Jaunajā seriālā Padomju džinsi VDK aģentu spēlējošais Nacionālā teātra aktieris Igors Šelegovskis (31) stāsta, kā teātris, draudzība un paša spēks palīdz izkārpīties no dvēseliskiem pārdzīvojumiem
Žurnāla Ir žurnālistes Indra Sprance un Māra Miķelsone nominētas Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) ikgadējai Izcilības balvai.
Pirms 30 gadiem 1990. gada 18. martā notika svarīgākās vēlēšanas Latvijas vēsturē. Ir turpina rakstu sēriju Ceļš uz 4. maiju — par izšķirošajām nedēļām, kas noveda līdz neatkarības deklarācijai
Sešu Atmodas procesā nozīmīgu cilvēku vārdi atrodami Valsts drošības komitejas aģentu kartotēkā. Viņi, protams, nav vienīgie no cilvēkiem, kuri ir līdzdarbojušies, lai Latvija kļūtu brīva no PSRS, un atrodami čekas maisos. Taču šo cilvēku veikums bija svarīgs Atmodā.
Kad toreizējais Latvijas ārlietu ministrs Georgs Andrejevs (87) 1994.gada 28.maijā laikraksta Diena speciālizdevumā publicēja savu atklāto vēstuli “maniem vēlētājiem, draugiem un 5.Saeimas deputātiem”, diezin vai viņš domāja, ka uz ilgiem gadiem paliks vienīgais, kurš atklāti izstāstījis par savu saskarsmi ar Valsts drošības komiteju (VDK). Viņa atzīšanās bija gara un pamatīga, sākot no bērnības un studiju laikiem, beidzot ar ārsta anesteziologa darbu tolaik jaunajā medicīnas nozarē un ceļu līdz politikai, darbu LPSR Augstākajā Padomē (AP), kur Andrejevs 1990.gada 4.maijā nobalsoja par Neatkarības deklarāciju, bet 1992.gadā kļuva par ārlietu ministru Ivara Godmaņa valdībā.
VDK slepeno aģentu loks bija plašs — no vienkāršiem strādniekiem līdz zinātniekiem. Īpaši čeku interesēja pretpadomju noskaņojums, tāpēc tā atrada veidus, kā pakļaut cilvēkus, izmantojot viņu vājības, karjeras alkas vai noslēpumus.
VDK aģentu kartotēkas Latvijas valsts iestādes pirmo reizi inventarizēja tikai 1993. gada vidū — divus gadus pēc tam, kad parlaments bija pasludinājis VDK par noziedzīgu organizāciju, kuras darbība jāizbeidz. Kādas īsti bija «čekas maisu» gaitas pēc neatkarības atjaunošanas?
Tā bija atšķirīga tikšanās no citām šajā interviju sērijā. Bijušais Augstākās Padomes deputāts, kurš 1990.gada 4.maijā nobalsoja par Neatkarības deklarāciju, Visvaldis Mucenieks (81) likās pat priecīgi pārsteigts, ka beidzot ir sazvanīts un varēs plašākam lokam izstāstīt savu stāstu par Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēkā atrasto kartīti ar viņa vārdu. Uz tikšanos redakcijā viņš ierodas sagatavojies - rokā mapīte ar papīriem.
Ar zaļo kustību lielai daļai sabiedrības saistās Arvīda Ulmes (72) vārds. Viņš 1987. gadā kļuva par ilggadēju Vides aizsardzības kluba (VAK) prezidentu, ir tā virsaitis. Atmodas pirmajos gados ar viņa vārdu tautās nestas lielākās VAK akcijas. Sabiedriski aktīvs Ulme bijis visu laiku, gan padomju gados vadīdams LPSR Radošās jaunatnes klubu, gan iesaistoties Pieminekļu aizsardzības talku centra dibināšanā, kas galu galā pārtapa par VAK. 1990. gadā Ulmi ievēlēja LPSR Augstākajā Padomē, un 1990.gada 4.maijā viņš nobalsoja par Neatkarības deklarāciju.
Jau 70. gadu sākumā Latvijā aizvien vairāk sāka attīstīties folkloras kustība – dibinājās dažādi folkloras ansambļi. Tautu mūzika mani vienmēr ir interesējusi.
Bijušais politieslodzītais, nozīmīgs pretošanās kustības dalībnieks, kurš gadu desmitiem ir pretojies PSRS okupācijai - tāds lielai daļai sabiedrības ir zināms Ints Cālītis (88). Viņš ir viens no Neformālās tautas frontes dibinātājiem 1988. gadā, bijis Latvijas Tautas frontes vadībā un ievēlēts Latvijas PSR Augstākajā Padomē. 1990. gada 4. maijā balsojis par Neatkarības deklarāciju.
Pazīstamā ābeču kolekcionāra un Latvijas PSR Augstākās Padomes (AP) deputāta, kurš 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas neatkarību, Jura Cibuļa (68) vārda ieraudzīšana Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēkā apliecina čekas interesi par visa veida kolekcionāriem. Šie cilvēki biežāk nekā citi meklēja kontaktus ar ārzemēs dzīvojošajiem domubiedriem. Un latgalietim Cibuļam aizraušanos bija gana - ne tikai ābeču kolekcionēšana, viņa kaislība kopš bērnības bija arī svešvalodu apguve. Cibuļa krājumā ir vairāk nekā 10 000 ābeču eksemplāru no 221 valsts 1153 valodās. Šī kolekcija vairāk nekā 200 reižu ir izstādīta gan Latvijā, gan ārzemēs.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
