Pēdējās nedēļās sabiedrību sasniegušas ziņas par Ķīnas vīrusa izplatību un rekordaugstu pneimonijas pacientu skaitu. Vai par to jāsatraucas, skaidro infektoloģe Baiba Rozentāle
Notikumi, sasniegumi un atklājumi, kas pārsteidza 2023. gadā
Lai gan vīruss nekur nav pazudis, sabiedrības dzīve pēc lielajiem satricinājumiem šķiet normalizējusies. Pienācis laiks izvērtēt, kā Latvija ar šo izaicinājumu tikusi galā
Zinātnieki steidz noskaidrot, vai vakcīnas spēs apturēt jauno koronavīrusa variantu omikronu?
Pēdējā gada laikā esam iemācījušies dzīvot jaunā realitātē, meklējot veidus, kā pielāgoties mājsēdes režīmam, strādāt attālināti un bieži vien arī iepirkties tiešsaistē. Daudzas tirdzniecības vietas Covid-19 pandēmijas dēļ tika slēgtas, bet iedzīvotāji bija spiesti preces iegādāties internetā un domāt par piegādes organizēšanu. Pakomātu piedāvājums un skaits šajā laikā būtiski pieauga ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, pierādot šī pakalpojuma ērtumu un noderību, pretstatā garajām rindām pasta nodaļās.
Beidzot ir atrasts līdzeklis, kā atbrīvoties no dižsērgas un no visiem nejaukajiem ierobežojumiem. Nē, tā nav vakcinācija, tas ir kaut kas daudz vienkāršāks. Nav vajadzīga nekāda zinātne. Vienkārši trīs burvju vārdiņi: "Epidemioloģiskās drošības prasības". Vajag tikai šos trīs vārdiņus izdvest, un viss ir kārtībā.
Prognozes par pasaules atkopšanos no pandēmijas radītās krīzes ir uzlabojušās, jo vakcinēšanas tempi daudzviet pozitīvi pārsteidz, un valsts atbalsts ekonomikām turpinās. Latvijas nespēja iegrožot vīrusu un lēnā vakcinēšana dara bažīgu, ka atkopšanās stāstā iepaliksim. Gada sākumā ekonomikas attīstība būs vārgāka nekā iepriekš prognozēts, taču liela daļa uzņēmumu turpina veiksmīgi darboties pat vīrusa apstākļos un valsts atbalsts pēdējā laikā ir būtiski audzis. Tādēļ kopumā Swedbank ir nedaudz palielinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi, šogad gaidot 3,1% izaugsmi. Spēcīgāka atkopšanās sāksies 2021. gada otrajā pusē, un IKP 2022. gadā kāps par 5,5%. Strauja izaugsme visā pasaulē un izejvielu cenu kāpums nes līdzi arī bažas par augstāku inflāciju vismaz tuvākajos gados.
Pērnā gada 28. decembris Latvijas vēsturē ieies ar lielisku notikumu – Covid-19 vakcinācijas uzsākšanu. Tas ir līdz šim nepieredzēts ļoti veiksmīgas zinātnieku un farmācijas industrijas sadarbības piemērs, kad gada laikā ir izstrādātas vairākas uz dažādām tehnoloģijām balstītas vakcīnas. Lielu atbalstu šajā panākumā ir sniegušas arī pasaules valstu valdības, lai vakcīnas pret Covid-19 tiktu izstrādātas rekordīsā laikā. Turklāt vakcīnu drošības jautājumus ir izvērtējušas autoritatīvas zāļu reģistrācijas institūcijas Eiropas Savienībā, Lielbritānijā un ASV. Tās ir nonākušas pie secinājuma, ka iespējamie riski no vakcinācijas ir daudzkārt mazāki nekā ieguvumi no tā, ka vakcīnas būtiski ierobežos Covid-19 izplatību.
Kā Latvijas zinātnieku izstrādātā siekalu testu metodoloģija palīdzēs ierobežot Covid-19 izplatību, un kas vieš cerības, ka mums būs pašiem savs, Latvijā izstrādāts ātrais tests?
Krīzes laikā, kad īpaši izteikti jūtams, cik novēloti nāk tradicionālie ekonomikas rādītāji, daudz lielāku lomu pievēršam alternatīviem aktivitātes rādītājiem. Piemēram, Google Mobility dati rāda, ka iedzīvotāju plūsma veikalos, atpūtas un darbavietās manāmi sarūk jau kopš oktobra otras puses. Taču kritums nav tik krass, kā redzējām pirmā Covid viļņa brīdī. Līdzīgi arī ar citu “netradicionālo” rādītāju - Swedbank karšu datiem. Oktobrī jau vērojām bremzēšanos, un kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas 9. novembrī kritums kļuvis manāmāks, taču pagaidām vēl ir mazāks nekā dziļākajā punktā pavasarī. Kopumā norēķini ar kartēm un skaidras naudas izņemšana kopš rudens ārkārtējās situācijas iestāšanās krituši par aptuveni 8% pret pagājušo gadu.
Valstī jau trīs nedēļas ir ārkārtējā situācija, ir dažādi pulcēšanās ierobežojumi, bet nekas nav līdzējis - šomēnes ziņu par pozitīvu
Latvija un Austrālija turpina iet pretējos virzienos cīņā ar Covid-19. Latvijā katru dienu apstiprina simtiem jaunu inficēšanas gadījumu, kamēr Austrālijā var uz pirkstiem saskaitīt jaunos gadījumus. Tas nav apturējis daudziem Latvijā izrādīt savu necieņu pret līdzcilvēkiem, izsakot neapmierinātību ar masku valkāšanas noteikumiem. Pat valsts svētku vakarā daži jutās aicināti pie Brīvības pieminekļa skaļi pastāvēt uz savām tiesībām citus inficēt.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
