungārijas daļēji mažoritārajai vēlēšanu sistēmai, tai līdz ar otro vēlēšanu kārtu, kas notika 25.aprīlī, izdevās izcīnīt 68,14% parlamenta mandātu, tātad divu trešdaļu vairākumu. Šāds vairākums ļaus “Fidesz” vienai pašai izveidot valdību sava priekšsēža Viktora Orbāna (Viktor Orbán) vadībā, kā arī pēc labpatikas grozīt valsts konstitūciju.

“Fidesz” rezultātu vēl nozīmīgāku padara fakts, ka tas ir vislabākais, kādu Ungārijā un visā Austrumeiropas kopumā kopš komunisma sabrukuma ir sasniegusi viena atsevišķa partija vai vēlēšanu apvienība. Vēlēšanās otrajā vietā palikušie sociālisti ieguva 15,28% deputātu mandātu, nacionāli populistiskā “Jobbik” – 12,18%, ekoloģiski liberālā LMP – 4,15%.

Nav gluži bez pamata apgalvojums, ka 2010.gada parlamenta vēlēšanas MSZP zaudēja jau tūlīt pēc iepriekšējās uzvaras. 2006.gada aprīlī Ungārijas Sociālistu partijai premjera Ferenca Ģurčāņa (Ferenc Gyurcsány) vadībā “līdz ar nagiem” izdevās atkārtot pirms četriem gadiem gūto panākumu. Taču jau pēc dažām nedēļām premjers un MSZP priekšsēdis Ģurčāņs partijas vadības slēgtā konferencē teica skandalozu runu, ko paslepšus ierakstīja un ar vairāku mēnešu nokavēšanos 2006.gada septembrī “nopludināja” presei kāds no klātesošajiem. Runā F.Ģurčāņs lietoja ārkārtīgi rupju leksiku, tajā skaitā vairākkārt nosaucot Ungāriju par “šo izdr…zto valsti”, kā arī atzīstot, ka viņa vadītā partija iepriekšējos četros gados patiesībā neesot paveikusi absolūti neko, tā vietā nodarbojoties ar vienu vienīgu acu aizmālēšanu par valsts arvien bēdīgāko ekonomisko stāvokli: “Mēs neapšaubāmi vienā laidā melojām iepriekšējā pusotra, divu gadu laikā (..), melojām rītā, vakarā un naktī.” Vēl baisāk F.Ģurčāņa vārdi skanēja tādēļ, ka tie atsauca atmiņā ungāru tautā neaizmirstos vārdus, ar kuŗiem 1956.gadā tautas sacelšanās laikā uzsāka apraidi no komunistiskās cenzūras atbrīvotais valsts radio: “Radio ilgus gadus bija melu rīks. Tas izpildīja dotās pavēles. Tas meloja vakarā, meloja dienā, meloja visās frekvencēs.”

Pēc Ģurčāņa runas ieraksta nākšanas gaismā nekavējoties izcēlās nikni masu protesti Budapeštas ielās, kuros demonstrētāji kategoriski pieprasīja Ģurčāņa valdības atkāpšanos un jaunu vēlēšanu sarīkošanu. 1956.gada atceres pasākumu priekšvakarā policija, pielietodama visai nesamērīgu spēku, izklīdināja protestētājus, tādējādi vēl vairāk saniknojot un radikalizējot savus pretiniekus.

Lielākais opozīcijas partijas “Fidesz” vadītājs Orbāns nosauca Ģurčāņu par „slimīgu meli”, “personu, kas pieder pagātnei” un ilgstoši atteicās sniegt viņam roku. Ievērojamu popularitātes pieaugumu piedzīvoja dažādas labējo radikāļu organizācijas, it īpaši partija “Jobbik”. Kopš tā laika opozīcijas partijas “Fidesz” vadībā, kā arī valsts prezidents Lāslo Šojoms (László Sólyom) nepārtraukti ir pieprasījuši Ģurčāņa atkāpšanos un jaunu vēlēšanu sarīkošanu, ko premjers gadiem ilgi stūŗgalvīgi noraidīja.

2009.gada aprīlī Ģurčāņs beidzot piekāpās nerimstošajai kritikai nu arī jau no paša partijas rindām un atdeva valdības grožus bezpartijiskajam, sociālistiem ļoti tuvu stāvošam ekonomikas ministram Gordonam Bainajam (Gordon Bajnai), tomēr līdz pēdējam noraidot prasību pēc jaunām vēlēšanām.

Gadu vēlāk beidzot ir pienākusi ilglaicīgā opozīcijas vadītāja Orbāna sen gaidītā zvaigžņu stunda. Jau 2009.gada aprīļa Eiropas Parlamenta vēlēšanās “Fidesz” ar 56,4% vēlētāju balsīm guva vēsturisku panākumu, ko tā nu ir atkātojusi. Harizmatiskā oratora un veiklā populista Orbāna vadībā “Fidesz” veica negaidītu pārvērtību no nelielas liberālas ievirzes jauniešu partijas (tās sākotnējais nosaukums bija “Jauno Demokratu savienība”) par kolosāli veiksmīgu labēji konservatīvu partiju ar nacionāli populistisku piesitienu.

Laika gaitā “Fidesz” politiskajā spektrā faktiski samainījās vietām ar Ungārijas Demokrātisko forumu (MDF). Pirmajās daudzpartiju vēlēšanās pēc komunisma sabrukuma, kas Ungārijā notika 1990.gadā, “Fidesz” ar 8,9% balsu vēl palika opozīcijā, 1990.gada vēlēšanu rezultātu uzlabot neizdevās arī četrus gadus vēlāk. Taču jau 1998.gadā “Fidesz” bija veiksmīgi pārspējusi MDF kā galveno spēlētāju pilsoniski konservatīvajā flangā, un Orbāns ar labējo koalīcijas partneru atbalstu kļuva par valdības vadītāju. Tiesa, parlamenta vairākums tika zaudēts 2002.gada vēlēšanās, pēc kurām Orbānam nācās valdības grožus atdot bijušo komunistu un liberālās SZDSZ koalīcijai.

Orbāns tomēr nekad nesamierinājās ar zaudējumu, bet enerģiski turpināja vadīt savas partijas darbu, opozīcijā izceldamies ar asi polemiskiem un nereti personiskiem uzbrukumiem sociālistu-liberāļu valdības koalīcijai. Viņš nenogurstoši atkārtoja, ka bijušie komūnisti ar amorālo veidu, kā tie pielieto varas tehnoloģas, neesot mainījušies ne par mata tiesu. Vienīgi taktika tagad viņiem esot cita: no komunistiem tie esot pārtapuši par forintu miljardieriem, kleptokrātiem un neoliberāļiem, kuru jaunais elks esot absolūti neierobežots tirgus. Tik tiešām, Ģurčāns un Bainajs abi piedzīvoja ārkārtīgi straujas karjeras, pārtopot no komjauniešu vadoņiem 1980.gadu beigās par miljardu vērtu ārzonas firmu īpašniekiem 1990.gados. Tam Orbāns pretstatīja savu vīziju par sociāli atbildīgu tirgus ekonomiku, kurai – sekojot Eiropas kristīgās demokrātijas principiem – aktīvi jāaizsargā tradicionālās, ģimeniskās un nacionālās vērtības.

Savās runās Orbāns nebaidās arī no patētiskuma, nereti raksturojot Ungārijas abu politisko flangu aso konfrontāciju kā cīņu starp “gaismu un tumsu”, kā arī ieskicējot vīzijas par “kreiso neoliberāļu” norietu un pilsoniski labējo spēku uzplaukumu Ungārijā un visā Eiropā. Ar spilgto uzvaru 2010.gada parlamenta vēlēšanās Orbāns un viņa vadītā “Fidesz” nu ir guvusi iespēju sevi pierādīt praksē. Ņemot vērā, ka pat daudzi neitrāli tautsaimniecības eksperti astoņus sociālistu valdīšanas gadus vērtē krietni negatīvāk nekā Orbāna pirmās valdības laiku 1998.-2002.gadā, Ungārijas sabiedrības cerības uz jauno valdību ir visai augstas.

Par 2010.gada Ungārijas parlamenta vēlēšanu otru lielāko uzvarētāju uzskatāma nacionāli populistiskā partija “Jobbik” (“Kustība par labāku Ungāriju” jeb “Labējie”). Jau 2009.gadā Eiropas Parlamenta vēlēšanās “Jobbik” ieguva 14,8% balsu un trīs vietas Eiropas Parlamentā, tikai nedaudz atpaliekot no valdošās Ungārijas Sociālistu partijas (17,4%, četras vietas). Šo panākumu “Jobbik” nu atkārtoja arī 2010.gada Ungārijas parlamenta vēlēšanās, pirmajā kārtā gūstot 16,7% vēlētāju atbalstu, bet kopumā saņemot 12,18% mandātu jaunajā parlamenta sasaukumā. “Jobbik” ir labēji populistiska partija, kas izmanto saukli “Ungāriju ungāriem”, plakātos un publikācijās atklāti afišē Lielungārijas ideju, iekļaujot tajā visas Versaļas miera līguma rezultātā zaudētās teritorijas, tai skaitā Slovākiju, Horvātiju, Rumānijai piederošo Transilvāniju, Serbijai piederošo Vojevodinu u.c. apgabalus, kā arī ieņem ļoti asu nostāju pret Eiropas Savienību un “globālo lielkapitālu”. “Jobbik” uztur ciešus sakarus ar pusmilitāro grupējumu 'Ungāru gvarde”.

Pie šo vēlēšanu lielajiem zaudētājiem noteikti jāpieskaita Ungārijas Demokrātiskais forums (Magyar Demokrata Fórum – MDF). Valsts pirmajās demokrātiskajās vēlēšanās 1990.gadā MDF, kas izveidojās kā disidentu kustība 80.gadu beigās, kļuva par vislielāko antikomunistisko partiju un Jožefa Antala (József Antall) vadībā spēja izveidot valdību kopā ar divām citām labēji konservatīvām partijām – Kristīgajiem demokrātiem (Kereszténydemokrata Néppárt – KDNP) un Patstāvīgo sīkzemnieku partiju (Független Kisgazdapárt – FKgP). Taču 1994.gada vēlēšanās Antala vadītā valdība ne vien zaudēja vairākumu parlamentā, bet jau iezīmēja MDF kā vislielākās pilsoniski konservatīvās partijas norietu. “Fidesz” pamazām izkonkurēja MDF kā galveno spēku konservatīvajā flangā, bet MDF, kas Antala vadībā vēl nereti pārstāvēja nacionāli populistiskas pozīcijas, Ibojas Dāvidas (Ibolya Dávid) un 1994.-1998.gad postkomunistu valdības finanšu ministra Lajoša Bokroša (Lajos Bokros) vadībā arvien vairāk pavirzījās liberālas politikas virzienā. Nupat notikušo vēlēšanu pirmajā kārtā MDF spēja savākt vien vairs 2,7% vēlētāju atbalstu, līdz ar to nepārvarot 5% slieksni iekļūšanai parlamentā.

Viss liecina par to, ka 2010.gada parlamenta vēlēšanu rezultātā no politiskās skatuves pazudīs vēl viens spēks, kas tāpat kā MDF sakņojās demokrātiskās opozīcijas kustībā pret komunistisko režīmu 80.gadu beigās, bet gadu gaitā ir zaudējuši savu nozīmi. Tā ir Brīvo Demokrātu savienība (SZDSZ). SZDSZ pēc 1994.gada vēlēšanām pieņēma liktenīgo lēmumu kļūt par vēlēšanās uzvarējušās postkomunistu partijas MSZP “jaunāko partneri” valdības koalīcijā. Lēmums iepriekš tika karsti diskutēts SZDSZ biedru vidū, kuras rindās atradās liels skaits bijušo disidentu un komunisma laiku politisko ieslodzīto. Arī visās nākamajās vēlēšanās, kad SZDSZ bija jāizvēlas, vai biedroties ar labējiem MDF, “Fidesz” u.c., vai ar postkomunistisko MSZP, partijas vadība beigās allaž nosliecās par labu sociālistiem. Rezultātā SZDSZ pamazām zaudēja savu patstāvīgo profilu, arvien vairāk degradējoties par MSZP piedēkli un galu galā praktiski pazūdot no Ungārijas politisko partiju spektra. Vairākumā vēlēšanu apgabalu SZDSZ pat neizdevās savākt minimālo vēlētāju parakstu skaitu, lai tās saraksts vispār tiktu iekļauts 2010.gada parlamenta vēlēšanu biļetenos.

SZDSZ vietu politiskajā spektrā turpmāk varētu ieņemt jauna partija ar nosaukumu “Politika var būt citāda” (Lehet Más a Politika – LMP). Kopš savas dibināšanas 2009.gadā LMP, kas pārstāv liberāli ekoloģiskas pozīcijas un iestājas par līdzdalības demokrātiju, pārsteidzoši ātri ir izdevies iegūt progresīvi domājošo vēlētāju atbalstu. Ar 7,5% vēlētāju atbalstu 2010.gada aprīļa vēlēšanu pirmajā kārtā LMP pārvarēja 5% barjeru un līdz ar to pirmo reizi būs pārstāvēta Ungārijas parlamentā. Jau nākamajā dienā pēc 11.aprīļa vēlēšanu kārtas rezultātu paziņošanas Sociālistu partija (MSZP) paziņoja, ka atsauc četrus savus kandidātus vēlēšanu otrajai kārtai par labu LMP kandidātiem, lai ar šādu taktisku gājienu nepieļautu “Fidesz” 2/3 vairākuma izveidošanos parlamenta jaunajā sasaukumā. MSZP vadība arī aicināja LMP līdzīgi rīkoties vēlēšanu apgabalos, kuros MSZP kandidātiem vēl bija cerības pārspēt “Fidesz” vēlēšanu otrajā kārtā. LMP gan šo “draudzīgo piedāvājumu” nekavējoties noraidīja, atgādinot, ka tieši sociālistu valdība bijusi tā, kas ar savu tuvredzīgo politiku un korupcijas skandāliem pēdējo astoņu gadu laikā bija novedusi valsti bankrota priekšā un vēlētājus tuvu galīgai neticībai politiskajai elitei.

Komentāri (21)

dace_ampermane 27.04.2010. 09.25

labs raksts, Ungārijai daudz līdzību ar Latviju, liekas gan, ka atšķirībā no latviešiem ungāri tomēr negrib samierināties ar postkomunisma bardaku. izskatās ka viniem tur Ungārijā mazāk politisko partiju. latvieši vairāk domā par autiņu pirkšanu un virtuves skapīšu nomaiņu, valsts sakārtošanu atstājot uz vēlāku laiku. Ka tik neiznāk pa vēlu.

+3
0
Atbildēt

0

austrisv 27.04.2010. 10.10

Jā, jā, interesanti! Vai tik Urbanoviča draugi Ungārijā nav cietuši sakāvi! Latvieši paskatieties uz Ungāriju! Tur jau tieši kreisie bija noveduši Ungāriju līdz bankrotam! Vai mums vajadzīgs tas SC pēdējais komjauniešu ģenerālsekretārs,par premjeru. Sevišķi jau Zaiceva! Jāsmejas- plānveida ekonomika! Un tā esot grāmatvede!
Ungārijas piemērs ir ļoti zīmīgs Latvijai!

+3
-1
Atbildēt

0

… [Trackback]

[…] Info on that Topic: ir.lv/2010/04/27/ungaarija-uzvar-pilsoniskaa-partija-fidesz/ […]

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu