Janvārī apritēja deviņdesmitā gadskārta kopš stājās spēkā toreiz “jaunais” Likums par valsts valodu[1]. To pieņēma Ministru kabinets un kopā ar iekšlietu ministru Vili Gulbi parakstīja ministru prezidents Dr.h.c. Kārlis Ulmanis. Pēc diviem gadiem to kopā ar 1936. gada 13. oktobra Likumu par lauku māju latviskošanu slavēja kā Ulmaņa nopelnus nacionālās kultūras laukā, jo iepriekš „iekārta ar lielāko uzmanību gādāja par visu minoritātu valodu neaizskaramību, atstādama latviešu kā valsts valodas tiesisko stāvokli novārtā, ko varēja pārliecināties kaut no izkārtnēm un ielu nosaukumiem[2]”.
Šodien, Valsts valodas dienā, varam atcerēties, ka līdzās ekonomiskajai situācijai, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai, dabas un vides aizsardzībai, tiesiskuma aizstāvībai un cīņai pret nekontrolētu imigrāciju Latvijas teritorijā, viens no vadošajiem spēkiem mūsu Atmodā bija mūsu tautas cieša un nerimstoša griba neatdod aizmirstībai mūsu skaisto un bagāto latviešu valodu. Krievijas okupācijas laikā mums bija attīstīta latviešu valodas akadēmiskā pētniecība, grāmatniecība, valodas zinātne, taču to nomāca komunistiskā totalitārā režīma prakse izskaust latviešu valodu no visām dzīves sfērām – valsts pārvaldes, pakalpojumiem, augstākās izglītības. Rīgā nevarēja studēt, nevarēja iepirkties bez svešvalodas lietošanas ikdienā. Āzijas migranti masveidā tika tīši iepludināti un aroganti atteicās iekļauties mūsu kultūrā. Pazīstams ir tēlainais salīdzinājums, ka Maskava latviešu valodai bija sagatavojusi drīzas bēres, guldot zārkā kāzu tērpā. Neatkarības kustība daudzviet guva dzinuli, tieši pateicoties šīm lingvistiskās ainavas rusifikācijas šausmām. Latviešu valoda uzvarēja.
Pagaidām nobalsošana par latvisku Latviju mums nav devusi rezultātus. Par to uzskatāmi liecina turpmāk izklāstītais.
KNAB nodeva prokuratūrai kriminālprocesu par bijušā Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Jāņa Vaivoda iespējamo kukuļa piedāvājumu. Kriminālprocesu par kukuļa piedāvāšanu tā dēvētajā Rīgas lidostas zemes lietā KNAB sāka janvārī.
Aicinājums sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem
Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 3
Pēdējā laikā novērojama dažādu Latvijas valsts iestāžu visai haotiskā un nesaskaņotā pieeja diasporas un remigrantu izglītības jautājumiem, kas līdz ar 2018. gadā pieņemto Diasporas likumu uzliek tām pienākumu veikt dažādas ar likuma izpildi saistītas darbības. ”Uz galviņām” sadalītā atbildība nevieš skaidrību par plānoto pasākumu koordināciju, kas veidotu vienotu, visiem saprotamu nākotnes stratēģiju, neraugoties uz nesen darbu uzsākušās Diasporas konsultatīvās padomes daudzveidīgo sastāvu, tajā iekļaujot gan izglītības politikas veidotājus, gan izpildītājus.
Patlaban darba attiecības ar personām, par kurām KNAB sniegta informācija, ir izbeigtas
LDz modernizēja stacijas un peronus ar mērķi padarīt tos ērtus un pieejamus visām sabiedrības grupām, norāda uzņēmumā.
Informācija, kas izvietota valsts valodā un līdztekus svešvalodās, ir "Vilciena Nr.", "Vilciena virziens" un "Atiešana".
No Bojarūna nolemts piedzīt arī ar tiesvedību saistītos izdevumus — kopumā aptuveni 85 eiro.
Agafonova valodas zināšanas izdevies pārbaudīt pēc pāris neveiksmīgiem mēģinājumiem
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
