Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 1
Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 6
Latvijas tauta ir noteikusi sev demokrātisku, tiesisku valsts iekārtu. Taču tā nevar pilnvērtīgi pastāvēt un attīstīties bez pilsoņu iesaistes sabiedriskajos procesos atbilstoši spējām, interesēm un talantiem. Jo brīvs un radošs cilvēks ir demokrātijas dzinējspēks.
VDK slepeno aģentu loks bija plašs — no vienkāršiem strādniekiem līdz zinātniekiem. Īpaši čeku interesēja pretpadomju noskaņojums, tāpēc tā atrada veidus, kā pakļaut cilvēkus, izmantojot viņu vājības, karjeras alkas vai noslēpumus. Kā čeka vervēja slepenos aģentus, atklāj arī astoņi Augstākās Padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu, bet viņu vārdi atrodami «čekas maisos»
VDK aģentu kartotēkas Latvijas valsts iestādes pirmo reizi inventarizēja tikai 1993. gada vidū — divus gadus pēc tam, kad parlaments bija pasludinājis VDK par noziedzīgu organizāciju, kuras darbība jāizbeidz. Slepeno dokumentu «pārņemšana» notika pat divas reizes, otrajā izraisot pamatīgu skandālu. Kādas īsti bija «čekas maisu» gaitas pēc neatkarības atjaunošanas?
Jura Celmiņa
Vēsturnieks, Latvijas Nacionālā arhīva vecākais eksperts un VDK dokumentu digitalizācijas projekta vadītājs Gints Zelmenis, pētot VDK krimināllietas, izveidojia 216 cilvēku sarakstu, kas pretojušies padomju varai un tikuši represēti. Nule izdevniecībā Pētergailis klajā nākusi grāmata Nacionālā pretošanās kustība Latvijā no 1959. līdz 1986.gadam, kas ietver vēsturnieka sastādīto sarakstu un mēģina dzēst parādu tiem cilvēkiem no pretošanās kustības, kuru vārdi ir mazāk zināmi un nav skaļi daudzināti.
Vēl aizvien nav publicētas 109 iespējamo VDK aģentu kartītes, kuras atrodamas noslepenotajā VDK aģentu uzskaites papildu kartotēkā. Pie tāda secinājuma nonācis Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) pēc visu trīs kartotēku, kuras savstarpēji pārklājas, salīdzināšanas. Par to piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Publiskoto VDK dokumentu pētnieki secinājuši, ka laikposmā no 1941. līdz 1953. gadam čekas aģentūrā sastāvējuši no 8 līdz 12 tūkstošiem ziņotāju. Tieši uz šo kontingentu visvairāk attiektos aizdomas par sadarbošanos ar VDK leģionāru un mežabrāļu nodošanā, izsūtāmo personu noteikšanā un pēc to atgriešanās Latvijā izsekošanā. Kopš 1953. gada līdz pat 1991. gadam savervēti vēl 24 tūkstoši ziņotāju. Ar ko gan čekas rezidenti varēja nodarbināt tik iespaidīgu aģentūras tīklu laikposmā, kad notika mierīga, darba uzvarām piepildīta, sociālisma celtniecība?
Latvijas Nacionālais arhīvs savā interneta vietnē publiskojis jau kopš 1991. gada karstus strīdus izraisījušās VDK aģentu kartotēkas. Cik drošticams ir šis vēstures avots?
Replika par Ginta Grūbes interviju Esam spēcīga nācija
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
