Pagājušā gada nogalē “Latvijas Zaļais punkts” aptaujāja Latvijas iedzīvotājus, lai noskaidrotu, kā pēdējo divu gadu laikā ir mainījušies sabiedrības atkritumu šķirošanas paradumi. Ir gan labas, gan ne tik labas ziņas.
Šā gada jūlijā Latvijā tiek plānots ieviest arī «piesārņotājs maksā» principu tekstila preču ražotājiem un pārdevējiem
No šā gada 1. jūlija Latvijā stāsies spēkā grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, paredzot dabas resursu nodokli (DRN) 0,50 eiro apmērā par vienu kilogramu tirgū laisto tekstilizstrādājumu - apģērbiem, apaviem un mājas tekstilam. Atbildīgie šajā gadījumā ir tekstila ražotāji un tirgotāji Latvijā. Tādejādi tiks īstenots ražotāju atbildības princips - piesārņotājs maksā.
Kopā ar VFS Films studijas videosērijas Mēs darām tā varoņiem meklējam veidus, kā visi kopā varam dzīvot videi draudzīgāk. Sērija top ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu
Igauņu dizainere Rēta Ausa uzskata, ka atbildība par modes industrijas radīto piesārņojumu jāuzņemas ražotājiem. Viņa izveidojusi biznesa modeli, kurā tekstila atkritumi kļūst par vērtīgu izejmateriālu
Latvijā dabas resursu nodokli (DRN) no šā gada 1. jūlija attiecinās arī tekstilizstrādājumiem. DRN piemēros uzņēmumiem, kas pārdod importētus vai ražotus tekstilizstrādājumus. Tas nozīmē, ka šiem uzņēmumiem turpmāk būs jāuzņemas atbildība par ievesto produkciju, bet valstij un apsaimniekotājiem – jānodrošina infrastruktūra un skaidra sistēma, lai veicinātu turpmāku tekstila nenonākšanu kopējos atkritumos, jo DRN mērķis ir veicināt resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu.
Eiropas Komisijas (EK) dati liecina, ka ik gadu Eiropas Savienībā (ES) tiek izmests ap 12,6 miljoniem tonnu tekstila jeb gadā viens cilvēks izmet vidēji ap 15 kilogramiem. Tiek lēsts, ka šai nozarei ir ceturtā augstākā ietekme uz vides un klimata pārmaiņām, ko pārspēj tikai pārtikas ražošana, būvniecība un transports. Pašreizējā realitāte liecina, ka 1% apģērba tiek pārstrādāts izmantošanai atkal.
Ātrā mode jeb fast fashion – lēti apģērbi, ko strauji ražo masu tirgus mazumražotāji, reaģējot uz jaunākajām tendencēm. Vērtīgi ir izprast, ka jebkas, kas mums maksā lēti, kādam citam izmaksā vairāk. Ātrā mode nav izņēmums – par lētiem, impulsīviem pirkumiem samaksā gan vide, gan arī citi cilvēki, kuru dzīves apstākļi nesniedz tiem iespējas izvēlēties drošāku un labāk atmaksātu darbu.
Tekstila ražošanas industrija ir viena no pasaulē lielākajiem atkritumu radītājiem. Pašreizējās aplēses liecina, ka pasaules poligonos ik gadu nonāk aptuveni 92 miljoni tonnu tekstilizstrādājumu, bet Latvijā ik gadu nešķirotajos atkritumos nonāk aptuveni 26,7 tūkstoši tonnu tekstila izstrādājumu. Kāda varētu būt tekstila atkritumu apsaimniekošanas nākotne?
Vidēji viens Latvijas iedzīvotājs saražo 459 kilogramus atkritumu gadā, tātad gandrīz viens miljards kilogramu uz iedzīvotāju kopskaitu. Ko darīt, lai uz atkritumu poligonu nosūtītu pēc iespējas mazāk gružu?
Jau nākamgad visā Latvijā jāievieš tekstila atkritumu šķirošana. Vides organizācijas Zaļā brīvība eksperte Dace Akule priecājas par cilvēku vēlmi to darīt, bet norāda uz daudziem neatrisinātiem jautājumiem
Pirms diviem gadiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pašvaldību un dažādu nozaru, tai skaitā vieglās rūpniecības, pārstāvji parakstīja memorandu par tekstila aprites veicināšanu, ko noteikusi arī Eiropas Savienība – tekstila šķirošana dalībvalstīs būs obligāta no 2025. gada. Latvijā – jau no 2023. gada. Skaidrs, ka valstij būs jāpieņem konkrēts scenārijs plāna īstenošanai, un pašlaik reālākais varētu būt ražotāju atbildības sistēmas (RAS) ieviešana, kā tas ir iepakojumam un citiem atkritumu veidiem. Taču tekstila ražotāji nebūt nav vienīgie, kas rada tekstila atkritumus, tāpēc būtu negodīgi uzkraut visu atbildību tikai uz ražotāju pleciem. Papildus būtu nepieciešama daudz lielāka iedzīvotāju un tirgotāju iesaiste tekstila šķirošanā, visiem kopā nodrošinot nepieciešamo tekstila atkritumu apjomu, lai varētu domāt par pārstrādes iespējām.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
