mties spēkā, bet iekšzemes kopprodukts un ienākumi ir tikai viens no attīstības rādītājiem. Šīs ir ceturtais raksts no Latvijas Bankas rakstu sērijas par to, kas un kā jādara jau šodien, lai dzīves kvalitāti Rīgā strauji celtu līdz Skandināvijas līmenim. Iepriekšējā rakstā secinājām, ka lielākais gaisa un trokšņa piesārņojuma avots Rīgā ir autotransports. Šajā reizē –par transporta sistēmu pilsētā un iespējām mazināt vides piesārņojumu. Ievērojamu daļu no gaisa un trokšņa piesārņojuma Eiropas lielpilsētās rada privātais auto transports. Katram individuāli atteikšanās no ikdienas braukšanas ar automašīnu pa pilsētas ielām liekas nepopulāra ideja, taču ja to paveiks visi kopā – ieguvumi no labākās pilsētas vides un iedzīvotāju veselības tālu pārspēs šķietamas neērtības. Atgādināšu – privātā auto transporta izraisītā gaisa un trokšņa piesārņojuma cena Eiropas pilsētās pārsniedz 60 tūkstošu priekšlaicīgo nāves gadījumu gadā. Tāpēc mazāks privāto automašīnu skaits pilsētu ielās ir Eiropas kopīgais mērķis, ceļā uz to tiek izmantota motivējoša sistēma. Tā ietver sabiedriskā transporta sistēmas kvalitātes uzlabošanu, velo infrastruktūras attīstību, zaļo (un zemu emisiju) zonu veidošanu, kā arī iebraukšanas maksas iekasēšanu un stāvvietu sašaurināšanu pilsētas centros.
Pēdējo piecu gadu laikā galvaspilsētā izcirsti vairāki tūkstoši koku, taču tieši koki, zaļās zonas un drošība pilsētā ir daži no aspektiem, kas palīdzētu sekmēt iedzīvotāju atgriešanos centrā vai vismaz apturētu aizplūšanu. Šobrīd dažādi uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas, kā arī pilsoniski aktīvie iedzīvotāji ir aktualizējuši pilsētu apzaļumošanas jautājumu, tomēr jāņem vērā, ka arī Rail Baltica viesīs jaunas izmaiņas. 38% rīdzinieku uzskata, ka koku pilsētā varētu būt vairāk, savukārt 7% norādījuši, ka situācija ir kritiska un ļoti nepieciešams to uzlabot, liecina Mežpils alus/Norstat aptaujas dati. Tāpēc ir svarīgi palielināt izpratni par koku nepieciešamību pilsētā un strādāt pie tā, lai pilsēta kļūtu zaļāka.
Arvien vairāk cilvēku izvēlas dzīvot tālāk no lielpilsētu burzmas, priekšroku dodot dabas tuvumam, nevis pilsētas bruģim. Paredzams, ka nākotnē šī tendence turpināsies, mudinot nekustamo īpašumu attīstītājus rūpēties ne tikai par būvēm, bet arī par apkārtnes labiekārtošanu. Zaļā zona palīdz cilvēkiem un apkārtējai videi, kā arī paaugstina nekustamā īpašuma vērtību.
Vēsturiski pandēmijas paliekoši mainījušas mūsu pilsētas, sākot no kanalizācijas sistēmu attīstības, plašāku ielu tīkla izveides, kapu teritoriju plānošanas, līdz pat zonējuma ieviešanai apdzīvotības blīvuma kontrolei. Taču kādus aspektus jau tagad pilsētvidē aktualizējis Covid-19? Kādus soļus spērušas tās pilsētas, kuras efektīvi risina pandēmijas radītās sekas? Un kā tas izmainīs ikdienas dzīvi Latvijas pilsētās?
Tikko iestājies pavasaris - violeti krokusi un pirmās kamenes. Lucavsalas tālākajā galā zeme vēl slapja, ūdens līmenis Daugavā augsts. Dārzos jau rosās – apzāģē kokus, pārvelk siltumnīcas un pielabo žogus. Sala gatavojas Lielajai talkai 27. aprīlī.
Atklāta vēstule valdības vadītājam Krišjānim Kariņam un ministriem
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
