Kāpēc Latvijā joprojām mirst tik daudzi? 23

Ieva Čīka, LETA
Uģis Gruntmanis
Print Friendly, PDF & Email

Naudu labāk ieguldīt veselības uzlabošanā, iesaka ārsts

Salīdzinot Latviju ar tuvākajiem kaimiņiem un citām Eiropas Savienības valstīm, redzam, ka te joprojām mirst daudz par daudz cilvēku. Situācijā, kad medicīnai nav naudas, ir jābūt skaidrai sapratnei, kur esošo naudu ieguldīt tā, lai mirstība būtiski samazinātos, un tas ir iespējams.

Aplēses piesardzīgas

Labi zinām, ka cilvēku skaits Latvijā strauji samazinās. No 2,381 miljona 2000.gadā tas sarucis līdz 2,261 miljonam 2009.gadā, tātad par 120 tūkstošiem. Zinot imigrācijas apjomus, domāju, ka šis skaitlis ir tikai piesardzīgas aplēses.

2000.gadā Latvijā nomira 32 205 cilvēki, 2008.gadā – 31 006 cilvēki. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos, mirstība 2008.gadā bija lielāka nekā 2000.gadā. 2009.gadā nomira par 1600 iedzīvotājiem mazāk nekā 2000.gadā, bet, analizējot 2010.gada janvāra datus, mirstība šogad varētu atkal pārsniegt 2000.gada rādītājus.

Raugoties no ekonomiskā viedokļa, veselības aprūpes budžets 2000.gadā bija 145 miljoni latu, 2008.gadā – 575 miljoni, bet 2009.gadā – 453 miljoni latu. Tātad, lai arī veselības aprūpes budžets ir pieaudzis trīs, četras reizes, mirstība būtiski nav mazinājusies. Kāpēc?

Jebkurā puslīdz attīstītā valstī, un pēc vidējiem ienākumiem pasaules mērogā mēs tādi noteikti esam, lielākā mirstība – 40-50% – ir no sirds asinsvadu slimībām (KSS), piemēram, infarkta. Ar KSS Latvijā gadā mirst 580 iedzīvotāji no 100 000, Lietuvā – 570, Igaunijā – 500, Polijā un Čehijā – 380, Dānijā – 200.

Lai gan ASV pēdējos 20 gados būtiski pieaudzis cilvēku skaits, kas aptaukojušies un kam ir cukura diabēts, mirstība no KSS 1980.gadā bija 542 no 100 000 iedzīvotājiem, tātad līdzīgi kā Latvijā, taču 2000.gadā bija jau uz pusi mazāk – 267 no 100 000 iedzīvotājiem. Krievijā mirstība no KSS ir vēl augstāka – 780 cilvēki no 100 000 iedzīvotājiem.

Jāvērtē operāciju lietderība

Lai saprastu, kā šajā situācijā pareizāk rīkoties, informācija jāiegūst no precīzi veiktiem pētījumiem un secinājumiem, ko tie sniedz, skaidri parādot virzienus, kuros mums aktīvi jāstrādā. Pirms pāris gadiem tika publicēts pētījums, kurā apkopoti dati par 66 miljoniem KSS pacientu ASV. Pētījums parādīja, ka KSS pacientiem, samazinot holesterīna līmeni, mirstību var samazināt par 35%, lietojot aspirīnu – par 20%, normalizējot asinsspiedienu ar tagad jau ģenēriskiem dažādu grupu medikamentiem – līdz 15%, bet invazīvās kardioloģijas un sirds asinsvadu ķirurģiska šuntēšana saslimšanu mazina līdz 7%.

Ar to pilnīgi noteikti negribu teikt, ka invazīvās kardioloģijas procedūras un ķirurģiska sirds asinsvadu maiņa nav nepieciešama, taču būtu rūpīgi jāanalizē, vai vairāk nekā 7700 izdarītās sirds invazīvās procedūras Latvijā, ko 100 000 iedzīvotājiem veicam tikpat bieži kā ASV, ir izdarītas tikai tām grupām, kam tās rekomendētas.
Ir labi zināms, ka ASV daudziem diagnozi iespējams uzstādīt ar daudz vienkāršākiem izmeklējumiem, taču lielākas peļņas nolūkā tiek veikti invazīvi izmeklējumi.

Saīsina par desmit gadiem

Smēķēšana būtiski palielina mirstību no KSS – par to ir gan rakstīts, gan runāts, taču ir skaidrs, ka par to jārunā un jāraksta vēl un vēl. Pētījums, kas veikts Anglijā piecdesmit gadu laikā, apsekojot 35 000 smēķējošus ārstus, pierādīja, ka smēķēšana vidēji saīsinājusi viņu dzīvi par desmit gadiem. Nenoliedzami, ka tāpat notiek ar visiem pārējiem smēķētājiem.

Latvijā smēķē vairāk nekā Lietuvā, Igaunijā un Čehijā, un tas varētu būt viens no izskaidrojumiem, kāpēc mirstība Latvijā ir lielāka. Aprēķini rāda, ka Latvijā tikai un vienīgi no smēķēšanas izraisītām saslimšanām gadā mirst ap 3500-5000 cilvēku.

Ko darīt jau tagad? Pirmkārt, Veselības ministrijai kopā ar ārstu biedrību ir beidzot jāievieš ģimenes un arodslimību ārstu, kā arī kardiologu un endokrinologu darba kvalitātes kritēriji, ārstējot iedzīvotājus ar paaugstinātu KSS risku. Šie kvalitātes dati jāuzskaita un jāapkopo līdzīgi kā ES un ASV, kur šīs vadlīnijas ir pilnīgi skaidras.

Ārstiem jāzina, cik pacientu noteiktās riska grupās lieto aspirīnu. Svarīgi, cik pacientu noteiktās riska grupās lieto holesterīnu samazinošos līdzekļus, valstij pilnā mērā apmaksājot lētāko ģenērisko preparātu. Jāuzskaita, cik pacientiem izdevies samazināt asins spiedienu, valstij pilnā mērā apmaksājot 2-5 lētākos ģenēriskos preparātus. Ārstam ir jārunā ar pacientu par smēķēšanas kaitīgumu, izmantojot katru iespēju. Tabakai nodoklis ir jāpalielina, jo pētījumi ir skaidri pierādījuši, ka, palielinot cigarešu cenu par 10%, par 3% samazinās smēķētāju skaits.

Ja ārstam ir labi veicies, tad jāsaņem kvalitatīvas aprūpes piemaksa. Kā to darīt, tas ir diskutējams. Pašreizējā situācijā izveidotie nedaudzie “sirds kabineti” veic svarīgu darbu, taču tas ir par maz.

Sāls un vingrošana

Valsts kasē pieaugot finansējumam, lielāka uzmanība būtu jāpievērš pacientiem ar vidēji augstu KSS risku, kvalitātes kritēriji jāpaplašina. Nākotnē būtu jāstrādā pie sāls samazināšanas uzturā visā Latvijā. Ja mums izdotos to samazināt līdz trīs gramiem dienā, tad gadā mums būtu par 250-550 mazāk insultu un par 400-750 mazāk infarktu.

Jāizstrādā programma Latvijas iedzīvotāju fizisko aktivitāšu veicināšanai. Skolās vajadzētu pārtraukt nejēdzīgos pārbaudījumus, piemēram, prasības meitenēm lekt pār buku vai rāpties pa virvi, bet programmas jāveido ar izvēles iespējām, ieaudzinot jauniešos gribu būt aktīviem visas dzīves garumā.

No pētījumiem ASV zināms, ka 2-17 gadu vecumā bērni vidēji nedēļā pie televizora un datora pavada 24 stundas jeb trīs gadus no saviem 15 dzīves gadiem. Mums visiem kopā ir jādomā, lai šāda situācija nerastos arī Latvijā.

Izglītotie veselāki

Ārsti ar savu darbu vien spēj samazināt mirstību kopumā par 10-20%. Pārējos 80% nosaka iedzīvotāju sociālie, ģenētiskie un finansiālie aspekti. 2009.gadā publicētā pētījumā par sociālekonomisko nevienlīdzību 22 Eiropas valstīs, kurā tika iekļauti dati par 350 000 iedzīvotājiem, tostarp 7000 no Latvijas, atklājās, ka Baltijas valstīs mirstība starp tiem, kam nav augstākās izglītības, ir augstāka, un 50% no šīs paaugstinātās mirstības notika KSS dēļ. Tas nebūt nenozīmē, ka, mācoties ilgāk, cilvēki neskaidrā veidā paliek veselāki, bet gan to, ka cilvēkiem ar augstāko izglītību vidēji ir augstāki ienākumi un līdz ar to arī labāka pieeja informācijai un medicīnas pakalpojumiem.

Esmu pārliecināts, ka šie ieteiktie četri kvalitātes punkti, ja tiktu pareizi un pārdomāti ieviesti, samazinātu mirstību no KSS par aptuveni 6000 cilvēkiem gadā, un tas ir iespējams pat šajā nelabvēlīgajā ekonomiskajā situācijā.
Kā teica viens no izcilākajiem 19.gadsimta vācu ārstiem un sabiedriskajiem darbiniekiem profesors Virhovs, mēs varam samazināt slimības ar izglītību un tās māsām brīvību un labklājību.

Komentāri (23)

SZFbiblioteka 27.04.2010. 14.25

Labs raksts par svarīgu tēmu, paldies autoram! Es pievienotu vēl vienu punktu: ārstiem jāiemācās labāk komunicēt ar pacientiem, jo esmu pārliecināta, ka viens no iemesliem augstajai mirstībai LV ir arī tas, ka cilvēki baidās iet pie ārsta dēļ bieži vien pazemojošās attieksmes. Rezultātā viņi sagaida pēdējo brīdi, kad jau sāp, un tad bieži vien ir par vēlu. Pašai nesen bija iespēja “vērot darbā” vienu ārsti, kura uz pacientiem un tuviniekiem skaļi un publiski kliedza, pazemoja, apsaukāja tā, ka ja man to kāds stāstītu, es neticētu. Ja ārsti izskaidrotu, kāpēc kas notiek cilvēciski saprotamā valodā, kāda nozīme ir profilaktiskām vizītēm, un kopumā izturētos pret pacientu ar cieņu (nevis kā pret bezsmadzeņu objektu, ar kuru jārīkojas profesionāļiem), esmu pārliecināta – tas glābtu daudzas dzīvības.

+5
0
Atbildēt

3

    daina_tabuna > SZFbiblioteka 27.04.2010. 14.49

    Cilvēki vienkārši neiet pie ārsta. Ne jau tāpēc, ka ārsts necienītu, bet tāpēc, ka sēdēt tajās milzu rindās nav ne mazākās vēlēšanās. Ja ar pierakstu, tad arī muļķīgi… var pieņemt pēc divām nedēļām 14:30. Es nezinu, ko darīšu pēc stundas, kā lai es zinu kur būšu pēc divām nedēļām darba dienas pašā karstumā?! Attiecīgi- pie ārsta cilvēki nonāk tad, kad atved “ātrie”. Un tad jau ir par vēlu profilaksei. Otrs iemesls- finanses. Medicīna Latvijā ir par dārgu priekš viena vidusmēra iedzīvotāja, kurš saņem knapi virs iztikas minimuma. Nomirt sanāk lētāk.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    daina_tabuna > SZFbiblioteka 27.04.2010. 22.21

    Rēķini vai nerēķini. Ja alga ir 180 lati uz rokas un par dzīvokli jāmaksā 80, bet ēšanai aiziet vēl 80 un arī mugurā ir kaut kas jāvelk, tad sasodītajam higiēnistam tos 40 latus nesakrāsi reizi gadā nekādi. Kur nu vēl regulārām medicīniskajām pārbaudēm, kur vienas asins analīzes vien maksā padsmit latus.

    Starp citu, veselības apdrošināšana ir tikai izredzētajiem. Nevajag par to rakstīt kā par pašsaprotamu lietu.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    SZFbiblioteka > SZFbiblioteka 27.04.2010. 17.11

    Dolāram – ja reiz tādu niku esi izvēlējies, tad noteikti vari izrēķināt, vai lētāk ir 1-2x gadā aiziet pie zobu higiēnista vai pusmūžā likt protēzes (turklāt higiēnistu parasti apmaksā ves. apdrošināšana, bet protēzes nē), līdzīgi – pēc 40 regulāri apmeklēt ginekologu/urologu, vai spēka pilnbriedā mirt ar vēzi… Regulāra profilakse ir vairākkārt lētāka par ielaistu slimību ārstēšanu, turklāt paņem mazāk laika. Ja cilvēks ir tik aizņemts, ka nevar laikus ieplānot vizīti pie ārsta pāris reizes gadā, tad var gadīties, ka viņam vienā brīdī būs neplānoti jāguļ slimnīcā uz ilgu laiku un vēl atlikusī dzīve sačakarēta. Tādu piemēru diemžēl visapkārt ir ļoti daudz.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

Agra 27.04.2010. 14.26

Ēšana un fiziskās aktivitātes ir dzīvesveida sastāvdaļas un pieaugušajiem uzvedības izmaiņas panākt ir ļoti grūti. Parasti tas notiek (vai pat nenotiek) mirklī, kad reālā saslimšana jau ir notikusi, un ar dzīvesveida pārmaiņām vien, jau ir par maz (t.i. jau ir vajadzīga ārstēšana, kas attiecīgi izmaksā nodokļu maksātājiem).
Lai panāktu uzvedības/dzīvesveida pārmaiņas ir jāstrādā ar skolas vecumu. Bet tas vienlaicīgi nozīmē, ka būs posms, kad ir jāstrādā GAN ar skolas bērniem, lai tiem vēlāk dzīvē būtu mazāki saslimšanas riski, GAN vienlaicīgi jāturpina tērēt ārstējot tos, kuri dzīvesveidu nemainīs.
Un tas ir ierobežota budžeta situācijā.

+2
0
Atbildēt

1

    austrisv > Agra 27.04.2010. 15.59

    Veselīgu dzīvesveidu ir jāpropogandē! Un kas slikts, ja cilvēks vēlāk nekā nekad sāk dzīvot veselīgi, jo ir kaut kas jāsāk darīt, ja tālāk tā dzīvot viss nevar! Pārmaiņas tomēr var veicināt tās propogandējot! Tieši tad, ja cilvēks saslimst, tad viņam ir ne tikai vēlme, bet arī nepieciešamība atgūt veselību! Kaut vai Ziņģītes piemērs.
    Paskatieties vien apkārt: arvien vairāk brauc ar velosipēdiem, daudzi vingro un ēd veselīgāk. Vajag runāt un runāt, tad jau arī izdzirdēs!
    Jaunatne gan šausmīgi sākusi smēķēt, it sevišķi jau šausmas par meitenēm!

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Agra 27.04.2010. 14.30

European Health Consumers Index – ar skatu no pacientu/klientu viedokļa.

Skat. http://www.healthpowerhouse.com/index.php?option=com_content&view=category&layout=blog&id=36&Itemid=55

+1
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu