Sestdien talkoja 1353 vietās, daudzi apkārtni sakopa individuāli. No Rīgas izvestas 146 tonnas atkritumu
Talkot gribētāju paliek arvien vairāk, atkritumu salīdzinot ar iepriekšējām talkām paliek mazāk, kas ir rezultāts iepriekšējo gadu talkām un cerams arī tāpēc, ka cilvēki mazāk piemēslo apkārtni, rezumējot šā gada Lielās talkas pieredzi, Ir.lv informēja talkas organizatori.
Talkas koordinatore Ilze Aizsilniece Latvijas Televīzijas tiešraidē sestdienas pēcpusdienā uzsvēra, ka organizatori ir apmierināti ar talkas norisi – pieteiktas vairāk nekā 1300 talkošanas vietas, vairākas jaunas pieteiktas tikai sestdien un daudzi talkos arī svētdien. Iepriekš organizatori prognozēja, ka talkotāju kopējais skaits varētu sasniegt 200 tūkstošus.
Talcinieki no visas Latvijas organizatoriem sestdien ziņoja par savāktajiem atkritumu maisiem, tomēr informācija par savākto un izvesto atkritumu daudzumu poligonos vēl tikai tiks apkopota tuvakajās dienās. Pagaidām zināms, ka kompānija L&T līdz plkst. 18.00 no Rīgas izvedusi 146 tonnas atkritumu un provizoriskie aprēķini liecinot, ka tiks izvestas vēl 40 tonnas.
Daudzviet talcinieku darbu nedaudz iztraucēja spēcīgais vējš, lietus un pat sniegs un krusa, tomēr daudzi atzina – lai arī laiks auksts, noskaņojums labs. „Papīrs samircis, pildspalva neraksta, fotoaparāts slapjš, bet visi aktīvi strādā,” talkas organizatoriem ziņoja talkas dalībnieki no Apes novada Gaujienas mūzikas un mākslas skolas. „Spītējot laikam, noskaņojums labs. Gatavojamies talkas zupas baudīšanai,” šādas ziņas savukārt pienāca no Smiltenes novada Palsmanes pagasta pārvaldes.
Talkas organizatori uzsver, ka šogad talkošana atšķiras no iepriekšējiem gadiem – daudzviet ne tikai tiek sakopta apkārtne, bet arī stādīti koki, atjaunoti soliņi, tiltiņi, ierīkotas atpūtas vietas, notiek kopēja dziedāšana, vietējās pašvaldības sarīkojušas arī dažādas citas kultūras aktivitātes.
„Esam nedaudz vairāk kā 100 talcinieku, tīrām bērnu rotaļu laukumu, grābjam lapas lielajā parkā, taisām jaunus soliņus mūsu apmeklētājiem un mazajiem pacientiem,” sestdienas rītā ziņoja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas talcinieki. „Liekam atpakaļ Gaujas plūdos aizskalotos dabas taku tiltiņus,” savukārt vēstīja pārstāvji no Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolas Cēsu novadā. Daudzviet talcinieki nodarbojās ar gleznošanas darbiem – Liepājā Mākslas skolas audzēkņi apgleznoja savas skolas sienu, bet Rīgā grafiti mākslinieki apgleznoja sētu pie 7.tramvaja galapunkta aiz bijušās rūpnīcas „Sarkanais kvadrāts.
Talcinieki, sakopjot apkārtni, uzdūrušies arī dažādiem neparastiem atradumiem. Olainē atrasta kaste ar pamestiem dzīviem kaķēniem. Cēsīs talkā atrasts galvaskauss. Ķengaragā talkotāji atraduši divus televizorus, Juglā – 1981.gadā ražotu spiningu.
Lielajā talkā aktīvi piedalījušās dažādas valsts insitūcijas, uzņēmumi, organizācijas, kā arī valsts augstākās amatpersonas. Valsts prezidents Valdis Zatlers talkoja Skrīveru Dendroloģiskajā parkā un, kā ziņo pasākuma organizatori, Valsts prezidents Skrīveros iebetonējis soliņu un kopā ar kundzi Lilitu Zatleri iestādījis lapegli.
Komentāri (31)
reiznieks 24.04.2010. 10.47
Ja visus tos, ka braukuši dzērumā (1.0 – 2.0) liktu nevis uz sutkām, bet sūtītu mežā vākt atkritumus, tad talkas Latvijā diez vai būtu vairāk vajadzīgas. Bet tos, kuriem bijušas vairāk nekā 2.0 promiles – 2 nedēļas sūtīt parkos, skvēros un pagalmos vākt suņu mēslus. Tad nu gan mēs laikam arī būtu tīrākā Eiropas valsts.
1
mary75 > reiznieks 24.04.2010. 11.46
Lieliska ideja, ar abām rokām par!
0
Sanita Jemberga 24.04.2010. 18.28
Kādā Rīgas mikrorajonā (tāpat kā daudzos citos mikrorajonos) cilvēki ir sadalījušies suņu īpašniekos, sētniekos un pārējos (pārējos pamanīt ir visgrūtāk, tāpēc reizēm šķiet, ka visi, kas nav sētnieki, pastaigājas ar suņiem).
Un nav tā, ka mikrorajons būtu vai nu tikai krievu vai nu tikai latviešu apdzīvots, vai arī – ka suņu īpašnieki būtu krievi un sētnieki latvieši, vai otrādi. Proti, nacionālajā aspektā šī mikrorajona piemēslošanu apskatīt ir grūti.
Taču tas tiek piemēslots – katru rītu pirms darba un katru vakaru pēc darba suņu īpašnieki izved savus suņus nokārtoties zālājos vai uz gājēju celiņiem (pieklājības norma savākt aiz sevis un sava suņa te nav populāra, te visu atstāj tur, kur suns noliek).
Un tas tiek satīrīts. Cik nu kārtīgs ir katrs sētnieks – cits paviršāks, cits uzcītīgāks, bet katru dienu vismaz uz īsu brīdi mikrorajons ir tīrs. Pirms atkal nav atnākuši suņu īpašnieki ar suņiem.
Kas man šķiet dīvains šī parastā mikrorajona parastajā dzīvē? Ka tā viss notiek neskatoties uz to, ka sētnieki pazīst suņu īpašniekus un suņu īpašnieki pazīst sētniekus. Tas, ka viņi savā starpā reizēm pat sasveicinās, varbūt pat par laika apstākļiem parunājas. Un vēl tas, ka pārējie to visu redz.
Valstī (tik mazā valstī kā Latvija) ir apmēram tāpat kā vienā parastā mikrorajonā. Ir mēslotāji, mēslu savācēji (vismaz talkas dienā) un ir arī pārējie (kas pieņemsim, ka nemēslo, bet arī nevāc). Un viens ir skaidrs – kamēr ir mēslotāji, būs nepieciešami mēslu savācēji. Tāpēc vajadzētu izskaust mēslotājus. Kas ar to varētu nodarboties, ņemot vērā, ka mēslu savācēji jau ar kaut ko nepieciešamu nodarbojas? Varbūt pārējie.
0
ievuliitis 24.04.2010. 10.48
Ir divas iespējas – aiziet un satīrīt vietu, kur tev un taviem līdzcilvēkiem uzturēties, vai stāigāt nīgram līdz ausīm mēslos un pukstēt, cik visi ir slikti. Talkai nav ne vainas un talku tradīcijas mūsu zemē ir radušās sen pirms Ļeņins bija piedzimis. Iešu pie tautas.
0