Liepāja pagaidām vienīgā Baltijā veiksmīgi virzās pretī zaļas pilsētas statusam. Ko tā darījusi, lai kļūtu par pirmrindnieci?
Ja viena no izteiktākajām 2023. gada iezīmēm bija energoresursu cenu krīze, tai skaitā elektroenerģijas tirgus cenas rekordi, tad 2024. gadā varējām novērot energoresursu cenu stabilizēšanos, kam ir liela loma ekonomikas augšupejā. AS Sadales tīkls ir turpinājis ieguldījumus infrastruktūrā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, un šos darbus turpinās arī 2025. gadā.
Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars apņēmies būtiski palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru
Gatis Ozols pierāda, ka bioloģiski iespējams apsaimniekot arī lielas platības
Kopš kara sākuma Ukrainā jautājums par enerģētisko neatkarību kļuvis neatliekams. Valsts atbalsta programmas piedāvā iedzīvotājiem saņemt finansējumu pārejai no fosilās uz dabai draudzīgāku enerģiju. Kā pie līdzekļiem tikt?
Pusgadu skandinātajiem brīdinājumiem par ziemā gaidāmo energoresursu krīzi vajadzētu būt sasniegušiem pat visnomaļākos nostūrus un izolētākos indivīdus. Lai piebremzētu komunālo rēķinu kāpumu, nāksies pārskatīt ikdienas ieradumus un, iespējams, arī ņemt talkā kādus taupīšanā noderīgus tehnoloģiskus risinājumus
Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas prezidente un SIA Salaspils Siltums valdes locekle Ina Bērziņa-Veita dod vienkāršus un efektīvus padomus, kā iedzīvotājiem šosezon samazināt lielos rēķinus
Valdība un pedagogu arodbiedrība pagājušajā nedēļā vienojās par kompromisu, līdz ar to pirmdien plānotais pedagogu streiks tika atcelts. Valdība sestdien ārkārtas sēdē izskatīja un atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvo ziņojumu par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu un likmes paaugstināšanu. Ministrijas kopējais piedāvājums — 59,18 miljoni eiro 2023. gadā un 60,26 miljoni eiro turpmāk ik gadu — aptver visas izglītības jomas, izņemot augstāko izglītību.
Šķiet, tik nervozi kā šogad jaunā apkures sezona nav gaidīta nekad: nav pārliecības ne par siltumenerģijas tarifiem, ne arī par cilvēku spēju samaksāt sagaidāmi lielos rēķinus. Taču siltuma piegādātāju un likumdevēju rokās ir vairāki instrumenti, lai iedzīvotāji un namu apsaimniekotāji šo ziemu varētu pārlaist mazliet vieglāk. Manuprāt, būtu nolaidīga attieksme vismaz daļu no tiem neizmantot.
Kopš kara sākuma Latvija dažu mēnešu laikā ir sagatavojusies nokāpšanai no Krievijas gāzes adatas. Amatpersonas ir drošas, ka ziemā gāzes visiem pietiks, taču tā būs dārga. Vai valsts kompensācijas būs pietiekamas, lai nebūtu jāsalst milzīgo rēķinu dēļ?
Milzīgais cenu pieaugums un Krievijas iebrukums Ukrainā tagad pamodinājis daudzas pašvaldības, kas siltumapgādē balstās uz dabasgāzi. Tomēr iedzīvotāji rēķinu samazinājumu tik drīz vēl nejutīs — pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem prasa laiku un investīcijas, kas jāatpelna
Šā gada aprīlī cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 2,2%. Vidēji iepriekšējos 10 gados aprīlī cenas mēneša griezumā pieauga tikai par 0,4%. Mēneša inflācija aprīlī bija mazāka nekā martā (3,3%), taču ir noticis vēl viens “nenormāls” cenu kāpums, kas palielinājis gada inflāciju no 11,5% līdz 13,0%. Ir jāpārdzīvo vēl viens mēnesis ar ļoti krasu dzīves dārdzības pieaugumu, ko radīs mājokļos patērētās enerģijas cenu subsīdiju beigas maijā.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
